Gatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkiem, kas tiek svinēti 8. decembrī, kustība “Pro Sanctitate” aicina no šodienas līdz 8. decembrim lūgties īpašu Dievmātei veltītu novennu.
Kustība aicina katru dienu konteplēt Mariju. Laikā, kad uz Baltkrievijas un Polijas, kā arī Baltijas valstu robežas izvēršas migrantu krīze, atcerēsimies, ka arī Marija kopā ar Jāzepu bija migranti. Kopā ar Mariju lūgsimies par visiem migrantiem, lai viņi nejūtas pamesti, vientuļi. Lūgsimies arī par mūsu valsts vadītājiem, lai viņi rod atbilstošu risinājumu šai problēmai. “Lai Dieva Māte Marija, Bezvainīgi ieņemtā, pasargā visus! Lai viņa mums māca, kā dzīvot kā brāļiem un māsām Kristū!” lūdzas “Pro Sanctitate.
Novennas laikā katras dienas lūgšanas secība ir šāda: krusta zīme, kam seko klusums, tad Evaņģēlija un pāvesta Franciska enciklikas “Visi brāļi” fragmenta lasīšana un pārdomāšana, pēc tam seko personīga lūgšana, bet noslēgumā lūgšana “Esi sveicināta Karaliene” vai “Tota pulchra”. Šī lūgšana latviešu valodā skan šādi: “Tu esi visskaistākā, Marija, un bez grēka ieņemta. Tu esi Jeruzalemes godība, tu, Izraēla prieks, tu mūsu tautas godība. Tu esi grēcinieku aizstāve. Ak, Marija, Jaunava visgudrākā, Māte visžēlīgā, lūdz par mums, aizbildini par mums pie Kunga Jēzus Kristus!”
Turpinājumā katrai novennas dienai piedāvātie pārdomu teksti.
29. novembris
Marija kā migrante – no Nācaretes uz Betlēmi
Lasījums no Sv. Lūkasa evaņģēlija 2, 1- 5
Bet notika, ka tanī laikā ķeizars Augusts izdeva pavēli, lai tiktu sarakstīta visa valsts. Šī pirmā sarakstīšana notika Kvirinija, Sīrijas pārvaldnieka, laikā. Un visi gāja pierakstīties, katrs savā pilsētā. Un arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts. Lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 276
Baznīcas “sabiedriskā loma neaprobežojas ar piedalīšanos aprūpē vai audzināšanā”, tai jādarbojas arī, “kalpojot cilvēcības un pasaules mēroga brālības izaugsmei”. Tā nevis cenšas iegūt laicīgo varu, bet dāvā sevi kā “ģimene starp ģimenēm – tā ir Baznīca – atvērta, lai liecinātu […] mūsdienu pasaulei par ticību, cerību un mīlestību uz Kungu un uz tiem, kurus Viņš mīl ar sevišķu mīlestību. Mājas ar atvērtām durvīm. Baznīca ir māte, un tāpēc tā ir mājas ar atvērtām durvīm”.
30. novembris
Marija kā migrante – no Betlēmes uz Ēģipti
Lasījums no Sv. Lūkasa Evaņģēlija 2, 1- 5
Kad viņi bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai! Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 77
Katru dienu mums paveras jaunas iespējas, jauni ceļi. Mums nav jāgaida viss no tiem, kuri valda pār mums, tas būtu bērnišķīgi. Mums pašiem ir sava līdzatbildības telpa, kurā varam iniciēt un radīt jaunus procesus un pārveidojumus. Aktīvi piedalīsimies mūsu ievainotās sabiedrības dziedināšanā, palīdzēsim tai! Šodien mums ir lieliska izdevība demonstrēt, ka savā būtībā esam brāļi, ka esam jauni žēlsirdīgie samarieši, kuri tā vietā, lai kultivētu naidu un apvainojumus, uzņemas sakāves smagumu. Tāpat kā nejaušajam ceļiniekam līdzībā mums ir vajadzīga tikai tīra un vienkārša nesavtīga vēlme būt kopienai, būt pastāvīgiem un nenogurdināmiem, iesaistot, integrējot, paceļot kritušo, kaut arī daudzreiz mēs paši esam spiesti pakļauties to vareno loģikai, kuriem svarīgas tikai pašu ambīcijas un kuri izplata aizdomas un melus. Lai citi turpina domāt par politiku un ekonomiku savu varas spēļu ietvaros. Stiprināsim labo un kalposim tam!
1. decembris
Marija Ēģiptes tuksnesī
Lasījums no Atklāsmes grāmata: 12, 1- 3
Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa. Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 27
Paradoksālā kārtā pastāv senas bailes, kuras tehnoloģiskais progress nav varējis uzveikt; vēl vairāk, tās ir pratušas paslēpties un nostiprināties aiz jaunajām tehnoloģijām. Arī šodien aiz vecpilsētas mūriem sākas bezdibenis, tuksnesis, teritorija, kur mīt nezināmais. Nekam, kas nāk no turienes, nevar uzticēties, jo tas ir nezināms, nepazīstams, nav no mūsu sādžas. Tā ir teritorija, kas pieder “barbariem”, un no tiem ir jāaizsargājas, lai ko tas arī nemaksātu. Tā rezultātā veidojas jaunas pašaizsardzības barjeras, un man nepastāv vairs pasaule kā tāda, bet pastāv tikai “mana” pasaule. Svešie vairs netiek uzskatīti par cilvēkiem ar tiem piemītošu neatņemamu cieņu un kļūst tikai par “viņiem”. Atkal parādās “kārdinājums veidot mūru kultūru, celt mūrus, mūrus sirdī, mūrus uz zemes, lai izvairītos no satikšanās ar citām kultūrām, ar citiem cilvēkiem. Un tas, kurš ceļ mūri, kurš veido mūri, galu galā kļūst par vergu paša būvēto mūru iekšpusē, zaudē apvārsni. Jo viņam pietrūkst tā citādā, kas ir ārpusē”.
