Kunga Pasuldināšanas svētkos, 25. martā, pl. 10 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Svētās Mises laikā tiks iesvētīts 15 Rožukroņa noslēpumu koks. Ar šo izcilo sakrālās mākslas darbu draudze vēlas nosvinēt pirmo gadadienu, kopš kopā tiešsaistē notiek ikvakara Rožukroņa lūgšana.
15 Rožukroņa noslēpumu koku veidojis pasaulē pazīstams vācu tēlnieks un juvelieris Egino Ginters Veinerts ( Egino Günter Weinert, 1920 -2012 ). E. G. Veinerta darbi – pilnībā noformēti altāri, tabernakuli, atsevišķas skulptūras, Krusta ceļa ainas, krusti, logu vitrāžas, liturģiskie priekšmeti – atrodas dažādās Vācijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Luksemburgas, Austrijas, Polijas, Portugāles, Spānijas, Dienvidkorejas, ASV baznīcās.
Egino Veinerta mākslinieka personība ir veidojusies Minsteršvarcahas Abatijā (Münsterschwarzach bei Würzburg ), kur viņš kopā ar benediktīņu klosterbrāļiem pavadījis savus pusaudža gadus un jaunību. Kara beigās, 1945. gadā, viņš zaudēja labo roku. Neskatoties uz to, Veinerts sekoja savam aicinājumam – strādāt Dieva godam. Fiziskie ierobežojumi viņu neatturēja no mērķa – viņš veidoja ne tikai sīkplastikas formas, bet arī neskaitāmus, smagus lielformāta objektus, kas pārsvarā ir lieti bronzā. Lielākā daļa viņa darbu ataino Kristus ciešanas.
Mākslinieka radītā sakrālā māksla nenoliedzami ir laikmetīga, tajā var atrast paralēles ar vācu ekspresionisma formu nosacītību. Savu rokrakstu viņš pilnībā izkopa 20. gadsimta 60. -70. gados, saglabājot šī laika lakonismu un stilistiku arī vēlāk. Veinerts aktīvi strādāja līdz 92 gadu vecumam. Šobrīd Frehenā-Kēnigsdorfā (Frechen-Königsdorf), kas atrodas netālu no Ķelnes, ir izveidots E.G. Veinerta muzejs. Ir dibināts arī Veinerta fonds.
E.G. Veinerta darbi ir labi zināmi Vatikānā. Viņu personīgi labi pazina divi pāvesti – Pāvils VI un Jānis Pāvils II. Par viņa veidoto Romas Pontifikālā sakrālās mūzikas institūta kapelas tabernakulu Jānis Pāvils II ir teicis, ka tā ir viena no visskaistākajām kapelām, ko viņš jebkad ir konsekrējis. Mākslinieka darbi atrodas Fatimā, Vatikāna muzeja kolekcijā, viena no viņa emaljas tehnikā veidotājām Kristus dzimšanas ainu plaketēm – “Ķēniņu godināšana” – ir Metropoles mākslas muzeja (Ņujorka, ASV) kolekcijā.
Svētās Marijas Magdalēnas baznīca ir Latvijā pirmā, kurā apskatāms kāds no Veinerta darbiem. Oriģināls ir pats Rožukroņa koks ar 15 zariem un 15 noslēpumiem, kā arī statīvs. Centrā esošā Dievmātes figūra ir aizvietota, jo meistara paredzētā koka skulptūra līdz Rīgai nav atceļojusi. 15 Rožukroņa noslēpumu koka Rīgas variantā Dievmāte ir attēlota tā, kā to 1830. gada 27. novembrī redzēja svētā Vincenta no Paula dibinātā žēlsirdīgo māsu ordeņa (Francija) klostermāsa Katrīna Laburē (Catherine Labouré, 1806 – 1876). Dievmātes rokās ir globuss ar mazu krustiņu. Globuss simbolizē Dieva rūpes par visu cilvēci. Ar svētās Katrīnas Laburē redzējumu saistās arī Dievmātes mīlošais apsolījums: “Es pati vienmēr būšu ar jums… paļaujieties… nekrītiet mazdūšībā.”
Sirsnīgi pateicamies Ikšķiles Karmela klostermāsām par skaisto dāvanu, kura nāk no Esenes klostera, un Aināram Vītoliņam par izcilo restaurācijas darbu.
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudze
