Lielās ceturtdienas rītā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Rīgas arhidiecēzes priesteri kopā svinēja Hrizmas svētīšanas Svēto Misi. To celebrēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Savu sprediķi viņš sāka, citējot Lūkas evaņģēlija vārdus: “Un visu acis sinagogā raudzījās uz viņu.” Arhibīskaps norādīja, ka līdzīgi ir ar priesteri, kad viņš svin dievkalpojumu. Un priestera misija ir ielīksmot tos, kas raud, un gara nospiestības vietā viņiem dot goda tērpu.
Z. Stankevičs atgādināja, ka pēdējie gadi ir bijuši bagāti ar pārbaudījumiem un no tiem izrietošajiem izaicinājumiem. “Gan Covid pandēmija, gan karš Ukrainā parāda, cik trausla ir cilvēka dzīvība. Jēzus šai situācijā mums saka: “Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs.” (Lūk 22,28n)” Viņš paskaidroja, ka valstības saņemšanas noslēpums ir pastāvēt ar Viņu pārbaudījumos, jo tikai pēc nāves seko augšāmcelšanās. “Jēzus bija uzticīgs savai misijai līdz galam un tādēļ tika savas tautas vadoņu atmests un notiesāts uz kaunpilnu nāvi. Viņš negāja uz kompromisiem. Tātad priekšnosacījums tam, lai Jēzus mums novēlētu Dieva valstību, darītu par tās līdzdalībniekiem, ir pastāvēt kopā ar Viņu Viņa pārbaudījumos. Ar tiem sastopamies tad, kad meklējam Dieva gribu, Dieva plānu mūsu dzīvē, un turamies pie tā. Tad Kunga Gars iemājo mūsos un dara dzīvas ne tikai mūsu mirstīgās miesas, bet arī mūsu iekšējo cilvēku – dod mums iekšējo līdzsvaru un mieru, gudrību un spēku pārvarēt kārtējos izaicinājumus,” sacīja arhibīskaps.
Runājot par priesterību, Z. Stankevičs sacīja, ka tā ir “Jēzus misijas turpināšana šodienas apstākļos”. Šī misija bija aprakstīta dienas pirmajā lasījumā “Kungs ir mani svaidījis un sūtījis sludināt Prieka Vēsti, dziedināt satriektās sirdis, pasludināt Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu, iepriecināt visus noskumušos un ielīksmot tos, kas raud, un gara nospiestības vietā viņiem dot goda tērpu. Bet jūs tiksiet saukti par Kunga priesteriem, un jūs dēvēs par Dieva kalpiem.” (Is 61)
Arhibīskaps tāpat ievērsās dažiem priekšnosacījumiem, kas ir būtiski priestera dzīvē. Lai arī visam bāze ir garīgā dzīve, priesterim ir nepieciešams pastāvīgi izglītoties. Otra būtiska lieta ir priestera cilvēciskā dimensija. Viņš aicināja priesterus ar sirdi īstenot sinodālo cēlu savās draudzēs, kā arī rūpēties par jauniem aicinājumiem uz priesterību.
Kā vienu no priesterības misijas būtiskiem priekšnosacījumiem Z. Stankevičs minēja vienotību ar Baznīcu un tās ganiem. “Svarīgi lai arī Svētajā Misē tiek nosaukts pāvesta un bīskapa vārds. Ja to nedara, tas norāda uz lielu iekšēju problēmu. Tā ir vienotības izpausme,” skaidroja Z. Stankevičs.
Savas uzrunas noslēgumā arhibīskaps priesteriem novēlēja: “Svinot Euharistiju, dārgie brāļi priesteri, novēlu piedzīvot patiesu vienotību ar Baznīcu un Dieva tautu un līdzdalību Kristus uzvarā pār neziņas tumsu, ļaunumu un nāvi!”
Foto: Pr. Rihards Rasnacis
