Piektdien, 14. maijā, tiešsaistē norisinājās simpozijs “Viņiem pieder debesu valstība”, kas bija veltīts nepilngadīgo un neaizsargāto personu aizsardzībai. Simpoziju vadīja Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra garīgais tēvs priesteris Toms Priedoliņš, kurš pasākuma ievadā atzina, ka šādam simpozijam un šādai īstenībai Baznīcā nevajadzētu būt, jo Baznīcai būtu jābūt tai, kas neaizsargātos aizstāv. Diemžēl realitāte dažkārt ir citādāka, tāpēc simpozija dalībnieki varēja uzzināt, kāda ir Baznīcas rīcība, lai aizsargātu nepilngadīgos un neaizsargātos, kāda ir iespējamā prevencija, kā atpazīt potenciālos varmākas.
Baznīcas mērķis ir radīt drošu vidi ikvienam, kā arī darīt visu iespējamo, lai neviens loceklis tajā neciestu. 2020. gada pavasarī pēc Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) iniciatīvas tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu kursu nepilngadīgo un neaizsargāto personu aizsardzības jomā. Šīs grupas darba rezultāts bija arī krājums, kurā apkopoti četri Baznīcas dokumenti par šo personu aizsardzību un Baznīcas atbildību, pastāstīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš simpozijas laikā prezentēja šo izdevumu ar nosaukumu “Viņiem pieder debesu valstība”. Izdevumu latviešu valodā sagatavoja izdevniecība “Vox Ecclessia”, finansiāli atbalstīja organizācija “Renovabis”.
Dokumentu krājumā kā pirmā ir ievietota pāvesta Franciska vēstule Dieva tautai 2018. gada 20. augustā, kuru iesāk ar fragmentu no apustuļa Pāvila vēstules korintiešiem: “Kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi”. Vēstulē pāvests pauž skumjas, nožēlu un kaunu par to, ka mazgadīgie kļūst par seksuālās vardarības upuriem. Vēstule ir sadalīta divās daļās. Pirmajā daļā pāvests pievēršas cilvēkiem, kas cietuši no garīdznieku seksuālās vardarbības. Pāvests raksta, ka šīs brūces nesadzīst un ir jāapkopo spēki, lai izskaustu nāves kultūru. Vēstulē viņš aicina uz nožēlu ikvienu, kas nav savlaicīgi palīdzējuši upuriem, kas pastrādātos noziegumus ir noklusējuši. Vēstules otrajā daļā pāvests pievēršas tam, kas tiek un ticis darīts Baznīcā, lai mazinātu ciešanas, kā arī aicina ikvienu ticīgo iesaistīties Baznīcas un sabiedrības pārveidē.
Izdevuma turpinājumā ir pāvesta Franciska vēstule motu proprio formā par nepilngadīgo aizsardzību Vatikāna valstī un tās struktūrās, kas publicēta 2019. gada 29. martā. Vēstulē sniegti konkrēti norādījumi, kas notiek, ja tiek atklāti un izskatīti noziegumi, kas vērsti pret nepilngadīgajiem un neaizsargātajiem. Lai arī norādījumi skar Vatikāna valsti, tie var kalpot kā paraugs citām Bīskapu konferencēm, norādīja V. Stulpins.
Tā paša gada maijā tika publicēta pāvesta vēstule motu proprio formā “Vos estis lux mundi jeb “Jūs esat pasaules gaisma”. Tajā citastarp tiek izvirzīta prasība visās diecēzēs izveidot viegli pieejamu sistēmu, lai būtu iespēja iesniegt ziņojumus par garīdznieku noziegumiem, to piesegšanas gadījumiem.
Pēdējais krājumā iekļautais dokuments ir pāvesta Jāņa Pāvila II 2001. gadā izdotā vēstule “Sakramenta svētuma aizsardzība”. Tajā pāvests vispirms norāda uz smagākajiem pārkāpumiem pret morāli un sakramentu svinēšanu un izsludina priekšrakstus, kas jāievēro, ja noticis noziegums smagā formā un kādas sankcijas jāuzliek pārkāpējam.
“Šī grāmata ir pirmais solis, lai iepazīstinātu ar Baznīcas darbu šajā grūtajā un sāpīgajā jomā, kurai nav vietas Baznīcā,” sacīja bīskaps. Viņš uzsvēra, ka Baznīcai ir jārūpējas par šo noziegumu upuriem, par tiem, kas apvainoti netaisnīgi, arī par pāridarītājiem. Lai nepieļautu jaunus noziegumus, svarīgs ir prenetīvais darbs, lai ikviens tiktu pasargāts.
