Oktobris Baznīcas dzīvē tradicionāli tiek dēvēts par Rožukroņa mēnesi. Tā laikā ticīgie tiek aicināti veltīt laiku šai lūgšanai. Arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles jaunākais Vēstnesīša numurs pievēršas šai tēmai. Šajā rakstā var uzzināt par tik populārās lūgšanas aizsākumiem.
Rožukroņa lūgšanas aizsākumos cistercieši un kartūzieši individuāli kā mūki recitēja tā sauktos „Marijas psalmus”, proti, 150 „Esi sveicināta, Marija” lūgšanas, mijot tās ar antifonām. Kad sv. Dominiks 1208. gadā lūdzās, gavēja un gandarīja ar nodomu pārvarēt albingensiešu herēziju, viņam parādījusies Dievmāte un norādījusi, ka viņa sludināšanas spēku veicinās „Esi sveicināta, Marija…” lūgšanas, kad tās pavadīs Kristus noslēpumu skaidrošana. Šādi sv. Dominiks aizsāka jaunu „Marijas psalmu” lūgšanās veidu, proti, ne tikai pagodinot Mariju, bet arī, pārdomājot noteiktus teoloģiskus noslēpumus.
Tieši sv. Dominikam, kuram nesen atzīmējām nāves 800 gadu Jubileju, Dievmāte devusi šos noslēpumus, norādot lūgšanu sadali pa dekādēm, ar pievēršanos Dieva Dēla iemiesošanai, ciešanām un godpilnajai uzvarai. Sv. Dominika sludināšanas metode veicināja dievbijību, ticību un kristiešu kopību ar Baznīcas ticību. Rožukronis vai sākotnējie „Marijas psalmi” šādi kļuva par apustuliskas un evaņģēliskas un garīgās cīņas „ieroci”, savukārt sv. Dominiks par garīgo bruņinieku. Šī lūgšana tik ļoti mainīja cilvēku attieksmes evaņģelizācijā, ka tieši sv. Dominiks saukts par „rožukroņa dibinātāju.”
Pirms 13. gadsimta ar „rožukroni” (rosarium) aprakstīja rožu vainagu vai buķeti, taču sv. Dominika dzīves laikā ar šo vārdu sāka apzīmēt „Marijas psalmus.” Spānijas karalis Alfonso X Dominikam par godu Marijas tēlus maija mēnesī mēdza kronēt ar rožu vainagiem. Drīz vien 13. gs. Dievmāti sāka uzrunāt ar 150 lūgšanām „Esi sveicināta, roze”, it kā katru reizi ar šiem vārdiem dāvājot Marijai vienu rozi. Rožukroņa lūgšana ātri sāka izplatīties ticīgo laju vidū.
Sv. Dominikam piedēvē arī rožukroņa brālību dibināšanu Romā (sv. Siksta klosterī) 1216. gadā un Palencijā (Spānija) 1218. gadā. Dominikāņi turpināja veicināt šādu brālību izvēršanos. 1213. gada 12. septembrī Dievidfrancijā notika uzvara pār albingensiešiem (Muret kaujā), kad rožukroņa lūgšana kļuva gan par garīgo „ieroci” cīņā par Baznīcas ticību, gan par rožu vainagu Marijai kā debesu Karalienei.
Pateicoties dominikāņu klātbūtnei, rožukroņa lūgšana nonāca arī mūsu senču dievbijības izpausmēs. Izcilais dominikānis, sv. Alberts Lielais, kas apmeklēja arī mūsu zemi, sarakstīja darbu De Laudibus B. Maria (Par sv. Marijas slavēšanu), kurā Jaunavu Mariju pielīdzina Jērikas rozei ar 150 ziedlapiņām. Lūdzot rožukroni sv. Dominika nāves 800 gadē, novērtēsim viņa ieguldījumu šīs lūgšanas izveidē. Lai rožukronis aizvien ir mūsu cīņas „ierocis” pret redzamajiem un neredzamajiem dvēseles un miesas ienaidniekiem! Lai rožukronis ir mūsu ikdienas dievbijības lūgšana, ar kuru sludinām Dieva žēlsirdības un mīlestības darbus mūsu dzīvēs un visā pasaulē!
Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis Nr. 15 (387) 2021. gada 26. septembris
