Pēc Euharistijas svinībām, kurās šogad piedalījās tikai 150 ticīgie, pāvests turpat, Svētā Pētera bazilikā, teica uzrunu un deva svētību “Urbi et Orbi” (Pilsētai un pasaulei). Lieldienu vēsts par Kristus augšāmcelšanos nerada nekādu ilūziju un nesniedz burvju recepti, lai aizbēgtu no grūtām dzīves situācijām, bet tajā dažos vārdos ir ietverts notikums, kas paver durvis cerībai, kas nepieviļ – viņš sacīja. Francisks atgādināja, ka augšāmcēlušais Kristus ir cerība visiem, kuri cieš pandēmijas, darba zaudējuma, militāro konfliktu vai citu iemeslu dēļ.
“Jēzus, krustā sistais, ir augšāmcēlies, kā Viņš to bija teicis. Alleluja”, ar šiem vārdiem Svētais tēvs iesāka savu vēstījumu. Šī Baznīcas sludinātā vēsts šodien atskan pa visu pasauli. Francisks atzina, ka mūs joprojām skar pandēmija un sociālā un ekonomiskā krīze, kas visvairāk nospiež trūcīgākos cilvēkus, kā arī daudzviet turpinās militārie konflikti. Un tas ir mūsdienu skandāls – viņš uzsvēra.
Šīs sarežģītās realitātes priekšā skan Lieldienu vēsts. Tā ir vēsts par konkrētu miesīgu cilvēku, vārdā “Jēzus”, kurš uzņēmās mūsu vājības, cieta un nomira, kuru Tēvs piecēla no miroņiem un kurš dzīvo uz mūžu mūžiem un ir Kungs. Un rētas uz augšāmcēlušā Jēzus rokām, kājām un sāna ir Viņa mīlestības pret mums mūžīgais zīmogs. “Katrs, kurš savā miesā vai garā cieš kādu smagu pārbaudījumu, šajās rētās var rast patvērumu, saņemt caur tām cerības, kas nepieviļ, žēlastību”, uzsvēra Svētais tēvs.
Uzrunā pāvests atgādināja, ka augšāmcēlušais Kristus ir cerība visiem, kuri joprojām cieš pandēmijas dēļ, slimajiem un tiem, kuri ir pazaudējuši kādu sev tuvu un mīļu cilvēku. Viņš ir mierinājums tiem, kuri ir pazaudējuši darbu vai piedzīvojuši smagas ekonomiskās grūtības un kuriem trūkst vajadzīgo sociālo garantiju. Lai Kungs pamudina valdības, lai tādējādi visiem, sevišķi vistrūcīgākajām ģimenēm, tiktu sniegta nepieciešamā palīdzība un atbalsts – sacīja Francisks. Pandēmijas rezultātā, diemžēl, ir drastiski palielinājies trūcīgo skaits un tūkstošiem cilvēku ir nonākuši izmisumā.
Atsaucoties uz svētā Jāņa Pāvila II vizītes Haiti laikā teiktajiem vārdiem, Francisks piekodināja, ka jāpanāk, lai visi nabagi varētu atgūt cerību. Šajā kontekstā pāvests pievērsās situācijai Haiti un tās tautai. “Es esmu jums līdzās un gribu, lai jūsu problēmas atrisinās uz visiem laikiem. Dārgie brāļi un māsas haitieši, es par jums lūdzos”, viņš sacīja.
Augšāmcēlies Jēzus ir cerība arī daudziem jauniešiem, kuriem jau ilgu laiku ir atņemta iespēja iet skolā un satikties ar draugiem – turpināja Francisks. Mums visiem ir vajadzīgas reālas cilvēciskās attiecības, un ne tikai virtuālās – viņš uzsvēra. Un tas ir īpaši svarīgi tai vecumā, kad veidojas raksturs un personība.
Turpinājumā pāvests apliecināja savu tuvību Mjanmas jauniešiem, kuri cīnās par demokrātiju, aicināja sabiedrību sniegt brālīgu roku migrantiem, novēlēja, lai Kunga mierinājumu piedzīvo libāniešu tauta un lai Kristus, kurš ir mūsu miers, palīdz apklusināt ieročus Sīrijā un Jemenā, un izbeigt asiņainās sadursmes Lībijā. Svētais tēvs lūdza mieru un drošību arī Jeruzalemei, lai tā atbildētu savam aicinājumam un būtu par brālīgas satikšanās vietu – par vietu, kur izraēlieši un palestīnieši atgūtu spēku vest dialogu un panāktu ilgtspējīga miera risinājumu. Šajā svētku dienā Francisks pievērsās arī Irākai, ko nesen apmeklēja pats personīgi, un vairākām Āfrikas tautām.
“Pasaulē joprojām ir daudz karu un daudz vardarbības!” viņš atzina. “Lai Kungs, kurš ir mūsu miers, mums palīdz uzveikt kara mentalitāti! Lai Viņš dod visiem konfliktu gūstekņiem – sevišķi Austrumukrainā un Kalnu Karabahā – sveikiem un veseliem atgriezties pie savām ģimenēm, lai Viņš iedvesmo visas pasaules valdības apturēt jaunu bruņošanos sacensību”.
Pāvests piebilda, ka 4. aprīlī tiek atzīmēta Starptautiskā diena uzmanības pievēršanai mīnu problemātikai. Šie spridzekļi ik gadus nogalina un sakropļo daudzus nevainīgus cilvēkus un kavē cilvēci kopā staigāt pa dzīvības ceļiem, nebaidoties no iznīcības un nāves slazdiem. “Cik labāka būtu pasaule bez šiem nāves instrumentiem!” sacīja Francisks.
Tā kā šogad daudzviet Lieldienu svinēšana joprojām ir saistīta ar stingriem ierobežojumiem un vietām kristieši nevar piedalīties liturģijas svinībās, tad pāvests aicināja lūgties, lai šie un visi kulta un reliģiskās brīvības ierobežojumi pasaulē tiktu atcelti un katram būtu ļauts brīvi lūgt un slavēt Dievu. “Daudzu grūtību vidū, kuras mēs piedzīvojam, neaizmirsīsim, ka mēs esam dziedināti caur Kristus brūcēm (sal. 1 Pēt 2, 24)”, uzrunas noslēgumā atgādināja Francisks. “Augšāmcēlušā gaismā mūsu ciešanas ir pārveidotas. Tur, kur valdīja nāve, tagad valda dzīvība. Tur, kur bija sēras, tagad ir mierinājums. Apskaujot Krustu, Jēzus piešķīra mūsu ciešanām jēgu, un tagad lūgsimies, lai šīs dziedināšanas svētīgie augļi izplatās pa visu pasauli. Priecīgas, svētīgas un mierīgas visiem Lieldienas!”
Jānis Evertovskis, Vatican News
