Kopš 2017. gada Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiek plaši restaurācijas darbi, kuru ietvaros līdz šim tika labotas fasādes, veikta vēsturiskā ķieģeļu mūra restaurācija, jomu jumtu koka konstrukciju remonts un jumta seguma nomaiņa, kā arī altārtelpas restaurācija, ugunsdzēsības signalizācijas ierīkošana, ārējo kanalizācijas un ūdensvadu tīklu izbūve, cokola atjaunošanas darbi. Savukārt piektdien, 3. aprīlī, no 86 metrus augstās torņa smailes tiks nocelts Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles gailis, kas arī tiks restaurēts.
Gaili atjaunos un apzeltīs AS “Būvuzņēmums Restaurators”, speciālisti, kas veica lielu daļu iepriekš minēto darbu, tagad paveikto vainagos ar simboliskā gaiļa zeltīšanu. Pirms 38 gadiem pēdējo reizi restaurētā gaiļa nocelšanas darbus uzraudzīs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
1982. gada 13. augustā torņa smailē uzstādītais gailis ir 43,7 kg smags, 136 x 118 cm liels un apzeltīts. “Jāteic, ka šis gailis labi kalpo arī šodien, un droši vien pēc viesošanās mūsu kalēja smēdē turpinās kalpot vēl ilgi,” saka AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš gan atzīst, ka “no lapiņu zeltījuma diemžēl palikuši pāri vien aptuveni 15%, bet lode nav zeltīta vispār. Vien pārklāta ar vara krāsu, kas nav raksturīgi, jo tradicionāli tiek zeltīts gan gailis, gan arīdzan lode. Tas liecina, ka iepriekšējo restaurācijas darbu laikā visdrīzāk ir pietrūcis līdzekļu, tāpēc rasts šāds risinājums”.
Z. Stankevičs norāda, ka 1225. gadā celtais dievnams no 1523. līdz 1582. gadam bija pirmais latviešu draudzes dievnams Rīgā, un, lai arī katedrāle kopš 1924. gada 3. maija ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, šī celtne ir nozīmīga arī luterāņiem, jo trīs gadsimtu garumā kalpoja kā luterāņu dievnams. Turklāt 1922. gada 16. jūlijā tieši šajā dievnamā tika ordinēts pirmais latviešu luterāņu bīskaps Kārlis Irbe. “Tāpēc, lai arī katedrāle nu jau gandrīz 100 gadus ir katoļu dievnams, tās torņa virsotnē joprojām atrodas luterāņu baznīcām raksturīgais metāla gailis. Tas it kā mums katram norāda uz šīs celtnes misiju cauri gadsimtiem – vienot nevis šķelt,” gaiļa simbolisko lomu uzsver arhibīskaps.
Viņš tāpat skaidro, ka plašākai sabiedrībai mazāk zināms ir fakts, ka šis dievnams ir ne tikai viens no Rīgas simboliem, bet pirms Reformācijas bija nozīmīga svētceļojumu vieta. “Tie, kas nevarēja tikt uz Svēto Zemi, varēja aizvietot šo svētceļojumu ar braucienu uz Rīgas Svētā Jēkaba katedrāli. Rīga tolaik bija iekļauta Svētās misijas kartē, kas nozīmēja to, ka garīdznieki un laji, kuriem nebija iespēju nokļūt Svētajā Zemē, varēja iegūt grēku atlaidas, dodoties uz šo Livonijas dievnamu.”
Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija izsaka pateicību arī SIA “Storent” par restaurācijai dāvātajām sastatnēm. Pateicoties tām, var piekļūt gailim, kā arī veikt torņa un tā jumta seguma atjaunošanas darbus. “Turklāt šis sastatņu projekts ir patiešām tehniski sarežģīts, jo risina daudzus inženiertehniskos uzdevumus, tāpēc visā katedrāles atjaunošanas procesā tas ir jo īpaši nozīmīgs atbalsts,” skaidro Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas būvuzraugs Aleksandrs Manakovs.
LRKB IC; Foto: AS “Būvuzņēmums Restaurators”
