Dārgie brāļi un māsas,
Gudrības grāmata, kuru dzirdējām pirmajā lasījumā, mums stāsta par kādu taisnīgo, kurš tiek vajāts, jo pati viņa klātbūtne kaitina ļaundarus. Bezdievis tiek raksturots kā tāds, kurš apspiež nabago, neizrāda iejūtību atraitnei un neciena sirmgalvi (sal. Gudr 2, 17-20). Bezdievis uzspiež to, ka viņa pārspēks ir taisnīguma norma. Viņš vēlas sev pakļaut vājākos, izmantot spēku jebkurā veidā, uzspiest domāšanas veidu, ideoloģiju, dominējošo virzienu debatēs, izmantot vardarbību un represijas, lai salauztu tos, kuri ar savu ikdienas vienkāršo, strādīgo un solidāro darbošanos rāda, ka ir iespējama cita pasaule, cita sabiedrība. Bezdievji nepārtrauc darīt to, kas viņiem ir patīkams, klausa savām iegribām. Viņi negrib, lai citi, darīdami labu, pārmestu viņiem šādu lietu kārtību. Bezdievī ļaunais nemitīgi cenšas iznīcināt labo.
Pirms septiņdesmit pieciem gadiem šī tauta pieredzēja Viļņas geto pilnīgu likvidēšanu. Tādējādi tika izbeigta tūkstošiem jūdu iznīcināšana, kas tika aizsākta divus gadus agrāk. Līdzīgi kā Gudrības grāmatā, jūdu tauta piedzīvoja izsmiešanu un spaidus. Atcerēsimies šo laiku un lūgsim Kungu, lai Viņš mums dāvā atpazīšanas dāvanu, lai spējam laicīgi atklāt šīs draudīgās nostājas un strāvojumu pirmos aizmetņus, kuru dēļ šo laiku nepieredzējušo paaudžu cilvēku sirdis nocietinās un viņi ļaujas sekot sirēnu balsīm.
Jēzus evaņģēlijā mums atgādina par kādu kārdinājumu, no kura mums būtu īpaši jāuzmanās – dedzīgas vēlmes būt pirmajiem, valdīt pār citiem, kas var pārņemt jebkura cilvēka sirdi. Cik gan reižu jau ir tā noticis, ka kāda tauta, kāda rase ir uzskatījusi sevi par labāku, ar lielākām tiesībām, privilēģijām, kuras jāsaglabā vai jāiegūst. Kādu līdzekli piedāvā Jēzus, ja šāds impulss ir radies kādas kopienas vai pat valsts sirdī un mentalitātē? Kļūt starp visiem pēdējam un visu kalpam, palikt tur, kur neviens nevēlas iet, kur neviens nenokļūst, vistālākajos nostūros, un kalpot, veidojot satikšanās telpu ar pašiem mazākajiem, ar atmestajiem. Ja pie varas esošie to pieņemtu, ja mēs ļautu, lai Kristus Evaņģēlijs iekļūst mūsu dzīves dziļumos, tad solidaritātes izplatīšanās visā pasaulē kļūtu par realitāti. “Kamēr pasaulē, un īpaši dažās valstīs, aizvien no jauna raisās dažāda veida kari un konflikti, mēs, kristieši, uzsveram nepieciešamību iepazīt otru cilvēku, dziedēt brūces, celt tiltus, stiprināt attiecības un palīdzēt, lai “mēs nestu viens otra nastas” (sal. Ga 6,2)”. (Apustuliskā adhortācija Evangelii gaudium, 67)
Šeit, Lietuvā ir krusta kalns, kur tūkstošiem cilvēku cauri gadsimtiem ir novietojuši krusta simbolus. Es jūs aicinu, lūdzoties Kunga eņģeli, lūgt Mariju, lai viņa mums palīdz novietot mūsu kalpošanas, mūsu veltīšanās krustu tur, kur ir nepieciešama mūsu klātbūtne, kalnā, kurā atrodas pamestie, kur nepieciešama maiga iejūtība pret izstumtajiem, mazākajiem, lai no mūsu vidus, no mūsu kultūras tiktu izskausta jebkāda iespēja iznīcināt otru cilvēku, veidot geto, turpināt atstumt tos, kuri mūs kaitina un traucē mūsu ērtībām.
Jēzus liek centrā bērnu, novieto viņu vienlīdz tuvu ikvienam cilvēkam, tādējādi pamudinot mūs visus uz atbildi. Atceroties Marijas “Jā!”, lūgsim viņu, lai palīdz arī mūsu “Jā!” būt tikpat dāsnam un auglīgam kā viņas.
Angelus Domini
Lai jums laba svētdiena! Lai labi garšo pusdienas! – Gražaus sekmadienio! Skaniu pietu!
Foto: Laima Penek, Lietuvas Romas Katoļu Baznīca
