7. decembrī nodibinājums “Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fonds” sadarbībā ar biedrībām “Latvijas Kristīgā alianse bāreņiem” “Svētās Ģimenes Māja” un nodibinājumu “Caritas Latvija” aicināja ārpusģimenes aprūpes jomas speciālistus uz ikgadējo konferenci – diskusiju “”Radošie” pusaudži – iespēja vai problēma? Kā atrast ģimeni pusaudžiem ārpusģimenes aprūpē”.
Lai gan katru gadu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits samazinās un 2021. gada 1. oktobrī bērnu aprūpes iestādēs atradās 506 bērni, tomēr joprojām ir daudz bērnu, īpaši vecumā no 12 gadiem, kuri vēl gaida iespēju augt ģimeniskā vidē. Latvijā joprojām trūkst audžuģimeņu un adoptētāju, aizbildņu, kuri būtu gatavi kļūt par “sarežģīto” jeb „radošo” pusaudžu vecākiem. Specializētās audžuģimenes pusaudžiem būtu labākais risinājums bērna vajadzību nodrošināšanai – augt un attīstīties par pilnvērtīgu personību mīlošā un atbalstošā ģimenē, taču to izveide ir aizkavējusies. Pusaudža vecums ir unikāls laiks, kas ietekmē visu tālāko dzīvi. Lielākai daļai aprūpes iestāžu bērniem pusaudžu vecumā ir laba fiziskā veselība, taču piedzīvotā vardarbība ģimenē, ierastās vides pamešana un nokļūšana iestādē padara bērnus neaizsargātus pret garīgās veselības grūtībām, kas noved pie uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām.
Konferencē Labklājības ministrija pauda, ka tiek vispirms gatavoti pakalpojumi, kuri būtu pieejami šīs specializētajām pusaudžu audžuģimenēm, tāpēc vēl pašu specializēto audžuģimeņu pusaudžiem nav. Klātesošie nozares speciālisti bija vienisprātis, ka, lai kur arī pusaudzis tiktu ievietots, tam līdzi ir jānāk atbalsta pakalpojumiem, speciālistiem ir jādarbojas komandā, īpaša uzmanība jāpievērš jaunieša individuālajām vajadzībām un visām aktivitātēm ir jābūt vērstām uz sociālo prasmju uzlabošanu, sociālo integrāciju un apzinātas drošības sniegšanu. Taču visa pamatā ir pusaudža vajadzība justies drošībā un pieņemtam no vismaz viena pastāvīga aprūpētāja, kurš saprot bērna traumatiskās pagātnes ietekmi un spēj patiesi apmierināt pusaudža patiesās vajadzības, par spīti jaunieša izaicinošajai uzvedībai.
Rīgas Domes Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas speciālistes psiholoģiskās konsultēšanas jautājumos Aijas Lilienfeldes sacītais uzrunāja un apvienoja visus klātesošos. Viņa sacīja: „Droša un pozitīva vide bērna dzīvē sākas ar attiecībām. Mums ir jābūt līdzās bērniem. Kamēr mums nebūs attiecības ar šiem bērniem, kamēr mēs nekļūsim par cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti viņos, šie bērni turpinās būt ļoti „radoši” un pārspēs mūsu radošumu.” Viņa uzsvēra, ka ir viens teikums, kuru katram no mums ir vērts paņemt un pielietot darbā ar šiem jauniešiem: „Stāsti, bērns, kas šobrīd notiek tavā dzīvē?”
Konferences-diskusijas laikā nozares speciālisti dalījās pieredzē darbā ar pusaudžiem, tika iepazīstināti ar sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar uzvedības traucējumiem Rīgas pašvaldībā, uzklausīja Vācijas pieredzi darbā ar īpaši izaicinošiem un sarežģītiem jauniešiem un padziļināti domāja par emocionāli traumētu bērnu vajadzībām un iespējām viņus atbalstīt.
Diskusijā piedalījās un uzrunas sacīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičš, labklājības ministrs Gatis Eglītis, prezentācijas par sociālo pakalpojumu pieejamību un darba pieredzi ar pusaudžiem sniedza Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane un vecākā eksperte Rita Paršova, Rīgas Bāriņtiesas Ārpusģimenes aprūpes lietu nodaļas vadītāja Sandra Fedotova, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu administrēšanas ģimenēm ar bērniem nodaļas vadītāja Līga Tetere, atbalsta centra „Tilts” ģimenes psihoterapijas speciāliste AndrijaVišķere un asociācijas „Wellenbrecher” pārstāve Latvijā Guna Garokalna – Bihela. Diskusijā piedalījās arī pārstāvji no Saeimas, Labklājības ministrijas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesībsarga biroja, Rīgas domes Labklājības departamenta, Rīgas Bāriņtiesas, Rīgas Sociālā dienesta, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra, nevalstiskās organizācijas, kā arī audžuģimenes un adoptētāji. Diskusijas – konferences moderators bija žurnālists Ansis Bogustovs.
Pasākums notika projekta “Katram bērnam savu ģimeni 2021!” ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Rīgas domes labklājības departaments.
Projekta vadītāja Inese Švekle
