Svētdienas, 14. augusta, pusdienlaikā, dienā, kad tiek svinēta Latvijas apustuļa svētā Meianrda svētki, Aglonā uz Svēto Misi pulcējās svētceļnieki, lai piedalītos viņiem veltītā Svētajā Misē. Kā ierasts, dievkalpojuma sākumā uz Aglonu kājām atnākušie svētceļnieki prezentēja savas grupas.
Par sevi pastāstīja 16 svētceļnieku grupas, taču Aglonā parasti kājām ierodas arī mazākas grupas, individuāli svētceļnieki, kas prezentācijā nepiedalās. Līdz ar to, iespējams, ka svētvietā ir ieradušies vēl vairāki svētceļnieki vai arī kāds Aglonu sasniegs vēl šīs dienas laikā.
Šogad visagrāk uz Aglonu devās Radio Marija Latvija grupa, kas 31. jūlijā sāka mērot ceļu no Skaistkalnes. Savukārt 2. augustā ceļā uz Aglonu devās Rīgas Kristus Karaļa un Salaspils draudzes apvienotā svētceļnieku grupa. Šī grupa un Iecasvas draudzes grupa nogāja krietnu ceļa gabalu – vairāk nekā 270 km. Neskatoties uz noietajiem garajiem vai īsākajiem kilometriem, svētceļnieki priecājas par ceļa mērķa sasniegšanu un ceļā saņemtajām svētībām.
Svētceļnieku Svēto Misi Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā celebrēja Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis. Bīskaps pateicās svētceļniekiem, ka viņi šai laikā nesuši svētku prieku pilsētās, ciematos, mājās, kā arī tiem cilvēkiem, kas svētceļniekus uzņēma un par viņiem rūpējās.
A. Kravalis atgādināja, ka šajā dienā tiek svinēti svētā Meinarda svētki. Meinards bija māceklis, apustulis un svētceļnieks, kas atstāja savu zemi un devās ceļā. Bīskaps savā uzrunā pievērsās jautājumam par to, kas ir māceklība un māceklis. “Jēzus neuzrakstīja grāmatas, bet atstāja mācekļus, izvēlējās mīlestības lieciniekus, kas ar savu dzīvi tālāk nesa viņa mācību,” paskaidroja A. Kravalis, kā arī uzsvēra, ka Baznīcā šodien joprojām ir nepieciešami mācekļi.
Runājot par to, ko nozīmē būt māceklim, bīskaps pastāstīja, ka māceklis tiek apmācīts, viņš padara Kristu par savas dzīves galveno uzdevumu, ir gatavs iet tur, kur iet viņa Kungs, kur Baznīca viņu sūta, ir gatavs piedzīvot pastāvīgu pārveidošanos utt. Šis proces sākas ar atgriešanos un turpinās visu mūžu, atgādināja A. Kravalis, norādot, ka Meinards 50 gadu vecumā izgājā no sava komforta zonas. Viņš piecēlās un gāja. Un šādu mācekļu piemēru esot daudz.
Bīskaps tāpat sacīja, ka mācekli bieži vien doties tālāk aptur bailes un kauns. Par to varam lasīt Svētajos Rakstos. Piemēram, Nikodēms bailēs tikai naktī tuvojās Kristum. Arī Kristus apustuļi bija nobijušies, bet viņš viņus sūtīja doties ceļā un kristīt cilvēkus. “Lai šis pamudinājums liek arī mums padomāt, ka caur svētceļojumu esam gājuši māceklības ceļu,” svētceļniekus uzmundrināja bīskaps.
KABIA; Foto: Aleksandrs Lisenkovs
