Līdz ar svinīgo dievkalpojumu Aglonā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības. Pēc dievkalpojuma, kuru vadīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs, tradicionāli klātesošos uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits un Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Valsts prezidents savu uzrunu sāka latgaliešu valodā, izsakot prieku par iespēju piedalīties svētkos, kā arī sveica klātesošos. Viņš atgādināja, ka pirms 30 gadiem Rēzeknē atgriezās piemineklis Latgales Māra. “Caur šo skaisto tēlu mēs varam nolasīt Satversmes Ievadā teikto, ka mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā veido gan latviskās un lībiskās tradīcijas, gan latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda, gan arī eiropeiskā piederība, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Tātad mūsu identitātei ir gan nacionālās, latviskās saknes, gan eiropeiskās saknes, kur būtisks elements ir kristīgās vērtības. Jo īpaši spēcīgi mēs to varam izjust šeit, Latgalē. Kristīgo vērtību klātbūtne ir raksturīga visai Eiropas kultūrtelpai. Mēs nedrīkstam to aizmirst, lai cik tāla mums arī dažkārt nešķistu reliģija vai baznīca,” sacīja E. Levits.
Runājot par Baznīcas un valsts attiecībām, kā arī Baznīcas lomu sabiedrībā, viņš sacīja: “Šodien sabiedrībā ir daudz, bieži savstarpēji karojošu patiesību. Taču vienlaikus svarīgi ir apzināties, ka tās vērtības, kas daudzos gadsimtos tika radītas kristīgās baznīcas garīgā monopola apstākļos, šodien turpina kalpot laicīgai, modernai, demokrātiskai valstij. Tādēļ šis kristīgais mantojums ir vērtīgs arī mūsdienu demokrātiskai valstij. Un tieši tas ir atzīts Satversme Ievadā.”
Valsts prezidents paskaidroja, ka, lai arī valsts un Baznīca ir savstarpēji neatkarīgas, tas “nenozīmē savstarpēju noslēgšanos. Tā nozīmē savstarpēju cieņu”. “Viena no šīs savstarpējās cieņas izpausmēm ir valsts augstāko amatpersonu klātbūtne šajos svētkos šeit, Aglonā, tāpat kā baznīcas līdzdalība mūsu valsts svētkos,” paskaidroja E. Levits.
Prezidents atzina, ka gandrīz katra cilvēka prātā un sirdī šodien ir domas par Ukrainu, kur “Krievijas pastrādātie kara noziegumi pret ukraiņu tautu nav prātam aptverami un racionāli izskaidrojami”. E. Levits uzsvēra, ka katram par nodarīto būs jāatbild. “Bet katram, kurš nespēj atšķirt labu no ļauna un skaidri, bez jebkādām atrunām nostāties pareizajā pusē, ir jāapzinās, ka viņš paliek kopā ar kara noziedzniekiem un palīdz Kremlim,” savu domu papildināja E. Levits, mudinot ikvienu pateikties par mieru mūsu zemē, kas ir “ik trausls” un “patiesa dāvana”.
Uzrunas noslēgumā prezidents novēlēja: “Lai Aglonā saņemtā garīgā enerģija un stiprinājums ļauj mums novērtēt visu to labo, kas mums ir dots!”
Bīskaps J. Bulis savukārt aicināja ikvienu novērtēt to, kas viņam ir dots. Tā ir Dieva mīlestība, kas “ir nomodā par mūsu dzīvi” arī tad, kad mums šķiet, ka “liktenis met akmeņus mums zem kājām”. Bīskaps uzsvēra, ka viss, kas mums sāp, kas mūs posta, nav patiesība par mūsu dzīvi. Acis uz patiesību un dzīves jēgu mums var atvērt Dieva mīlestība. Viņš mudināja to mīlestību, ar kuru Dievs ikvienu piepildīja Aglonā, nest saviem tuviniekiem, draugiem, apkārtējiem.
J. Bulis pateicās visiem, kas rūpējās par svētku organizēšanu un norisi, kā arī tiem, kas piedalījās dievkalpojumos un lūgšanā. “Paldies visiem un cerēsim vienmēr, ka Dievs mūs neatstās, palīdzēs, svētīs, izvedīs no strupceļa arī šajā laikā, kad pasaulē notiek ne viens vien karš, bet jo īpaši Ukrainā,” sacīja bīskaps un vēlēja ikvienam garīgu spēku un ticību ikkatru dienu.
Pilnu prezidenta uzrunas tekstu lasiet ŠEIT.
KABIA; Foto: Rihards Rasnacis
