Ceturtdien, 26. decembrī, diakona Stefana svētkos, Rīgas svētā Jēkaba katedrālē Svētās Mises laikā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs par pastāvīgo diakonu ordinēja Gati Avotiņu. Par dievkalpojuma muzikālo pavadījumu rūpējās Siguldas draudzes koris, dievkalpojumā piedalījās arī Siguldas draudzes prāvests Rihards Rasnacis, bet psalmu dziedāja diakona sieva Aija Avotiņa.
Sprediķa laikā arhibīskaps sveica diakonu un sacīja, ka tie ir svētki lokālajai Baznīcai, kā arī centās izskaidrot, kāpēc diakoni Baznīcā ir nepieciešami. Viņš atgādināja, ka jau pirmo kristiešu draudzēs, pieaugot ticīgo skaitam, parādījās nepieciešamība pēc žēlsirdības kalpojuma. Apustuļiem vairs nepietika laika lūgšanai un Evaņģēlija sludināšanai, jo pieauga nepieciešamība rūpēties par saimnieciskām lietām, kad pēc palīdzības vērsās, piemēram, grūtībās nonākušās atraitnes. Tad apustuļi izvēlējās pirmos septiņus vīrus, kuru pienākums bija nodarboties ar žēlsirdības darbiem. Z. Stankevičs norādīja Siguldas draudzes prāvestam, ka viņš jauno palīgu varēs iesaistīt „Caritas“ kalpošanā.
Turpinot stāstījumu par diakona kalpošanu, arhibīskaps arī uzsvēra, ka Stefans, „būdams žēlastības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas lietas tautai“, un aicināja G. Avotiņu uzstādīt sev šo augsto latiņu. Lai gūtu šo spēku un žēlastību, arhibīskaps atgādināja psalma vārdus: „Kungs, esi man par aizsardzības klinti un cietoksni, lai tu atpestītu mani, jo tu esi mans stiprums un patvērums.“ Viņš aicināja topošo diakonu atklāt Kungu kā savu stiprumu, iemācīties Dievā smelties spēku.
Tāpat arhibīskaps sacīja, ka mūsdienās Rietumeiropā un arī Latvijā ir priesterisko aicinājumu trūkums, kas ir slikti, bet tai pat laikā varbūt tā ir iespēja atvērties uz pastāvīgo diakonu institūciju. „Tas ir milzīgs resurss, jo Baznīcā ir daudz labu ģimeņu un vīriešu, kas vēlas kalpot. […] Ceru, ka sekos arī citi šai ceļā,“ sacīja Z. Stankevičs.
Uzrunu arhibīskaps noslēdza, novēlot jaunajam diakonam enerģiju, „lai piepildies caur šīm svētībām ar Svēto Garu un kalpo ar pilnu atdevi“, kā arī lai sieva ir atbalsts, pildot šo kalpojumu.
G. Avotiņš nāk no Siguldas, kur dzīvo ar sievu un trim bērniem. Ģimene apmeklē Siguldas Jēzus Sirds draudzi. Savu kalpošanu draudzē G. Avotiņš īsteno brīvajā laikā, jo ikdienā viņš strādā Nodrošinājuma valsts aģentūrā par finansistu. Patlaban jaunais diakons studē maģistrantūrā Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā. G. Avotiņš skaidro, ka studē institūtā, lai pilnveidotu pastorālās kalpošanas iespējas un kvalitāti.
Par sevi G. Avotiņš raksta: „Jau no atgriešanās brīža Baznīcā, tas ir, pirms apmēram 20 gadiem, esmu izjutis alkas pēc īpašas kalpošanas Dievam, un sākotnēji to īstenoju caur studijām toreizējā Katehētikas institūtā un darbošanos kustībā “Par dzīvību”. Vēlāk salaulājos un kopā ar sievu iesaistījāmies arī apvienībā „Laulāto Tikšanās“, bet garīgo dzīvi gan toreiz, gan tagad izdzīvojam karmela garīgumā Karmela ekleziālajā kustībā. Kad nonācām Siguldā, pēc kāda laika Latvijā kā pastāvīgo diakonu ordinēja pirmo precēto laju Daini Stikutu. Tas atmodināja kādreiz jau dzimušās ilgas kļūt par diakonu. Šoreiz šo aicinājumu atkārtoti sajutu no Jēzus vārdiem, lasot Evaņģēliju. Ņemot vērā, ka šī kalpošana ietekmē arī ģimeni, arī sieva apstiprināja savu aicinājumu būt līdzdalīgai šajā kalpojumā.”
LRKB IC; Foto: Lilija Geža
