Rīt, 25. martā, Kunga pasludināšanas svētkos, pāvests Francisks veltīs Ukrainu un Krieviju Dievmātes Bezvainīgajai Sirdij, aicinot visā pasaulē garīdzniekus un ticīgos pievienoties šai lūgšanai un lūgšanai par mieru pasaulē. Tāpēc Rīgas Svētā Alberta baznīcā pl. 18, laikā, kad Romas Svētā Pētera bazilikā Francisks, sākot ikgadējo Lielā gavēņa laika lūgšanu iniciatīvu “24 stundas Kungam”, svinēs Gandarīšanas dievkalpojumu, kurā tiks izteikts šis veltīšanās akts, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs svinēs Svēto Misi šai nodomā.
Atgādinām, ka šajā dienā Latvijas Bīskapu konference ir aicinājusi vākt kolekti Ukrainas karā cietušo atbalstam. Savāktie ziedojumi ir pārskaitāmi nodibinājuma “Caritas Latvija” bankas kontā (LV46HABA0551008657797) ar norādi: ziedojums Ukrainai.
Turpinājumā piedāvājam pilnu veltīšanas aktu Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirdij, kuru nolasīs pāvests un kuru tulkojusi Vatikāna Radio latviešu redakcija:
Ak, Marija, Dieva Māte un mūsu Māte, mēs šajā bēdu stundā steidzamies pie tevis. Tu esi Māte, tu mūs mīli un pazīsti: tev nekas nav apslēpts no tā, kas rūp mūsu sirdij. Žēlsirdības Māte, mēs daudzreiz pieredzējām tavu gādības pilno maigumu, tavu klātbūtni, kas nes mieru, jo tu vienmēr mūs vadi pie Jēzus, Miera Karaļa.
Taču mēs nomaldījāmies no miera ceļa. Mēs aizmirsām pagājušā gadsimta traģēdiju mācību, miljoniem kritušo upuri pasaules karos. Mēs neievērojām saistības, ko uzņēmāmies kā Nāciju Kopiena, un mēs nododam tautu sapņus par mieru un jauniešu cerības. Mēs saslimām ar alkatību, ieslēdzāmies nacionālistiskās interesēs, ļāvām sevi pārņemt vienaldzībai un paralizēt egoismam. Mēs izvēlējāmies ignorēt Dievu, sadzīvot ar saviem meliem, uzturēt agresiju, apspiest dzīvības un krāt ieročus, aizmirstot, ka esam sava tuvākā un mūsu kopīgo māju sargi. Ar karu mēs izpostījām Zemes dārzu, ar grēku ievainojām sava Tēva sirdi, kurš vēlas, lai mēs būtu brāļi un māsas. Mēs kļuvām vienaldzīgi pret visiem un visu, izņemot sevi. Un ar kaunu sakām: piedod mums, Kungs!
Kad mēs piedzīvojam grēka postu, savas grūtības un vājības, ļaunuma un kara netaisnības noslēpumu, tu, Svētā Māte, mums atgādini, ka Dievs mūs nepamet, bet turpina mūs uzlūkot ar mīlestību, vēlēdamies mums piedot un mūs atkal piecelt. Tas ir Viņš, kurš mums deva tevi un padarīja tavu Bezvainīgo Sirdi par Baznīcas un cilvēces patvērumu. Pateicoties dievišķajai labestībai, tu esi ar mums un vadi mūs ar maigumu pat visšaurākajos vēstures līkločos.
Tāpēc mēs, tavi dārgie bērni, kurus tu nekad nepagursti apmeklēt un aicināt atgriezties, vēršamies pie tevis, klauvējam pie tavas Sirds durvīm. Šajā tumšajā stundā nāc mums palīgā un mierini mūs. Atkārto katram no mums: “Vai tad es, tava Māte, neesmu šeit?” Tu zini, kā atraisīt mūsu sirds un mūsu laika mezglus. Mēs tev uzticamies. Mēs esam pārliecināti, ka tu, īpaši pārbaudījuma brīdī, nenicini mūsu lūgšanas un nāc mums palīgā.
