Baznīcai Latvijā ir piederīgi dažāda vecuma cilvēki – gan gados, kuri vēl atceras, ko viņiem mācīja viņu vecāki un vecvecāki, gan vidējā paaudze, kura dažādu apstākļu dēļ mazāk zina par Baznīcas normām, gan arī jaunie cilvēki, kas gribētu uzzināt, kādēļ Baznīca nosaka tādus vai citus likumus.
Šo dažādo paaudžu cilvēkiem ir atšķirīga pieeja attiecībā uz Baznīcas disciplīnu dažos jautājumos, kas saistīts gan ar vietējās diecēzes tradīcijām, gan audzināšanu ģimenē. Viens no tādiem jautājumiem skar gavēšanu un atturību no gaļas ēdieniem, proti, kamdēļ šī gavēšana un atturība, kas tās tādas ir un kādas ir ar tām saistītas aktuālas normas? Īsumā mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem.
Baznīcas bauslis
Katoliskās Baznīcas Katehismā (KBK) lasām: „Ceturtais bauslis (“Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un ievērot gavēni”) nodrošina laiku askēzei un gandarīšanai par grēkiem, lai sagatavotos liturģiskajiem svētkiem; tas palīdz valdīt pār mūsu instinktiem un iegūt sirds brīvību.” (KBK 2043) Īpaši svarīgi ir saprasts, ka Baznīcas baušļu „mērķis ir nodrošināt ticīgajiem nepieciešamo lūgšanas un morāliskās dzīves minimumu, lai viņi augtu mīlestībā uz Dievu un tuvāko”. (KBK 2041) Šeit jāpasvītro vārdi – nodrošināt nepieciešamo minimumu! Baznīca, kuru vada Svētais Gars, apzinās, ka ticīgajiem ir nepieciešamas elementāras normas, bez kurām vienkārši nav iespējams augt mīlestībā uz Dievu un tuvāko. Ļoti skaisti par gavēšanas nozīmi saka Gavēņa IV prefācijas (Sv. Mises laikā dziedāta lūgšana pirms dziedājuma “Svēts, svēts, svēts”) vārdi: “Jo ar miesas gavēni Tu [Dievs] palīdzi mums savaldīt iekāres, pacel augšup prātu un dāvā gara spēku un uzvaru.”
Gandarīšana par grēkiem
Par šo tēmu stāstīja pāvests Pāvils VI savā Apustuliskā Konstitūcijā Paenitemini, kas izsludināta 1966. gada 17. februārī. Šī Konstitūcija sākas ar vārdiem no Marka evaņģēlija 1,15: „Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.” Pats Kristus gandarīšanu jeb grēku nožēlu saistīja ar Labo Vēsti, ko sludināja. Viņš ne vien aicināja gandarīšanai, bet pats deva vislielāko piemēru gandarītājiem, uzņemoties ciešanas nevis par saviem, bet par visas pasaules grēkiem. Mēs gandarām par saviem vai citu grēkiem.
Gan Vecā, gan Jaunā Derībā bija zināms un lietots viens no gandarīšanas veidiem, kas izpaužas ēdienu lietošanas ierobežojumā. Tādu gandarīšanas veidu izvēlējās pats Kristus savas publiskās darbības sākumā (sal. Mt 4,2; Lk 4,2). Vienlaikus Viņš atgādināja, ka gavēni nedrīkst uztvert ārēji vien, bet tam ir jāpalīdz pārveidot cilvēku iekšēji (sal. Mt 6,16-18).
Baznīcas Kanonisko tiesību kodekss skaidro, ka “saskaņā ar Dieva likumu, visiem ticīgiem, katram savā veidā, ir pienākums gandarīt; bet, lai visi pateicoties kādai kopīgai gandarīšanas ievērošanai savstarpēji vienotos, tiek noteiktas gandarīšanas dienas, kurās ticīgajiem vajadzētu lūgties īpašā veidā, pildīt dievbijības un mīlestības darbus, uzņemties pašaizliedzības darbus, cītīgāk pildot savus pienākumus, bet it īpaši, ievērot gavēni un atturību.” (Kan. 1249)
Kristīgā Tradīcijā no paša sākuma iesaka kā gandarīšanas veidu vispirms žēlsirdības darbus, tomēr iesaka arī gavēšanu kā mantojumu no priekštečiem. Jāpiebilst, ka visādā veidā ierobežojumi ēdienos bija cieši saistīti ar kristīgās mīlestības izpausmēm. Ļoti bieži tika pasvītrots, ka atsakāmies no kādiem ēdieniem, lai no tā, ko ietaupīsim, varētu palīdzēt tiem, kas trūkumā. Zīmīgi ir sv. Leona Lielā vārdi: „Tikumam nododam to, ko atņemam patikai. Lai par barību trūcīgajiem kļūst gavētāja atturība”. (Sermo 13) Tā ir īpaši svarīga lieta, kuru jāņem vērā arī šodien. Gandarīšana nekad nedrīkst kļūt par iemeslu kādiem lielākiem, nekā parasti, izdevumiem, tas nozīmē, ka nedrīkst ēst mazāk, nekā parasti vai neēst gaļu ar mērķi ietaupīt, lai tā vietā nopirktu kaut ko ekskluzīvu, izmeklētu sev; atturamies vai gavējām, lai materiāli vai garīgi palīdzētu citiem!
