20. augustā Dombes abatijā, Francijā konsekrētās dzīves solījumus kopienā „Chemin Neuf“ salika latviete Arnita Buldure. Pēc solījumu salikšanas savā Facebook kontā A. Buldure rakstīja: „Patiess prieks par to, ka varu atdot visu savu dzīvi Jēzum un kopā ar saviem brāļiem un māsām, lai kalpotu Dievam kristiešu vienotības labā.“ Šajā dienā solījumus kopumā salika 19 brāļi un māsas no dažādām valstīm un konfesijām.
Arnita stāsta, ka viņas pirmā tikšanās ar kopienu notika 2010. gadā, kad pirmo reizi devās uz kopienas rīkoto festivālu jauniešiem Otkombas abatijā, Francijā. Tur, piedzīvojot Svētā Gara kristības, Arnita sapratusi, ka viņas aicinājums ir sekot Kristum kopienā „Chemin Neuf“, bet vēlāk garīgais vadītājs Latvijā palīdzējis vēl nostiprināt šo aicinājumu.
2011. gadā A. Buldure devas uz Franciju, kur vispirms vienā no kopienas mājām apguva franču valodu, bet pēc tam sāka formācijas ceļu. Dievs vairākkārt viņai esot apliecinājis un licis pārliecināties, ka šī kopiena ir patiesi viņas vieta. Tāpat Arnita lūgšanās sapratusi, ka, lai arī cilvēkam ir izvēle iet ģimenes vai konsekrētās dzīves ceļu, viņas aicinājums ir tieši konsekrētā dzīve. Pirmos solījumus kopienā A. Buldure salika 2013. gadā.
Arnita stāsta, ka viņas izvēli sākotnēji esot bijis grūti pieņemt vecākiem, īpaši mammai. Abi vecāki ir luterāņi, tāpēc konsekrētā dzīve abiem bija kaut kas jauns un niezprotams. Viņas izvēli uzreiz pieņēma brālis, kurš jau bija kristīts katoļu Baznīcā. Taču pēc laika arī vecāki saprata, ka meita ir savā vietā un laimīga.
Arnita norāda, ka, lai arī pēc dabas neesot ļoti emocionāls cilvēks un mūža solījumu došana bijis pašsaprotams solis, šajā dienā piedzīvojusi lielu prieku un Dieva mīlestības klātbūtni. Bijis prieks arī par to, ka piedalīties varēja brālis un brāļi un māsas no kopienas Latvijā.
Formācijas un kopienas ceļā viņai ļoti uzmundrinoši un būtiski ir Pāvila pirmās vēstules korintiešiem 9. nodaļā rakstītie vārdi, kurus viņa pirmo reizi saņēmusi Svētā Gara kristību laikā un kuros viņa saskata savu aicnājumu. Tā ir Evaņģēlija sludināšana, kas ir viņas “iekšējā vajadzība”, un brīvība. “Neesmu piesaistīta vienam vīram vai bērniem, bet esmu brīva kalpot jebkuram cilvēkam,” brīvības nozīmi savā dzīvē skaidro Arnita.
Jau otro gadu A. Buldure dzīvo un kalpo kopienas mājā Liepājā. Ikdienas dzīve kopienā nozīmē kopīgus lūgšanu un dievkalpojumu laikus, bet paralēli Arnita ir atbildīga par garīgajiem pavadītājiem, rūpējas par viņu formāciju, kā arī piedalās dažādu rekolekciju garīgo vingrinājumu vadīšanā. Kopienai Latvijā ir viens atbildīgais un trīs līdzatbildīgie. Arnita ir viena no viņiem.
Arnita ir otrā latviešu māsa, kas šovasar kopienā saliek mūža solījumus. 26. jūnijā Kotdivuārā, Dienvidāfrikā, mūža solījumus salika arī Elīna Rimša. Ņemot vērā, ka daudzi tuvinieki un draugi no Latvijas solījumu došanas dienās klāt būt nevarēja, Arnita un Elīna aicina visus 25. septembrī pl. 13 uz Svēto Misi Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Tas būs pateicības dievkalpojums par saliktajiem solījumiem, kā arī apliecinājums tam, ka joprojām ir cilvēki, kas atdod savas dzīves pilnībā Kristum.
KABIA; Foto no A. Buldures personīgā arhīva
