Klusās nedēļas vidū piedāvajam pārdomas par šo liturģisko laiku, kas publicētas jaunākajā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītī.
Krusts stāv priekšā šajās dienās kā zīmīgs simbols Dieva mīlestībai uz cilvēci. Mirstošā Pestītāja vārdi skan: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?” (Mt 27: 46; Mk 15: 34). Bieži mēs izjūtam kā mūsu pašu šo ciešanu saucienu sāpīgās dzīves situācijās, kuras var izraisīt lielas mokas, uztraukumus un neskaidrību. Vientulības un apmulsuma brīžos ticīgā sirds var iesaukties: „Kungs mani ir atstājis!”
Tomēr Kristus ciešanas un viņa pagodināšana uz krusta koka piedāvā savādāk izprast šos notikumus. Uz Golgātas debesu Tēvs sava viendzimušā Dēla upura kulminācijā viņu neatstāj, bet piepilda savu pestīšanas plānu visai cilvēcei. Viņa ciešanās, nāvē un augšāmcelšanā mums norādīts, ka pēdējais vārds cilvēces eksistencē nav nāve, bet Dieva uzvara pār nāvi.
Klusajā nedēļā mēs ieejam Dieva pestīšanas plāna centrā. Baznīca vēlas atgādināt katram, ka Kristus nomira par katru cilvēku, jo pestīšanas dāvana ir universāla. Baznīca norāda krustā sistā Dieva vaigu, kas nevieš bailes, bet nes tikai mīlestību un žēlsirdību. Neviens nevar būt vienaldzīgs pret Kristus upuri! Dziļa pateicība spontāni rodas tajos, kas kontemplē Kunga ciešanas. Garā ar viņu kāpjot Kalvārijā, savā ziņā mēs varam piedzīvot gaismu un prieku, kas izstaro no viņa augšāmcelšanās.
Kā ievads Lieldienu Triduumā ir hrizmas Mise, kad slimo un katehumēnu eļļas tiek svētītas, hrizma konsekrēta sakramentu piešķiršanai. Šo nozīmes bagāto ritu pavada tikpat zīmīga priesterisko pienākumu un solījumu atjaunošana.
Lielās ceturtdienas vakarā līdzdzīvojam Euharistijas iestādīšanā, kas ir sakraments Dieva bezgalīgai mīlestībai uz cilvēci. Lielajā piektdienā atkal dzirdam ciešanu aprakstu. Tiekam aicināti pagodināt krustu, ārkārtēju simbolu Dieva žēlsirdībai.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis Nr. 8 (401) 2022. gada 10. aprīlis