Tā tu rīkojies Galilejas Kānā, kad pietuvināji Jēzus iesaistīšanās stundu un ievadīji pasaulē Viņa pirmo zīmi. Kad svinības aizēnoja skumjas, tu Viņam sacīji: “Viņiem nav vīna” (Jņ 2, 3). Atkārto to vēlreiz Dievam, ak Māte, jo šodien mums ir beidzies cerības vīns, pazudis prieks, apsīkusi brālība. Mēs pazaudējām cilvēcību, izšķērdējām mieru. Mēs kļuvām spējīgi uz visāda veida vardarbību un iznīcību. Mums ir steidzami nepieciešama tava mātišķā iejaukšanās.
Tāpēc pieņem, ak, Māte, šo mūsu lūgumu.
Tu, jūras zvaigzne, neļauj mums aiziet bojā kara vētrā.
Tu, jaunās derības šķirsts, dod iedvesmu izlīguma plāniem un ceļiem.
Tu, “Debesu zeme”, atgriez pasaulē Dieva saskaņu.
Izdzēs naidu, novērs atriebību, māci mums piedot.
Atbrīvo mūs no kara, pasargā pasauli no kodoldraudiem.
Rožukroņa Karaliene, atjauno mūsos vajadzību lūgties un mīlēt.
Cilvēces Karaliene, rādi tautām brālības ceļu.
Miera Karaliene, izlūdz pasaulei mieru.
Lai tavas asaras, ak, Māte, aizkustina mūsu nocietinātās sirdis. Lai asaras, ko tu izlēji mūsu dēļ, liek atkal uzziedēt šī mūsu naida dēļ izkaltušajai ielejai. Un kamēr ieroču troksnis neapklust, lai tava lūgšana mūs sagatavo mieram. Lai tavas mātišķās rokas noglāsta visus tos, kuri cieš un bēg no bumbu sprādzieniem. Mierini ar savu mātišķo apskāvienu visus tos, kuri ir spiesti atstāt savas mājas un savu zemi. Lai tava sāpju pilnā Sirds rosina mūs uz līdzjūtību, mudina atvērt durvis un parūpēties par ievainoto un atstumto cilvēci.
Svētā Dieva Māte, kamēr tu stāvēji zem krusta, Jēzus, redzēdams tev blakus mācekli, tev teica: “Lūk, tavs dēls” (Jņ 19, 26). Tā Viņš tev uzticēja katru no mums. Tad savam māceklim, katram no mums, Viņš teica: “Lūk, tava Māte” (27. p.). Māt, tagad mēs gribam pieņemt tevi savā dzīvē un savā vēsturē. Šajā stundā cilvēce, bezspēcīga un dziļi satriekta, kopā ar tevi stāv zem krusta. Un tai ir nepieciešams uzticēties tev, caur tevi veltīt sevi Kristum. Ukraiņu tauta un krievu tauta, kas tevi ar mīlestību godā, vēršas pie tevis laikā, kad tavi sirdspuksti īpašā veidā veltīti tām un visām tautām, kuras cieš no kara, bada, netaisnības un posta.
Tāpēc, Dieva un mūsu Māte, mēs svinīgi uzticam un veltījam tavai Bezvainīgajai Sirdij sevi, Baznīcu un visu cilvēci, īpaši Krieviju un Ukrainu. Pieņem šo mūsu aktu, ko veicam ar paļāvību un mīlestību, dari, lai karš tiktu izbeigts, dāvā pasaulei mieru. Lai “jāvārds”, kas izplūda no tavas Sirds, atver vēstures durvis miera Karalim. Mēs paļaujamies, ka ar tavas Sirds starpniecību, pasaulē atkal iestāsies miers. Mēs veltām tev visas cilvēces nākotni, tautu vajadzības un gaidas, pasaules bažas un cerības.
Lai caur tevi pār Zemi izlejas Dieva žēlsirdība, un miera maigie puksti atkal piepilda mūsu dienas. Sieviete, kura teici “jā”, pār kuru nonāca Svētais Gars, ienes mūsu savstarpējās attiecībās dievišķo harmoniju. Tu, kas esi “cerības dzīvinošā strūklaka”, atdzīvini mūsu izkaltušās sirdis. Tu dāvāji Jēzum cilvēcisko miesu, dari mūs par vienotības veidotājiem. Tu staigāji mūsu ceļus, vadi mūs pa miera takām. Āmen.
KABIA
