Otrdien, 25. decembrī, pāvests Francisks ar tradicionālo Ziemassvētku vēstījumu “Urbi et Orbi” jeb “Pilsētai un Pasaulei” sveica ticīgos Kristus dzimšanas svētkos. Turpinājumā vēstijuma teksts, ko sagatavoja Vatikāna Radio latviešu redakcija.
Dārgie brāļi un māsas, priecīgus Ziemassvētkus!
“Jums, Romas ticīgie, jums, svētceļnieki, un jums visiem, kuri dažādās pasaules malās esat mums pievienojušies, es atjaunoju priecīgo Betlēmes vēsti: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem.” (Lk 2:14)
Tāpāt kā gani, kas pirmie ieradās grotā, līksmosim par mums doto Dieva zīmi, proti, par to, ka silītē, ietīts nabadzīgos autiņos, guļ bērns. Klusumā, noslīgsim Viņa priekšā ceļos un Viņu pielūgsim.
Kas šim Bērnam, kurš mūsu dēļ piedzimis no Jaunavas Marijas, ir mums sakāms? Kāda ir universālā Ziemassvētku vēsts? Tā ir tāda, ka Dievs ir mūsu labais Tēvs un mēs esam brāļi un māsas.
Šī patiesība ir kristīgā cilvēces skatījuma pamatā. Bez brālīguma, ko Jēzus Kristus mums ir dāvājis, mūsu pūliņi taisnīgākas pasaules labā negūst panākumus, un pat mūsu labākie plāni un nodomi var palikt tukši un bez dvēseles.
Tāpēc, mans Ziemassvētku vēlējums ir brālīguma vēlējums. Brālīguma starp katras nācijas un kultūras cilvēkiem. Brālīguma starp dažādu ideju pārstāvjiem, kuri ir spējīgi cienīt un uzklausīt cits citu. Brālīguma starp dažādu reliģiju paudējiem. Jēzus atnāca, lai atklātu Dieva vaigu visiem tiem, kas Viņu meklē.
Dieva vaigs ir ticis atklāts cilvēka izskatā. Tas neparādījās eņģeļa izskatā, bet gan cilvēkā, kurš piedzima noteiktā laikā un vietā. Ar šo iemiesošanos, Dieva Dēls mums stāsta, ka pestīšana nāk caur mīlestību, otra pieņemšanu, mūsu nabadzīgā cilvēciskuma respektu, kurā mēs visi dalāmies ar rasu, valodu un kultūru lielo daudzveidību. Un tomēr mēs visi esam brāļi un māsas cilvēcībā!
Mūsu atšķirības nav kaitējums, vai briesmas. Tās ir bagātību avots. Kad mākslinieks gatavojas veidot mozaīku, tad ir labāk, ka viņam ir nevis tikai dažu, bet daudzu krāsu akmentiņi.
Ģimeņu pieredze mums māca, ka mēs kā brāļi un māsas atšķiramies cits no cita. Mēs ne vienmēr piekrītam cits citam, taču starp mums pastāv nesaraujama, vienojoša saite, un mūsu vecāku mīlestība palīdz mīlēt citam citu. Tas pats attiecas uz lielāku cilvēcisko ģimeni, bet šai gadījumā, Dievs ir mūsu vecāku vietā. Viņš ir mūsu brālīguma pamats un spēks.
Lai šie Ziemassvētki palīdz mums no jauna atklāt brālīguma saites, kas mūs visus vieno kopā kā atsevišķus cilvēkus un tautas. Lai Viņš palīdz izraēliešiem un palestīniešiem atsākt dialogu un uzņemties miera ceļu, kas var pielikt punktu konfliktam, kurš vairāk nekā 70 gadus ir pārņēmis zemi, kuru Kungs izvēlējās, lai parādītu savu mīlestības seju.