Bīskaps arī atzina, ka Latvijā vēl esam ceļa sākumā. Ir sākts darbs pie tā, lai izveidotu sistēmu ziņošanai, ja ir aizdomas vai ir piedzīvota seksuāla vardabība Baznīcā, taču darbs ir ietilpīgs un garš. “Ir izstrādātas vadlīnijas, bet tās ir apstirpināšanas stadijā Ticības mācības kongregācijā,” sacīja V. Stulpins. Taču tagad gadījumos, ja ir aizdomas par seksuālu vardarbību no garīdznieku puses, ir jāvēršas pie diecēzes bīskapa, kura teritorijā iespējamais gadījums ir noticis. Ja nav iespējams griezties pie konkrētās diecēzes bīskapa, tad to var darīt pie cita tuvākā bīskapa, lai gadījumu pēc tam varētu izskatīt.
RARZI direktore Ž. Narkēviča turpināja bīskapa aizsākto tematu, pastāstot, ka tā pati darba grupa, kuras viens no darba rezultātiem bija minētā izdevuma sagatavošana, strādā pie tā, lai izveidotu kursu neaizsargāto un nepilngadīgo personu aizsardzībā. Darba grupā piedalās RARZI (Ž. Narkēviča, Inese Augškalne), Garīgā semināra (T. Priedoliņš), Konsekrēto apvienības (māsa Hanna OP) pārstāvji. Grupu vada bīskaps V. Stulpins. Darba gaitā, lai labāk iepazītu situāciju, tika aicināti arī pārstāvji no centra “Dardedze”, kas jau ilgstoši darbojas bērnu aizsardzības jomā. Tāpat kursa izstrādes laikā tika apzināti dažādu jomu speciālisti gan Latvijā, gan ārzemēs, kas izprot Baznīcas dzīves specifiku un var tikt pieaicināti uz lekcijām, gan uz īpaši rīkotiem semināriem.
Ž. Narkēviča paskaidroja, ka darba gaitā kļuvis skaidrs – ir nepieciešams iztulkot Baznīcas pamatdokumentus, kas saistīti ar bērnu aizsardzību, tāpēc tika sagatavaots V. Stulpina prezentētais izdevums. Tas būs noderīgs gan konkrētajam studiju kursam, gan arī tiem, kas strādās pie vadlīniju īstenošanas Baznīcas vidē.
RARZI direktore arī pastāstīja par pašu kursu. Tas aptvers 16 nodarbības, kas tiks piedāvātas maģistratūras programmas studentiem, kas institūtā saņem pastorālā konsultanta kvalifikāciju. Ja būs interese un pieprasījums, kurss tiks peidāvāts arī citām auditorijām. Kurss aptver pamatzināšanas kristīgajā antropoloģijā, garīgajā teoloģijā, kanoniskajās tiesībās, psiholoģijā, un pedagoģijā, kas nepieciešamas ikvienam, kas Baznīcā strādā ar bērniem, jauniešiem un neaizsargātajiem pieaugušajiem cilvēkiem. Pēc kursa noklausīšanās RARZI varēs izsniegt sertifikātu.
Skaidrojot, kāpēc šāds kurss tieši tagad ir nepieciešams, Ž. Narkēviča uzsvēra, ka tā vispirms ir atbilde Baznīcas aicinājumam veidot drošu vidi. Turklāt RARZI beidzēji ir kapelāni, katehēti, skolotāji, pastorālie konsultanti, draudzes locekļi, kas piedalās svētceļojumu un citu sadraudzības pasākumu organizēšanā. Visas šīs jomas paredz darbu ar bērniem, jauniešiem, neaizsargātajiem pieaugušajiem. Tāpēc viņiem ir nepieciešamas pamatzināšanas šajā jomā. Tāpat RARZI misija ir saistīta ar integrālu skatījumu uz cilvēku, prāta un sirds izglītību. “Ielūkojoties dziļāk, mēs redzam, ka drošas vides veidošana prasa vēl vairāk pievērsties cilvēcisko attiecību kultūrai. Pandēmijas laiks mums liek sāpīgi izjust otra cilvēka tiešās klātbūtnes trūkumu, iespēju sarokoties, apskaut vienam otru. Bet vēl sāpīgāk ir redzēt, ka vardarbība apdraud cilvēciskā maiguma un pieskāriena valodas šķīstumu. Tāpēc ne vien jaunajā prevencijas kursā, bet arī filozofiskās antropoloģijas, garīgās teoloģijas arī psiholoģijas un pedagoģijas studijās svarīgi integrēt svētā Jāņa Pāvila II miesas teoloģijas principus,” norādīja Ž. Narkēviča.
KABIA
