Tuvojoties Gavēņa laikam, kas šogad sāksies 2. martā, latgaliešu valodā izdots mūzikas disks, kurā apkopoti grēku nožēlas un gandarīšanas dziedājumi „Ryugtuos suopes“ jeb „Rūgtās asaras“. Šie dziedājumi parasti dievnamos skan gavēņa laikā. Diskā var klausīties visas trīs dziedājumu daļas, kuras izpilda Aglonas bazilikas Kora skolas absolventi un domubiedri, kā arī priesteris Aigars Bernāns.
Izdevēji norāda, ka Latgalē „Ryugtuos suopes“ ir ļoti nozīmīga muzikāli liturģiska forma, kurā Baznīcas dziesmas savijas vienotās lūgšanās ar seno gregorisko dziedājumu melodijām un latīņu himnu tekstiem. „Garīgo dziesmu – lūgšanu cikls “Ryugtuos suopes” Latgalē kļuva tradicionāls 19. gadsimta gaitā un pamatoti var tikt uzskatīts par specifiski latgalisku kultūras mantojuma daļu. Tam arī mūsdienu Latgalē ir ļoti nozīmīga loma katoļu liturģijā – “Ryugtuos suopes” Latgales katoļu baznīcās ir tradicionāls gavēņa laika tautas dievkalpojums, kurā katru gavēni (no Pelnu trešdienas līdz Lielajai sestdienai ) tiek izdziedāts dramatizēts Kristus ciešanu apskats,“ norāda mūzikas albuma izdevēji.
Viņi skaidro, ka dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” izcelsme 17.–18. gadu simtu mijā saistās ar Varšavas Svētā Krusta baznīcu, kurā Svētā Roha brālības biedri iesāka Kristus ciešanu apcerēšanas dievkalpojuma tradīciju. Dievkalpojuma muzikālā veidojuma pamatā bija jau zināmu melodiju un tekstu apkopojums, kurā vienotā lūgšanā savijās seno gregorisko dziedājumu melodijas un latīņu himnu teksti ar gadu simtiem zināmām poļu baznīcas dziesmām. 1707. gadā dziedājumu kopumu izdeva nelielā grāmatiņā ar nosaukumu “Mirru saišķis no Ģetzemanes dārza vai skumīgās žēlabas par Dieva Dēla rūgtajām ciešanām” (Snopek mirry z Ogroda Gethsemańskiego, albo żałosne Gorzkiej Męki Syna Bożego). Īsā laikā šis Kristus ciešanu piemiņas dievkalpojums izplatījās pa visu Poliju un daudzviet kļuva par obligātu Gavēņa laika dievkalpojumu. Jau 18. gadu simta otrajā pusē dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” teksti un melodijas bija pazīstamas arī Latvijas teritorijā.
“Dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” fenomens līdz šim Latvijā vispār nav pētīts, un tradīcijas zinātāju ir maz. Pirmie zināmie šo dziedājumu teksti, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir atrodami 1771. gadā izdotā latgaliešu lūgšanu grāmatā. Kopš tā laika dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” melodijas pārmantojas mutiski, muzikālais materiāls dažādās draudzēs gan atšķiras, bet tradīcija aizvien saglabājas, tikai līdz ar izmirstošajām lauku draudzēm ļoti samazinās.
Šis mūzikas disks ir mēģinājums dziedājumus “iemūžināt”, lai saglabātu tos un padarītu redzamus interesentiem un pētniekiem, kuri līdz šim vairāk uzmanības pievērsuši, piemēram, mirušo oficijam un maija dievkalpojumiem Latgalē.
Ņemot vērā jaunos Covid 19 pandēmijas apstākļus, dziesmu ieraksti palīdzēs arī lūgties mājās un kalpos arī kā Latgales katoļu tradicionālo dziesmu pašmācības līdzeklis,” skaidroja priesteris Aigars Bernāns.
Projekta galvenais organizators ir Daugavpils “Dieva Žēlsirdības” draudzes priesteris A. Bernāns. Savukārt projekta muzikālā puse ir ilggadējās Aglonas bazilikas muzikālās dzīves vadītājas un ērģelnieces Ievas Lazdānes atbildībā. Dievkalpojuma “Ryugtuos suopes” skaņu ieraksts veikts 2021. gada 25. septembrī Aglonas bazilikā skaņu režisora Modra Bērziņa vadībā. CD izdevējs ir SIA “Cymuss”.
Disks izdots ar Latgales Reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un A/S „Latvijas valsts meži“ atbalstu. To var iegādāties interneta veikalā taiseitslatgola.lv.
