Kāds žurnālists reiz jautāja Mātei Terēzei no Kalkutas, ko viņa domā par mūsdienu ģimenes dzīvi. Viņas atbilde bija sekojoša: „Es domāju, ka pasaule šodien ir apgriezusies kājām gaisā un tik ļoti cieš tādēļ, ka mājās un ģimenēs ir tik maz mīlestības. Mums nav laika bērniem, nav laika otram, nav laika priekam vienam par otru. Ja vien mums izdotos veidot savu dzīvi saskaņā ar to, kā to Nācaretē izdzīvoja Jēzus, Marija un Jāzeps, ja vien mums izdotos padarīt savas mājas par otru Nācareti, tad, es domāju, miers un prieks valdītu pasaulē. Mīlestība sākas mājās.”
Ģimeniskā Ziemassvētku noskaņā paraudzīsimies uz Svēto ģimeni, kura ir paraugs ikvienai kristīgai ģimenei un vaicāsim: „Ko mēs no tās varam mācīties?” Mēs varam mācīties dzīvi ticībā, mīlestības dialogā un pazemībā.
Mācīsimies dzīvot ticībā
Svētglezna, kurā atainota Svētā ģimene – Jēzus, Marija un Jāzeps – simboliski izsaka to, kas notiek Laulības sakramentā. Laulības ceremonijas sākumā baznīcā svinīgi ienāk divi cilvēki – līgavainis un līgava, bet no dievnama iziet trīs – vīrs, sieva un Jēzus. Šajā dienā viņi sāk kopīgu ceļu uz garīgo pilnību, un šo ceļu viņi iet ar Jēzu, kurš vienmēr ir gatavs palīdzēt. Neaizmirsīsim, ka kristīgā laulība ir sakraments. Ielūdzot Jēzu savā dzīvē, laulātie draugi ir kļuvuši par neredzamās žēlastības – Dieva mīlestības un klātbūtnes – redzamo zīmi.
Nereti cilvēki Mātei Terēzei vaicāja, kādu padomu viņa varētu dot laulātajiem, kuri ir sastrīdējušies. Viņa vienmēr atkārtoja: „Lai viņi lūdzas un viens otram piedod!” Mīlestība sākas un attīstās mājās, tāpēc tik svarīga ir laulāto un ģimenes lūgšana. Ja mēs ģimenē kopā lūgsimies, tad paliksim kopā un spēsim piedot un mīlēt viens otru ar tādu mīlestību, ar kādu Dievs apveltī katru no mums. Bērnus jāmāca lūgties un vecākiem jālūdzas kopā ar viņiem. Kopīga lūgšana viņus svētdara, garīgi apvieno, atver viņu sirdis mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, dod spēku savstarpējai piedošanai un nodrošina arī laulības noturību.
Mācīsimies mīlestības dialogu
Nereti laulātie šķiras tikai tādēļ, ka neprot sarunāties, kopt attiecības un piedot. Tad rodas tā saucamās klusās dienas vai klusās nedēļas. Te būtu svarīgi mācīties mīlestības dialogu, kura mērķis ir veidot un sargāt laulāto draugu savstarpējās attiecības, padziļināt mīlestību, stiprināt vienprātību un tiekties uz to, lai viņi patiesi kļūtu viena sirds un viena dvēsele. Laulāto dialogs ir divu cilvēku sastapšanās, kas notiek patiesības un uzticēšanās gaisotnē. Dialogā ir būtiska atklātība un godīgums, lai spētu izskaidrot pārpratumus un atzīt otra priekšā piedzīvotās nepatīkamās situācijas. Dažreiz laulātā drauga konkrētā uzvedība var mūs kaitināt, ievainot vai pat sāpināt.
Ja mēs gribam iemācīties īstu mīlestības dialogu, tad mums jāzina četri labas komunikācijas noteikumi: 1) vispirms mācīsimies klausīties nevis daudz runāt. 2) centīsimies saprast otru nevis novērtēt un tiesāt. 3) mācīsimies dalīties tajā, ko jūtam, nevis diskutēt un visu laiku pierādīt savu taisnību. 4) teiksim viens otram „piedod”, jo katra dusmu, naida un nepiedošanas minūte nogalina mīlestību laulībā.
Mācīsimies būt pazemīgi
Svētais Augustīns ir teicis: „Ja tu vēlies sasniegt lielas lietas, sāc ar mazajām. Ja tu esi iecerējis celt augstu celtni, tad ieliec dziļu pazemības pamatu.” To pašu jāsaka par laulības dzīvi – ja tu vēlies izveidot laimīgu ģimeni, tad ieliec dziļu pazemības pamatu. Patiesībā laulība dzimst un ir iespējama vienīgi tur, kur mājo pazemība. Senatnē, kad vīrietis bildināja sievieti, viņš pazemībā nostājās uz ceļiem viņas priekšā un lūdza viņas roku un sirdi.
Kad virsroku ņem lepnība, tad cilvēks saka: „Kāpēc man jāpiedod? Kāpēc man jāsper pirmais solis? Kāpēc man jābūt atvērtam? Kāpēc man..?” Tad mēs gribam mainīt citus, bet aizmirstam, ka man pašam vajag mainīties. Mīlestība taču negaida, lai kalpotu viņai, – tā kalpo pati.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
