Pāvests Francisks, uzrunājot sapulcējušos ticīgos pie Rītausmas vārtiem, aicina būt atvērtiem pret visiem cilvēkiem. Mūru vietā veidot sastapšanās un solidaritātes punktus. Dažādību pieņemt kā dāvanu.
Turpinām sekot līdzi pāvesta Franciska gaitām Baltijas apustuliskajā ceļojumā.
Pēc vizītes prezidentes pilī pāvests Francisks devās uz pusdienām. Pēc tām viņš apmeklēja Žēlsirdības Mātes svētvietu Viļņas centrā, kur lūdzās Marijas gleznas priekšā un uzrunāja sapulcējušos ticīgos.
Savā uzrunā pāvests Francisks atsaucās uz šo vārtu vēsturi, kuri bija daļa no pilsētas nocietinājuma sienas. 1799. gadā šie aizsardzības nocietinājumi tika nojaukti, bet vārti ar Marijas svētgleznu ir palikuši savā vietā kā atgādinājums, ka Dievmāte ir vienmēr gatava steigties mums palīgā ar savu Dievišķo Dēlu.
Pāvests savā uzrunā norādīja uz Marijas piemēru, kas mums māca aizsargāties bez uzbrukuma, ka varam pasargāt sevi, nenodarot pāri citiem. Viņa katrā no mums saskata to, ko paši mēdzam aizmirst, ka katrā no mums ir viņas Dievišķā Dēla Jēzus Kristus attēls, ko Viņš ir iespiedis visu mūsu sirdīs.
Pateicoties šim attēlam, savās sirdīs mēs varam satikt Dievu. Bet, ja mēs noslēdzam savas sirdis bailēs no otra, ja ceļam mūrus un barikādes, tad sevi atraujam no Jēzus Labās vēsts, kura dalās ar visiem. “Pagātnē mēs par daudz esam cēluši nocietinājumus, bet šodien jūtam vajadzību uzlūkot viens otru un atpazīt otrā brāli un māsu, iet plecu pie pleca, atklāt un pieredzēt ar prieku un mieru brālīgas līdzās pastāvēšanas vērtību.”
Pāvests atgādināja ticīgajiem, ka šeit katru dienu daudzi ļaudis no dažādām valstīm nāk sastapt Dievišķo Žēlsirdību: lietuvieši, poļi, baltkrievi, krievi, katoļi un pareizticīgie. Šodien tas ir iespējams, pateicoties komunikācijas līdzekļiem un brīvai pārvietošanās iespējai. “Cik gan labi būtu, ja tas būtu tik vienkārši, ka pārvietošanās no vienas vietas uz otru varētu tikt papildināta ar sastapšanās un solidaritātes punktu izveidi, lai mēs brīvi varētu dalīties ar tām dāvanām, ko esam saņēmuši bez maksas.” Tā mēs varam dāvāt sevi citiem un pretī saņemt citu klātbūtni un atšķirības kā dāvanas, kas mūs bagātina.
Šāda attieksme ir pretstats nereti pastāvošajai attieksmei, ka cilvēks cilvēkam ir vilks, kur valda sāncensības gars un konflikti.
„Žēlsirdības māte kā ikviena laba māte mēģina vest ģimeni kopā. Viņa čukst mūsu ausīs: “Uzlūko savu māsu, uzlūko savu brāli.” Šādi viņa mums atver vārtus uz jaunu rītausmu, uz jaunu dienu. Viņa mūs pieved pie tiem, kas ir kā Lācars, kuri asiņo. Viņu brūces ir Jēzus brūces, un tās ir īstas. Savās sāpēs viņi sauc pēc tuvākmīlestības gaismas. Tuvākmīlestība ir atslēga, kas mums atslēdz Debesu vārtus.”
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja klātesošos ļaut Dieva spēkam šķīstīt mūsu skatienu uz kaimiņu. Pāvests aicināja lūgt Marijas palīdzību spēt raudzīties uz citu robežām un vājībām ar žēlsirdību un pazemību, neuzlūkojot sevi augstāku ne par vienu citu (sal. Fil 2:3). “Pārdomājot Rožukroņa noslēpumus, lūgsim, lai esam kopiena, kas spēj pasludināt Kristu, mūsu cerību.” Šādi mēs varam celt valsti, kas ir spējīga pieņemt ikvienu, kas mācās no Marijas dialoga un pacietības dāvanas, kas ir viesmīlīga, valsti, kas mīl, piedod un nenosoda. Būsim valsts, kas ceļ tiltus, ne sienas, kas dod priekšroku žēlsirdībai, ne tiesai.”
Pēc uzrunas pāvests mudināja kopīgi palūgties vienu Rožukroņa noslēpumu.
Pēc svētvietas apmeklējuma pāvests Francisks devās uz Viļņas katedrāles laukumu, kurā ir pulcējušies jaunieši no Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un citām zemēm. Pa ceļam uz turieni viņš negaidīti piestāja pie Svētīgā Mihaila Sopočko slimnīcas un deva svētību nedziedināmi slimiem cilvēkiem.
Pēteris Skudra, „Radio Marija Latvija” direktors
Foto: Markus Novaks
