18. februārī, svētās Bernadetes Subirū, Lurdas vizionāres, dienā Austrumu slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” bīskaps Andris Kravalis iesvētīja tabernākulu.
Pagājušā gada 11. jūnijā iesvētītā kapela vēl gaidīja pašu galveno “Ārstu’’ – Jēzu Kristu. Kapelāne Inese Lūse augustā devās svētceļojumā uz Aglonu, pievienojoties Krāslavas grupai, kurā bija arī “Pro Sanctitate” māsas Liliana un Rita. Svētceļojuma laikā sarunā ar māsām atklājās, ka viņas var piedāvāt tabernākulu, kurš atrodas Beļģijā. Saņemot visas nepieciešamās atļaujas, nācās gaidīt iespēju to atgādāt uz Rīgu. Ar A. Kravaļa svētību un atbalstu tabernākuls drīz vien tika atvests. Pateicība arī Inesei Šveklei, kuras līdzdarbošanās tabernākula atvešanā bija neatsverama. Pateicoties Svētā Lūkas atbalsta biedrības vīriem un galdniekam Aināram Vītoliņam, tabernākuls tika pievienots kolonnai kapelā.
18. februāris bija ikmēneša Svētās Mises diena stacionārā “Gaiļezers”. Tikai šoreiz šis dievkalpojums bija īpaši svinīgs. Dievkalpojumu vadīja A. Kravalis ar slimnīcā kalpojošo priesteri Māri Zviedri. Svētā Kamila grupas brīvprātīgie un Marijas leģiona kalpotāji arī šoreiz apmeklēja pacientus palātās un aicināja uz svinīgo dievkalpojumu. Ar mūzikas pavadījumu klātesošos iepriecināja Māris Veliks un Anna Kačāne. Pēc kopīgi svinētās Svētās Mises, pirms bīskaps svinīgi pasvētīja tabernākulu un ievietoja Vissvētāko Sakramentu, viņš aicināja māsas Lilianu un Ritu dalīties ar stāstu par tabernākula vēsturi.
Māsa Liliana stāstīja: “Beļģijas galvaspilsētā Briselē atradās garīgais centrs, kur mēs kalpojām. Gandrīz pirms desmit gadiem kustība “Pro Sanctitate” slēdza šo centru un šo liturģisko priekšmetu es aizvedu pie saviem vecākiem. Es vienmēr lūdzos, lai Dievs parāda to vietu, kur šim tabernākulam jābūt. Es nesteidzos. Es zinu, ka Dievs ir mūžīgs, ka nevajag steigties. Pagājušā gada svētceļojuma laikā uz Aglonu sarunā ar Inesi uzzināju, ka vajadzīgs tabernākuls stacionāra Gaiļezers kapelā, un es teicu, ka mums ir viens. Runāšu ar priekšniecību par iespēju atvest uz Rīgu. Lūk, tagad viņš ir šeit. Mums tas nozīmē ļoti daudz, jo viņš turpinās kalpot šeit tā, kā tas bija Beļģijā. Visus aicinu, lai nākam pie Jēzus šeit, lai varam smelt šo dzīvības maizi un dzīvības ūdeni. Lai Jēzus ir mūsu dzīvības avots un lai varam smelt mīlestību, kas nāk no Jēzus.
1988. gadā mūsu kustības dibinātājs bīskaps Guljelmo Džakvinta bija Beļģijā un teica, ka mēs nezinām, kā būs nākotnē, bet es zinu ka Beļģija uzplauks. Tomēr, slēdzot šo centru, es jautāju dibinātājam, kurš jau bija debesīs, kad uzplauks. Un šodien man ir atbilde. Šodien uzplaukst šeit. Tik daudz cilvēku var tagad nākt un būt kopā ar Euharistisko Jēzu. Mans vēlējums Jums šodien ir, lai katrs, kas nāks šeit, piedzīvo to, ko zemnieks no Arsas teica savam prāvestam. Kad prāvests jautāja: “Ko tu šeit viens dari?” Zemnieks atbildēja: “Jēzus uzlūko mani un es uzlūkoju Jēzu.” Es novēlu katram cilvēkam, kurš šeit būs, to piedzīvot.”
Māsa Rita dalījās atmiņās, kuras īpaši saistītas ar kalpošanu Gaiļezerā vēl pirms 20 gadiem. Toreiz Rita un Liliana, kas vēl nerunāja latviski, toreizējās kapelānes Angelīnas Sļadzes aicinātas, dalīja slimniekiem lapiņas ar uzaicinājumu nākt uz kapelu un kopīgi lūgties.
Informācija par kapelām un Svētajām Misēm Austrumu slimnīcā: https://www.aslimnica.lv/lv/saturs/kapelanu-dienests-0.
Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” kapelāne Inese Lūse; Foto: Svētā Kamila grupa
