Ziemassvētkos, 25. decembrī, Iļģuciema sieviešu cietumā viesojās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Ieslodzītajām bija iespēja piedalīties svinīgā dievkalpojumā, kā arī vairākas sievietes saņēma Pirmo Svēto komūniju un Iestiprināšanas sakramentu. Arhibīskaps dievkalpojumu cietumā nesvin pirmo reizi, bet pirmo reizi cietumā notiekošajai Svētajai Misei varēja tiešraidē sekot līdzi Radio Marija Latvija klausītāji.
Arhibīskaps savā uzrunā pievērsās dienas Evaņģēlija fragmentam (Jņ 1, 1-18). Vispirms viņš stāstīja par to, kā pasaule mainās cilvēka darbības rezultātā, piemēram, klimats. Viss sākas ar viena cilvēka ideju, bet rezultāts var būt graujošs. Kā piemēru viņš minēja arī Marksu un Hitleru, kuru idejas un vārdi “kļuva par miesu”, atzīstot, ka cilvēku idejas bieži vien ir tālu no kaut kā laba. “Bet Dieva gadījumā šis Vārds bija pilns labestības. Genesis jeb Radīšanas grāmatā lasām, ka Dievs ar savu Vārdu rada pasauli. Dievišķais Vārds ir pilns labestības un mīlestības.” Z. Stankevičs uzsvēra, ka mēs visi mēs esam radušies caur dievišķā Vārda darbību. Viņš skatās uz mums, mūs redz. Viņa skatiens ir nevis nosodošs, bet pilns mīlestības, sacīja arhibīskaps, papildinot, ka tad, “kad mūsu idejas nav labas, Viņš noskatās mūsos ar sāpi. Viņš ļauj mums būt brīviem, pārvērst savu ideju darbos, bet pēc tam jānes atbildība par to”.
Tai pat laikā nevar noliegt, ka arī cilvēki ir spējīgi radīt skaisto un labo. Arhibīskaps pastāstīja, ka pirms aptuveni divām nedēļām Vatikānā ticies ar pāvestu Francisku un uzdāvinājis viņam kamerkora “Versija” albumu “Laudate Dominum”, kurā apkopota vairāku latviešu komponistu garīgā mūzika. “Dievs ir Gaisma un apgaismo jebkuru cilvēku,” sacīja Z. Stankevičs, bet katram ir dota izvēles brīvība. Daudzi Viņu, Viņa Vārdu joprojām nepieņem. Arī tad, kad Jēzū Kristū šis Vārds tapa taustāms.
Arhibīskaps norādīja, ka ikviens esam izvēles priekšā – pieņemt šo Vārdu, sākt tajā ieklausīties, ļaut darboties mūsos, vai arī iet pa saviem ceļiem, paturot prātā, ka novēršanās nekad nedod pilnīgu laimi. Var būt bagātība un vara, citu cilvēku atzinība, pat mīlestība, bet, kas “nepieņem Vārdu, dievišķo Bērnu, nav laimīgs savas sirds dziļumos”.
Svētajos Rakstos teikts: “Kas viņu uzņēma, tiem deva tiesības kļūt par Dieva bērniem.” Arhibīskaps paskaidroja, ka vārds “tiesības” neaptver visu oriģinālā ietverto nozīmi, tas ir, spēku, varu autoritāti, iespēju kļūt par Dieva bērniem. “Tas ir aicinājums, ar kuru [Dievs] nāk pie mums šajos Ziemassvētkos. Varam dzīvot savā pasaulē ieslēgušies un jūtoties visu laiku apdraudēti no apkārtējās pasaules, vai arī atzīt savu patieso izcelšanos – Dievs mani radījis caur maniem vecākiem, Viņš uztur pasauli, vienīgais spējīgs dot piepildījumu manai eksistencei, atklāt manas dzīves jēgu. […] Aicinu un lūdzos, lai šie vārdi kļūst realitāte jūsu un mūsu dzīvē: “Visiem, kas viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem.”” Uzrunas noslēgumā arhibīskaps mudināja dzīvot ikdienā ar apziņu, ka Dievs ir mans Tēvs, kas mani sargā, zina manus ceļus, var piepildīt dzīvi ar jēgu, kā arī novērst mīlestības badu manos sirds dziļumos, jo cilvēciskā mīlestība spēj aizpildīt tikai niecīgu daļu no šīm slāpēm.
Svētās Mises noslēgumā Z. Stankevičs novēlēja priecīgus svētkus, kā arī aicināja, īpaši tās sievietes, kas saņēma Iestiprināšanas sakramentu, pildīt šajā sakramentā uzticēto misiju, respektīvi, nest tālāk ticības un cerības gaismu. Arhibīskaps atgādināja Jāņa Pāvila II vārdus: “Ticība nostiprinās, kad tiek dota tālāk.”
LRKB IC
