25. maijā notika Eiropas konsekrēto konferences (UCSM) vadītāju un pārstāvju tikšanās Zoom vidē, lai ne tikai dalītos savā pieredzē jautājumos, kas saistās ar kalpojumu un aktivitātēm jaunu aicinājumu jomā, bet arī veidotu Eiropas un reģionālos tīklus, kuru ietvaros būtu iespēja dalīties ar zināšanām un resursiem. Konferencē piedalījās 30 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm. Latviju pārstāvēja māsa Zane no Māsu kalpoņu kopienas un Latvijas Konsekrēto konferences viceprezidents jezuītu tēvs Jānis.
Konferences pirmajā daļā dalībnieki centās rast atbildi uz jautājumu – kā mēs saprotam vārdu aicinājums? Atbildes bija ļoti dažādas, bet ar spēcīgu vienojošu iezīmi, ka aicinājums ir Dieva dāvana, uz kuru cilvēks atbild, tas ir dzīves veids un dzīvi orientējoša pieredze, lēmums sekot Dievam. Tā ir intīma, ļoti personīga pieredze, kurai sekojot, cilvēks piedzīvo dziļu iekšēju prieku, kas, savukārt, liek doties pie citiem cilvēkiem, lai kalpotu. Aicinājums ir kā misija un dialogs ar Dievu, kas jāveido un jāatklāj visas dzīves garumā.
Konferences laikā tika uzsvērta nepieciešamība apzināties, ka Dievs nemitīgi aicina, tomēr cilvēkam, kas meklē savu ceļu, nepieciešams atbalsts, sadarbība un resursu apmaiņa, kas palīdz labāk atpazīt, saprast un atbildēt uz aicinājumu. Ja kādreiz šis aicinājuma ceļš varēja šķist vienkāršāks visaptverošas katoliskās kultūras ģimenēs un sabiedrībā dēļ, tad tagad, kad kristietība un katolicisms piedzīvo krīzi, kristīgā kultūra tiek apšaubīta un noliegta, kā rezultātā sadzirdēt un atbildēt uz aicinājumu ir daudz izaicinošāk. Citiem vārdiem sakot, jauniešiem ir grūti sekot aicinājumam uz Dievam veltītu dzīvi, jo nav atbalstošas “aicinājuma kultūras”. Dažādo valstu pārstāvji piekrita, ka jaunietis, kurš nolēmis savu dzīvi pilnībā veltīt Dievam, no ģimenes, draugu un sabiedrības puses tiek uzskatīts par dīvainu.
Izskanēja arī viedoklis, ka aicinājums, ja tiek nepareizi izprasts, var izraisīt bailes. Tādēļ, iespējams, nepieciešams meklēt citus vārdus, kas ietver šīs pieredzes saturu, vienlaicīgi mazinot aizspriedumaino priekšstatu biedējošo efektu.
Konferences otrajā daļā valstu pārstāvji dalījās ar īsu prezentāciju par aicinājumu kaplojumu struktūru un aktivitātēm. No vienas puses, šis kalpojums ir vērsts uz cilvēkiem, kas domā par savu aicinājumu, no otras – uz atbildīgiem par aicinājumiem. Aicinājumu kalpojums ietver sevī aktivitātes, kuras palīdz cilvēkiem meklēt garīgo aicinājumu un uz to atbildēt, kā arī tiek veikts atbildīgo personu par aicinājumu kalpojumu formācijas darbs.
Eiropas valstīs pastāv dažādas prakses. Ir valstis, kurās darbojas oficiāli biroji, kuru galvenā darbība ir virzīta uz dažādu programmu un materiālu veidošanu, kā arī tiešu cilvēku uzrunāšanu. Tiek organizētas apmācības, atbalsta grupas, piedāvātas dažādas tikšanās iespējas ar konsekrētajiem utt. Apvienotās Karalistes pārstāvji dalījās ar pieredzi, ka lūgties par aicinājumiem aktīvi tiek aicināti un iesaistīti vecvecāki. Spānijas aicinājumu kapojuma moto ir “Meklējam un paļaujamies”, tādejādi norādot uz uzdevumu iesaistīties aicinājumu atpazīšanas veicināšanā, vienlaicīgi neaizmirstot, ka Dievs uzrunā cilvēku un dod aicinājumu.
Citviet šādu speciāli veidotu institūciju nav, tomēr aicinājumu kalpojums ir apvienots ar jauniešu darbu. Dažviet šis kalpojums notiek konsekrēto kopienu ietvaros, savukārt citur tas notiek vietējās diecēzes līmenī. Tomēr visi konferences dalībnieki pauda atziņu, ka šo darbu nepieciešams veikt kopā, savstarpēji sadarbojoties.
Latvijā šis kalpojums ir katras kopienas pārziņā. Tomēr ir arī iniciatīvas, kurās konsekrētie apvienojas kopīgā darbībā, piemēram, iniciatīva “Campo Jezus”, kura, lai arī nav tieši uz aicinājumu izzināšanu vērsta, tomēr ir vieta, kur aicinājumi uz Dievam veltītu dzīvi var rasties. Katru septembri jauniešiem, kuri vēlas izzināt savu aicinājumu un rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, ir iespēja sākt “Samuēla gadu”. Kā viena no iespējām izzināt savu aicinājumu ir saruna ar priesteri, klostermāsu, kopienas pārstāvi. Ir kopienas, kuras piedāvā iespēju piedzīvot aicinājuma izzināšanas gadu kopienas ietvaros. Ar Latvijā esošajām kopienām var iepazīties http://konsekretie.lv/statuti/.
Iespējams, ka šī Eiropas Konsekrēto konferences vadītāju tikšanās ir kopīgas sadarbības sākums aicinājumu veicināšanas, atpazīšanas un pavadīšanas jomā, kurā vienoti iesaistās ģimenes, konsekrēto kopienas, laji un priesteri.
Jānis Meļņikovs SJ
