Fragments no 2018. gada rudenī gaidāmās bīskapu sinodes „Jaunieši, ticība un aicinājuma izzināšana” sagatavošanās dokumenta.
Ieklausoties jauniešos, Baznīca atkal no jauna dzird Kungu, kurš runā mūsdienu pasaulē. Kā Samuēla (sal. 1 Sam 3, 1-21) un Jeremija (sal. Jer 1, 4-10) dienās, jaunieši zina, kā atpazīt laikmeta zīmes, uz kurām norāda Svētais Gars. Ieklausoties viņu centienos, Baznīca var ielūkoties nākotnes pasaulē un ceļos, kuriem Baznīca ir aicināta sekot. Katram cilvēkam mīlestības aicinājums ikdienā iegūst konkrētu formu caur daudzām izvēlēm, kas iezīmē dzīves kārtu (laulība, priesterība, konsekrētā dzīve), profesiju, iesaistīšanos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, dzīves stilu, laika un naudas menedžmentu utt. Neatkarīgi no tā, vai šīs izvēles ir izdarītas apzināti vai vienkārši pieņemtas, neviens nav brīvs no šo izvēļu veikšanas. Aicinājuma izzināšanas mērķis ir noskaidrot, kā šīs izvēles ticības gaismā pārveidot par konkrētiem soļiem, kas ved uz prieka pilnību, uz kuru ikviens ir aicināts.
Dokumentu ievada evaņģēliskais “mīļotā mācekļa” tēls, kurš ir gan jauna cilvēka, kurš izvēlas sekot Jēzum, gan “mācekļa, kuru Jēzus mīlēja” (Jņ 13:23; 19:26; 21:7), piemērs.
“Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!” Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum. Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam atbildēja: “Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu mājo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet, tad redzēsit.” Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu. Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju (tulkojumā: svaidītais).” Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa (tulkojumā: Pēteris – klints).”” (Jņ 1, 36-42)
Meklējot savas dzīves jēgu, abi Jāņa Kristītāja mācekļi dzird Jēzus caururbjošo jautājumu: “Ko jūs meklējat?” Uz viņu jautājumu: “Rabi, kur Tu mājo?”, Kungs atbild ar uzaicinājumu: ”Nāciet un redziet.” (Jņ 1, 38-39) Tajā pašā laikā Jēzus aicina viņus uzsākt iekšējo ceļojumu un būt gataviem praktiski doties uz priekšu, nezinot, kur tas viņus novedīs. Tā būs tik neaizmirstama tikšanās, ka viņi precīzi atcerēsies pat dienas laiku (sal. Jņ 1, 39).
Pateicoties viņu drosmei doties un redzēt, mācekļi piedzīvos pastāvīgu Kristus draudzību un spēs būt kopā ar Viņu katru dienu. Viņi pārdomās Viņa vārdus un iedvesmosies no tiem; Viņa darbība mācekļus dziļi ietekmēs un aizkustinās. Īpaši Jānis būs aicināts kļūt par sava Kunga ciešanu un augšāmcelšanās liecinieku. Pēdējo vakariņu laikā (sal. Jņ 13, 21 – 29) viņu tuvās attiecības liks Jānim atpūsties uz Jēzus krūtīm un uzticēties katram Viņa vārdam. Sekojot Pēterim augstā priestera namā, Jānis piedzīvos vientulības un ciešanu nakti (sal. Jņ 18, 13-27). Krusta pakājē viņš piedzīvos savas Mātes, kura viņam uzticēta, dziļās ciešanas, un uzņemsies atbildību rūpēties par viņu (sal. Jņ 19, 25-27). Lieldienu rītā viņš ar Pēteri dosies neprātīgā, bet cerību pilnā skrējienā uz tukšo kapu ( sal. Jņ 20, 1-10). Visbeidzot, brīnumainās zivju zvejas laikā Galilejas jūrā (sal. Jņ 21, 1-14) viņš atpazīs augšāmcēlušos Kungu un sniegs liecību visai kopienai. Jāņa piemērs var palīdzēt saprast, ka aicinājuma pieredze ir pakāpenisks iekšējās izvērtēšanas un pieaugšanas ticībā process, kas noved pie mīlestības un dzīves prieka pilnības atklāšanas, sevis dāvāšanas un piedalīšanos Labās Vēsts sludināšanā.”
