Otrdienas, 27. oktobra, vakarā, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs bija LTV raidījuma “Viens pret viens” viesis. Viena no galvenajām raidījuma tēmām bija saistīta ar aizvadītajā nedēļā publiski izskanējušajiem pāvesta Franciska vārdiem attiecībā uz homoseksuālām personām. Raidījuma vadītājs Gundars Rēders lūdza arhibīskapa viedokli arī vairākos citos šobrīd aktuālos jautājumos.
Raidījuma ievaddaļā uzmanība tika pievērsta ierobežojumiem, kas saistīti ar Covid-19 izplatību. Arhibīskaps pastāstīja, ka baznīcās tiek ievēroti noteiktie ierobežojumi, saglabājot mieru, kā arī izturoties atbildīgi pret līdzcilvēkiem. Komentējot cilvēku negatīvo attieksmi pret masku valkāšanu, kas izskanējusi no kristiešu vides, kā arī to, ka, lai izsargātos no vīrusa, pietiekot ar lūgšanām, Z. Stankevičs atbildēja lakoniski: “Pasargā sevi un Dievs tevi arī sargās!” Viņaprāt, šajā situācijā ir jālieto veselais saprāts, jo Dievs nedara “brīnumus pēc pasūtījuma”.
Raidījuma turpinājumā G. Rēders aicināja Z. Stankeviču komentēt dokumentālajā filmā par pāvestu iekļautās intervijas fragmentu, kurā Francisks runā par homoseksuālu personu tiesībām uz ģimeni. Arhibīskaps norādīja, ka pāvestam ir bijuši personīgi kontakti ar homoseksuālām personām, kuras viņš ir garīgi aprūpējis jau laikā, kad bijis Buenosairesas arhibīskaps. Pāvests filmā runājis par vecāku attieksmi pret bērniem. Tas nozīmē, ja vecāki bērnā novēro homoseksuālas noslieces, būtiski ir bērnu neizslēgt no ģimenes, jo ikvienam cilvēkam ir tiesības būt ģimenē. Pēc arhibīskapa sacītā, pāvests tāpat iestājas par homoseksuālu personu tiesībām uz likuma aizstāvību, bet tas nekādā gadījumā nav saistīts ar laulības vai ģimenes institūtu, jo laulība ir vīrieša un sievietes savienība, kā tas noteikts arī Latvijas Satversmē.
Arhibīskaps atzina, ka ar dažādām problēmām, kas saistītas ar partnera vai otra cilvēka apmeklēšanu slimnīcā, mantojuma tiesībām utml., saskaras ne tikai homoseksuālas personas, bet arī partneri, kas dzīvo kopā, bet nav laulājušies, audžuvecāki un audžubērni, kā arī vēl citas sabiedrības grupas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet neveido ģimeni. Tāpēc esot nepieciešams likums, kas aptver un pasargā visas šīs sabiedrības grupas, tai pat laikā respektējot Satversmi.
Viņš skaidroja, ka civillikuma pēdējā daļā tiek runāts par saistību tiesībām. Šajā daļā, viņaprāt, varētu iekļaut saistību institūtu, kuram nebūtu nekādas saistības ar laulības institūtu. Tas būtu līgums starp personām, kas dzīvo zem viena jumta kopīgā dzīvojamā platībā. Par šiem priekšlikumiem arhibīskaps jau ieminējies Tieslietu ministrijas Konsultatīvās padomes sēdē un plāno tos nodot apspriešanai. Z. Stankevičs uzsver: „Vēlos, lai katrs ir tiesiski aizsargāts, bet lai ģimenes un laulības institūts tiek pasargāts.“
Z. Stankevičs norādīja, ka, viņaprāt, pret jebkuru cilvēku jāizturas ar cieņu. Arī viņš pret cilvēkiem ar homoseksualitāti izturoties ar cieņu un meklē, ko „varam darīt labu kopā“. Tai pat laikā viņš uzskata, ka cilvēkiem ar homoseksualitāti nebūtu sava orientācija jārāda kā priekšzīme citiem.
Raidījuma vadītājs un viesis pievērsās vēl vairākām tēmām. Viena no tām bija nesenais incidents Francijā, kur kāds jaunietis nogalinājis skolotāju, kas audzēkņiem demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu. Z. Stankevičs sacīja, ka nekas neattaisno vardabību, bet atzina, ka šādi incidenti notiekot, jo pie tā esot novedusi vārda brīvības absolutizēšana. „Kad Dievs tiek nobīdīts malā un tiek ignorēts, pazūd pietāte un bijība pret to, kas otram ir svēts.” Viņaprāt, esot jābeidz “spļaut” virsū tam, kas otram ir svēts”, jo “vārda brīvībai tomēr ir robežas”, otra cilvēka reliģiskās jūtas jāciena.
Arhibīskaps pauda savu viedokli sakarā ar nemieriem Polijā, kas sākušies pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu aizliegt abortus gadījumos, kad auglim tiek konstatēta smaga slimība vai patoloģija. Z. Stankevičs pievērsa uzmanību tam, ka kopš ieņemšanas brīža bērns nav mātes īpašums, bet gan cilvēks, kura tiesības aizsargā likums. Viņš uzsvēra, ka nekādā situācijā nav pieļaujama iejaukšanās ar mērķi nogalināt. Ir morāli pieļaujama vienīgi tāda situācija, kad mēģinot glābt mātes dzīvību, kā sekas tam iet bojā nedzimušais bērns. “Pat ja bērns ir ar īpašām vajadzībām, viņam ir tiesības dzīvot. To teica arī pāvests. Viņš salīdzināja abortu ar pasūtījuma slepkavību,” atgādināja Z. Stankevičs. Līdzīgi ir arī ar eitanāziju. Ņemot vērā, ka cilvēks nepiešķir pats sev dzīvību, viņš pats to sev nedrīkstot arī atņemt.
Raidījuma noslēgumā tika pieminēta situācija Bruknā, kur tikuši konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi. Komentējot šo gadījumu, arhibīskaps vien norādīja, ka “svētie ir debesīs, uz zemes vēl visi esam ceļā uz svētumu”. Katram cilvēkam esot ēnas puses pat tad, ja viņš dara labus darbus. Taču tas nenozīmē, ka konkrētais cilvēks ir jāiznīcina. “Dosim iespēju labot kļūdas un turpināt labo, kas nepašaubāmi tur bijis,” sacīja arhibīskaps.
KABIA