2. decembris
Marija Ēģiptē
Lasījums no Sv. Mateja Evaņģēlija 2, 12 – 14
Kad viņi bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai!
Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 40
“Migrācija būs pasaules nākotnes noteicošais faktors”. (Pāvests Francisks, Uzruna pie Svētā Krēsla akreditētajam diplomātiskajam korpusam (2016. gada 11. janvāris): AAS 108 (2016), 124.) Tomēr šodien to ietekmē tas, ka “pazudusi tā ‘brālīgās atbildības sajūta’, uz kuras balstās visa šodienas pilsoniskā sabiedrība”. (Pāvests Francisks, Uzruna pie Svētā Krēsla akreditētajam diplomātiskajam korpusam (2014. gada 13. janvāris): AAS 106 (2014), 84.) Tā, piemēram, Eiropai nopietni draud briesmas aiziet pa šo ceļu. Tomēr “smeļot iedvesmu savā lielajā kultūras un reliģijas mantojumā, tai ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai aizstāvētu cilvēka personas centrālo lomu un atrastu pareizo līdzsvaru starp diviem morālajiem pienākumiem: aizstāvēt savus pilsoņus un vienlaicīgi garantēt palīdzību un viesmīlību emigrantiem”.
3. decembris
Marija gāja uz Jeruzalemi
Lasījums no Sv. Lūkasa Evaņģēlija 2, 41- 42
Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu. Un Viņa vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi. Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 61, 62
Pamatojums tam, ka sirds jāpaplašina tā, lai arī svešinieki netiktu izslēgti, ir atrodams jau Bībeles vissenākajos tekstos. Tas izriet no tā, ka jūdu tautai tiek pastāvīgi atgādināts, ka tā ir dzīvojusi Ēģiptē kā svešinieki:
“Nedari pāri svešiniekam un neapspied to, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptē” (Izc 22:20).
Tomēr pat šis aicinājums uz mīlestību varēja tikt pārprasts. Ne jau bez pamata, sastopoties ar pirmo kristiešu kopienu kārdinājumu veidot noslēgtas un izolētas grupas, svētais Pāvils mudināja savus mācekļus uz mīlestību savā starpā “un uz visiem pārējiem” (1 Tes 3:12), un sv. Jāņa kopienā tika prasīts, lai brāļi, “pat ja tie ir sveši” tiktu labi uzņemti (sal. 3 Jņ 5).
4. decembris
Marija Jēzus publiskajā dzīvē
Lasījums no Sv. Mateja Evaņģēlija 12, 46 – 50
Kamēr Viņš vēl runāja ļaudīm, lūk, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt. Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi. Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi? Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi! Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.
5. decembris
Marija, bēgļu mierinājums
Lasījums no Atklāsmes grāmata12, 4 -7
Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās. Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi.
Lūgšana no enciklikas “Visi brāļi”
Mūsu Dievs, mīlestības Trīsvienība, no savas varenās dievišķās kopienas dziļumiem izlej mūsos brālīgas mīlestības straumi.Dāvā mums to mīlestību, kura izpaudās Jēzus darbos, Viņa Nācaretes ģimenē un pirmo kristiešu kopienā. Dod mums, kristiešiem, ka izdzīvojam Evaņģēliju un spējam atpazīt Kristu katrā cilvēkā, lai ieraudzītu Viņu krustā sistu šīs pasaules pamesto un aizmirsto mokās un augšāmcēlušos katrā brālī, kurš atkal pieceļas.
6. decembris
Marija, Baznīcas Māte
Lasījums no Sv. Jāņa Evaņģēlija 19, 26 – 27
Tad Jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: Sieviet, lūk, tavs dēls!
Pēc tam Viņš sacīja māceklim: Lūk, tava māte! Un no tās stundas māceklis ņēma viņu pie sevis.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 278
Daudziem kristiešiem šajā brālības ceļā ir Māte, vārdā Marija. Šo savu universālo mātišķību viņa saņēma Krusta pakājē (sal. Jņ 19:26) un rūpējas ne tikai par Jēzu, bet arī par “pārējiem no viņas dzimuma” (Atkl 12:17). Augšāmcēlušies Kunga spēkā viņa vēlas dzemdināt jaunu pasauli, kur visi būsim brāļi, kur atradīsies vieta katram mūsu sabiedrības atmestajam, kur atmirdzēs taisnīgums un miers.
7. decembris
Marija, māte un māsa visiem
Lasījums no Sv. Lūkasa Evaņģēlija 1, 46 – 48
Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes.
No enciklikas “Visi brāļi” n. 276
Un, sekojot Marijai, Jēzus Mātei, “gribam būt Baznīca, kas kalpo, kas iziet no mājām, no savām svētnīcām, no savām sakristejām, lai pavadītu dzīvē, uzturētu cerību, būtu vienotības zīme […], lai būvētu tiltus, sagrautu mūrus, sētu samierināšanos”.
