Ceturtdien, 20. februārī, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) aicina uz kārtējo starpdisciplināro semināru par seksualitātes un garīguma integrāciju. Šoreiz tēma ir “Seksualitāte laulībā un celibātā”, jo jau iepriekšējā diskusijā, kas norisinājās 2019. gada oktobrī, lielu klausītāju interesi raisīja praktiski jautājumi, kas saistīti ar seksuālām attiecībām ārpus laulības, kā arī seksualitātes izdzīvošanu, neesot laulībā.
Celibāts (no latīņu valodas caelebs – “neprecēts, dzīvot vienam”) šaurākā nozīmē attiecas uz ordinētiem Baznīcas kalpotājiem, kas izvēlas sevi nedalīti veltīt Kungam “debesu valstības dēļ” (Mt 19, 12). Plašākā nozīmē celibāta dzīvesveidu var attiecināt arī uz visiem tiem, kuri atturas no seksuālajām attiecībām. Tas sasaucas ar vispārējo aicinājumu kristiešiem dzīvot šķīstībā “tādā veidā, kādā to visiem nosaka morāliskais likums un atkarībā no tā, vai viņi ir precējušies vai ne.” (Katoļu Baznīcas Katehisms, 2349) Tātad – atturēšanās no seksuālas tuvības attiecas gan uz jauniešiem, kas nav laulājušies, gan cilvēkiem, kuri ir šķīrušies un dzīvo jaunās attiecībās, atraitņiem, cilvēkiem, kuri nevar izveidot pilnvērtīgu laulību kādu objektīvu ierobežojumu dēļ (nopietnas saslimšanas, neauglība, homoseksuāla orientācija u.c.)
Diemžēl šī objektīvā norma atturēties no seksuālām attiecībām ārpus laulības mūsdienu seksualizētajā pasaulē bieži vien šķiet neizpildāma – pat kristiešu vidū, savukārt nekristiešu vidū – tiek uztverta par anomāliju vai cilvēka tiesības ierobežojošu noteikumu. Un ļoti bieži ciešanas izraisa tieši “negribēts celibāts” (involuntary celibate) – nespēja atrast partneri, neraugoties uz cilvēka ilgām pēc attiecībām.
Bet vai tiešām celibāts ir tikai ierobežojums, nevis svētība un pilnvērtīgs dzīvesveids? Ko celibātā (brīvprātīgi izvēlētajā / vai arī “negribētajā”) dzīvojošie var mācīties no laulātajiem, kuru aicinājums ir saglabāt uzticību arī tad, kad dzīvesbiedrs pieviļ, kad kļuvis fiziski nepatīkams vai neapmierina viņu vajadzības? Kā dzīvot par spīti kārdinājumam otru pamest? Semināra diskusiju fokusā būs arī izaicinošais jautājums – vai un kā vīrietim un sievietei ir iespējams izdzīvot savu seksualitāti bez intīmas tuvības un seksuālām attiecībām? Paneļdiskusijā piedalīsies ārsts seksologs un psihoterapeits Dainis Balodis, psiholoģe un kustības “Laulāto Tikšanās” starptautiskās misijas vadītāja Daina Žurilo, priesteris, Rīgas Teoloģijas institūta docents Andžejs Lapinskis un RARZI docente, morālteoloģijas pasniedzēja māsa Sofija (Irēna Ošmjanska).
Semināru mērķis ir piedāvāt tālākizglītības iespējas pastorālā darba veicējiem, garīdzniekiem, psihiskās veselības aprūpes un sociālās jomas profesionāļiem, kā arī citiem klausītājiem, kuriem interesē teoloģijas un psiholoģijas starpdisciplinārā dialoga jautājumi. Dažādu viedokļu apmaiņā seminārā tiks meklētas iespējas, kā integrētā veidā sniegt psiholoģisko un pastorālo palīdzību situācijās, kurās cilvēki saskaras ar savas seksualitātes izdzīvošanu “trausluma un nepilnības situācijās” (Amoris Laetitia, 296).
Dalības maksa 20. februāra pasākumā ir desmit eiro (ar pārskaitījumu), pasākumā dienā – 15 eiro. Pēc semināra būs iespēja saņemt tālākizglītības apliecību par dalību seminārā. Lai pieteiktos, jāreģistrējas elektroniski šeit.
Dalības maksu līdz 17. februārim lūgums pārskaitīt uz RARZI kontu: LV25HABA0001408056042.
Inese Ieva Lietaviete
