Šodien Bruknas muižā Kalna svētību kopienas telpās norisinājās preses konference, kuras laikā kopienas vadītājs priesteris Andrejs Mediņš komentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Tiesībsarga biroja pārstāvju augusta sākumā kopienā konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus.
Pasākuma sākumā priesteris uzsvēra, ka šai laikā apzināti klusējis, jo materiāla, kas nācis klajā, bijis daudz, kā arī pauda visiem pateicību par garīgo un emocionālo atbalstu, ko šai laikā ir saņēmis. Turpinājumā viņš paskaidroja, ka Bruknā kopumā dzīvo, strādā un kopienu apbalsta ap 300 cilvēku. “Visa pamatā mēs Bruknā visu darām kopā – kopā ceļamies, kopā ejam peldēt, kopā lūdzamies,” stāstīja A. Mediņš, uzsverot, ka neviens tāpēc nevar teikt, ka konkrētajā brīdī neies lūgties vai brokastīs vai strādāt. Un šī kopā darīšana notiek gan ikdienā, gan ar ciemiņiem, draugiem, tūristiem.
Par pusaudžu atrašanos Bruknā A. Mediņš skaidroja, ka šī situācija pakāpeniski izveidojusies vairāku gadu garumā, jo pirms pāris gadiem vecāki sākuši uz šejieni vest savas atvases, ar kurām paši vairs nespējuši tikt galā. “Tas notika pēc izmisīgu vecāku lūguma. Mēs atļāvām tiem pusaudžiem šeit dzīvot, bet ar nosacījumu, ka viņiem nav atsevišķas programmas, ka viņi piedalās šajā sistēmā. Viņi te var palikt, ja to pieņem, ja vecākiem tas ir pieņemams, ja viņi var paši iedzīvoties un kļūst par šīs kopienas daļu,” situāciju skaidroja A. Mediņš. Pēc viņa stāstītā, atsevišķu pusaudžu situācijai līdzi sekojušas gan bāriņtiesas, gan bērnunami, gan citas atbildīgās institūcijas. Te nonākuši daudzi pusaudži, kuri jau vairākkārt esot izmesti no skolām. Un priesteris atzina, ka, neskatoties uz izveidojušos situāciju, par daudziem no viņiem viņš esot lepns, jo viņi “ir kļuvuši par brīnišķīgiem cilvēkiem”.
A. Mediņš atzina, ka Bruknas kopiena nav jauniešu pāraudzināšanas iestāde, bet tā bija reakcija uz vecāku izmisuma kliedzienu. Pēc viņa sacītā, noteikumi Bruknā esot stingri, tomēr daudzi jaunieši paši labprātīgi uz šejieni dodas.
Atspēkojot institūciju konstatētos pārkāpumus, Bruknas kopienas vadītājs atzina, ka tie esot meli. Dzeramais ūdens esot pieejams, tāpat bērni netiekot sodīti un katram esot jāizravē viena vaga. Cik ilgā laikā, tas atkarīgs no katra ravētāja. Runājot par neatbilstošo ēdināšanu, priesteris skaidroja, ka trešdienās un piektdienās kopienā ir gavēnis, kura laikā kopienā dzīvojošie pārtiek no maizes, ūdens, medus, ievārījuma.
Priesteris atzīst, ka, iespējams, šī vide neesot atbilstoša pusaudžiem, jo te jādzīvojot ar atkarīgajiem. Tai pat laikā viņš atzina, ka šie atkarīgie dzīvo ar cerību uz rītdienu. “Viņi dara visu kopā. Stundu uz ceļiem no rīta, stundu – vakarā. Un ar to mēs esam unikāli. Man nav jākaunas no tā. Un es pieņemu šo aizrādījumu – labi, pusaudži, jaunieši šeit nedzīvos,” norādīja A. Mediņš, atzīstot, ka ir gatavs sastrādāties ar atbildīgajām institūcijām.
LRKB IC