Mūsu atturība no gaļas ēdieniem vai gavēšana ir mums vajadzīgas, lai mēs atcerētos, kas mēs esam, lai apziņa par to, kas notika Lielajā Piektdienā, nopietni ietekmētu mūsu kristīgo dzīvi. Ļoti trāpīgi šo gandarīšanas nozīmi skaidro Gavēņa III prefācijas vārdi: „Jo Tu [Dievs] vēlies no mums pašaizliedzīgus darbus, lai mēs, grēcinieki, mācītos sātīgi dzīvot un palīdzēt tuvākiem, un tādā veidā sekotu Tavas labvēlības paraugam.”
Atšķirība starp gavēni un atturību
Gavēnis ir saistīts ar ēdiena daudzumu un nozīmē, ka ēdam tikai vienu reizi dienā līdz sātam, tomēr drīkst ēst arī citas 2 reizes, bet ne līdz sātam. Toties atturība (lat. abstinentia) ir saistīta ar ēdiena saturu un nozīmē, ka atsakāmies ēst gaļu (drīkst lietot uzturā zivis, arī pienu un tā produktus). Augstāk pieminētā dokumentā Paenitemini nav gaļas tiešas definīcijas, bet norāde, ka drīkst lietot dzīvnieku taukus kā piedevu pie ēdieniem, tātad viss pārējais ir gaļa.
Kad ir jāgavē un jāatturas no gaļas ēdieniem?
Latvijā atturība un gavēnis kopā ir saistoši Pelnu Trešdienā, Lielajā Piektdienā un, saskaņā ar tradīcīju, 24. decembrī līdz vesperēm (tomēr, ja 24. decembris iekrīt svētdienā, tad gavēnis un atturība nav saistoši). Toties atturību no gaļas ēdieniem jāievēro visās piektdienās visā gada laikā (un, saskaņā ar tradīciju, Lielajā Sestdienā līdz vesperēm), izņemot gadījumus, ja kādā piektdienā tiek svinēti liturģiskie Lielie svētki vai kādas citas noteiktas dienas.
Latvijā atturība no gaļas ēdieniem piektdienā nav saistoša, ja iekrīt sekojoši svētki:
1) Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
2) Kunga Parādīšanās – 6. janvāris;
3) Svētais Jāzeps – 19. marts;
4) Kunga pasludināšana – 25. marts;
5) Sv. Jāņa Kristītāja Piedzimšana – 23. un 24. jūnijs;
6) Svētie Apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
7) Sv. Meinards (Latvijas aizbildnis) – 14. augusts;
8) Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
9) Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšana – 8. septembris;
10) Visi svētie – 1. novembris;
11) Latvijas Republikas Proklamēšana – 18. novembris;
12) Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
13) Kunga Piedzimšana – 25. decembris;
14) baznīcas iesvētīšanas gadadiena, ja šī diena tiek svinēta;
15) baznīcas titulsvētki, ja šī diena tiek svinēta;
16) ordeņos – to svētā dibinātāja vai galvenā aizbildņa svētki;
17) kāzās un bērēs (visiem, kuri piedalās mielastā).
Visā Baznīcā ir vēl divas piektdienas, kurās atturība nav saistoša:
1) piektdiena Kristus Augšāmcelšanās oktāvā;
2) Vissvētākā Jēzus Sirds – piektdienā pēc otrās svētdienas pēc Vasarsvētkiem.
Kā skaitām laiku attiecībā uz gavēšanu un atturību?
Atturības un gavēņa diena ilgst no pusnakts līdz pusnaktij (24 stundas), izņemot gadījumus, kad laiks ir tieši noteikts.
Kādā vecumā ir saistoši atturība un gavēnis?
Atturību no gaļas ēdieniem jāievēro visiem sākot no 14 gadiem visu mūžu. Bet gavēšana, t.i., viena ēdienreize dienā līdz sātam, ir saistoša sākot no 18. līdz 59. dzimšanas dienai ieskaitot. Tomēr priesteriem un vecākiem jāparūpējas par to, lai arī tie, kurus jaunā vecuma dēļ, nesaista likums par gavēni un atturību, tiktu ievadīti patiesā gandarīšanas garā.
Kā rīkoties situācijās, ja ēd kopgaldā, situācijās, kad nav izvēles?
Latvijā ir atļauts lietot gaļas ēdienus piektdienās (izņemot Lielo Piektdienu) skolēniem, slimniekiem, karavīriem un citiem, kuri parasti ēd kopgaldā. Tomēr šajos gadījumos atturību jāaizstāj ar lūgšanu – jāpalūdzas piecus pātarus, proti, 5 reizes ”Tēvs mūsu …”, ”Esi sveicināta, Marija …”, ”Gods lai ir Tēvam …” un vienu reizi ”Es ticu …”.
Bet, ko darīt, ja tieši piektdien iekrīt kādi ģimenes svētki? Bīskapam savā diecēzē ir tiesības atbrīvot atsevišķus ticīgos vai ģimenes no atturības, ja vien viņš to uzskatīs par noderīgu viņu garīgam labumam, vai arī noteikt citu gandarīšanas veidu atturības vietā. Tāpat, nopietna iemesla dēļ un ievērojot sava bīskapa norādījumus, to pašu var darīt prāvests attiecībā uz savas draudzes locekļiem un viņu ciemiņiem.
Vai drīkst atturību piektdienās aizstāt ar citu labu darbu?
Pašam no sevis tāpat vien nē. Citu gandarīšanas veidu var noteikt vietējais bīskaps vai prāvests. Bet ir viena lieta, ko var izdarīt pats no sevis visi, kuriem ir dota atļauja sakarā ar kopgaldu: ja nevari ievērot atturību piektdienā, tad vari to darīt citā dienā.
Priesteris Oskars Jabloņskis OP
Avots: Laikraksts “Nāc”
