Latvijas dažādu konfesiju draudžu kapsētās sācies kapusvētku laiks, aicinot ticīgos apmeklēt savu mirušo tuvinieku, draugu, labdaru kapa vietas, kā arī lūgties par viņu dvēselēm. Parasti kapusvētki norisinās līdz pat septembra sākumam. Svētku ietvaros kapos vai arī draudžu dievnamos tiek svinēta Svētā Mise, kā arī notiek īpašs aizlūgums par mirušajiem.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina pievērst uzmanību tam, ka pirmās liecības par kristiešu kapusvētkiem Vidzemē ir saglabājušās no 19. gadsimta 30. gadiem, tomēr šo svētku saknes ir meklējamas daudz tālākā pagātnē. “Te savijas kopā daudzi pavedieni – gan senlatviešu mitoloģijas mantojums ar savu veļu kultu, gan kristīgā ticība dvēseles nemirstībai un apziņa par nepieciešamību gandarīt par savas dzīves grēkiem, gan vēlme atbildēt uz jautājumu: kas ir pēc tam? Tāpat tā ir arī iespēja vismaz reizi gadā satikties radu lokā, nonākt saskarsmē ar manas dzimtas saknēm, atjaunot piederības sajūtu. Tā ir arī iespēja pabūt pie dabas krūts un kopīgi svinēt. Tomēr pati dziļākā un senākā sakne ir atrodama jau Vecās Derības laikā, kad Jūda Makabejs dod rīkojumu pienest upuri un lūgties par kritušajiem karavīriem, lai viņi tiktu vaļā no grēka (sal. Mak 12,42-45). Pirmo kristiešu apbedījuma vietās – katakombās – daudzās vietās var atrast uzrakstus ar lūgumu lūgties par aizgājēju. Tertuliāns (160-240) raksta: “Gadadienā mēs saliekam upurus par mirušajiem”. Svētais Efrēms (+373) savā testamentā ierakstīja lūgumu trīsdesmitajā dienā pēc viņa nāves noturēt dievkalpojumu par viņu, jo “upuri, kurus saliek dzīvie, palīdz mirušajiem”. Tās ir tikai dažas no liecībām, kuras parāda, ka no pirmajiem kristietības gadsimtiem pastāvēja tradīcija lūgties par aizgājējiem, tādējādi apliecinot ticību tam, ka Dievā visi ir dzīvi un nāve – tas nav beigas visam, bet gan jauns sākums. Un mēs – dzīvie, ar savām lūgšanām ņemam tanī līdzdalību.”
Z. Stankevičs uzsver, ka kapusvētki palīdz katram no mums “saglabāt saikni ar savām saknēm, satikties ar savu dzimtu un atrauties no ikdienas rūpju vāveres riteņa. Tāpat tajos paveras arī logs uz mūžību, tiek apliecināta ticības dvēseles nemirstībai un jau ir jaušama augšāmcelšanās atblāzma. Tāpēc šī pieredze ir tik svarīga un spēcinoša. Tas ir iemesls, kāpēc šī kapusvētku tradīcija ir ne tikai saglabājusies caur visiem vēstures līkločiem, bet ar jaunu spēku turpinās arī šodien”.
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs mājaslapas katolis.lv sadaļā “Notikumi” apkopos un atjauninās draudžu iesūtīto informāciju par kapusvētku norises laikiem katoļu kapsētās. Ņemot vērā to, ka Informācijas centrs ir izveidojis jaunu mājaslapu un tajā vēl ir nepilnības, aktuālajai informācijai par kapusvētku norisi patlaban var sekot līdzi centra Facebook kontā “katolislv”. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām, kā arī aicinām neaizmirst par distances ievērošanu arī kapsētās, tādā veidā rūpējoties par savu un apkārtējo veselību.
LRKB IC