Lai Bērns Jēzus palīdz mīļotajai un kara plosītajai Sīrijas zemei pēc šiem ilgajiem kara gadiem atkal atrast brālīgumu. Lai starptautiskā kopiena izlēmīgi strādā politiskā risinājuma labā, kas izbeigtu šķelšanos un atsevišķu grupu intereses, tā, lai Sīrijas ļaudis, jo īpaši visi tie, kas tika spiesti atstāt savu zemi un meklēt patvērumu citviet, varētu atgriezties un dzīvot mierā savā dzimtenē.
Manas domas kavējas pie Jemenas, cerot, ka pamiers, ko cenšas ieviest starptautiskā kopiena, beidzot nesīs atvieglojumu visiem bērniem un visiem cilvēkiem, kas ir kara un bada novārdzināti.
Es domāju arī par Āfriku, kur miljoniem cilvēku ir kļuvuši par bēgļiem un izkaisītajiem, un kuriem ir nepieciešama humanitārā palīdzība un pārtika. Lai Svētais Bērns, Miera Karalis, apklusina ieroču dārdus un pār visu kontinentu palīdz uzaust jaunai brālīguma ausmai, svētot visu to cilvēku pūliņus, kuri strādā politiskās un sociālās izlīgšanas labā.
Lai Ziemassvētki stiprina brālīguma saites, vienojot Korejas pussalu un palīdz iet nesen uzsākto tuvināšanās ceļu. Lai palīdz turpināt un sasniegt vienošanās, kas spētu nodrošināt visu korejiešu attīstību un labklājību.
Lai šis svētais laiks ļauj Venecuēlai vēlreiz atgūt sociālo harmoniju un visiem sabiedrības locekļiem brālīgi darboties valsts attīstības labā. Lai palīdzība tiktu sniegta iedzīvotāju trauslākajiem sektoriem.
Lai jaundzimušais Ķēniņš nes atspirdzinājumu mīļotajai Ukrainas zemei, kura ilgojas pēc ilgstoša miera, bet kurš nāk tik ļoti lēni. Tikai pateicoties mieram, kurš respektē katras nācijas tiesības, valsts var atgūties no ciešanām, kuras tā ir piedzīvojusi, un atjaunot cienīgus dzīves apstākļus visiem saviem pilsoņiem. Esmu garīgi tuvu šī reģiona kristīgajām kopienām un lūdzos, lai tās var attīstīt brālīguma un draudzības attiecības.
Lai Bērna Jēzus priekšā vēlreiz kā brāļi un māsas cits citu saskata mīļotās Nikaragvas iedzīvotāji. Lai pārsvaru negūst šķelšanās un nesaskaņas, bet, lai visi varētu strādāt izlīgšanas labā un kopā celt šīs zemes nākotni.
Vēlos pieminēt arī visas tās tautas, kuras pieredz ideoloģiskās, kultūras un ekonomiskās kolonizācijas formas, un kas izjūt savas brīvības un identitātes apdraudējumu, kā arī tautas, kas cieš no bada, izglītības un veselības aprūpes trūkuma.
Īpaši kavējos domās pie mūsu brāļiem un māsām, kuri Kunga dzimšanu svin smagos, pat naidīgos apstākļos, jo īpaši tur, kur kristieši ir minoritāte, bieži vien ievainojama vai bez jebkādas ievērības atstāta. Lai Kungs dod, ka visas minoritātes varētu dzīvot mierā un pieredzēt savu tiesību, jo īpaši tiesību uz reliģijas brīvību, atzīšanu.
Lai mazais Bērns, kuru mēs šodien kontemplējam silītē, nakts aukstumā raugās pār visiem bērniem pasaulē un lai Viņš raugās pār katru trauslu, ievainojamu un atstumtu cilvēku. Lai mēs visi saņemam mieru un mierinājumu no Pestītāja dzimšanas un, apzinoties, ka mūs visus mīl viens debesu Tēvs, no jauna saprotam, ka esam brāļi un māsas, un ka esam atnākuši, lai kā brāļi un māsas dzīvotu!”
Vatikāna Radio; Foto: ekrānšāviņš no “Vatican News”‘ video
