Šodien, 24. janvārī, tiek atzīmēta svētā Franciska no Sales piemiņas diena. Tā kā Francisks no Sales ir žurnālistu aizbildnis, šajā dienā Vatikāns ir publicējis pāvesta Franciska vēstījumu 57. Pasaules sociālās komunikācijas dienai, kas šogad tiks atzīmēta 21. maijā. Vēstījuma tēma ir “Runāt ar sirdi: “mīlestībā sekodami patiesībai.” (Efez 4,15)” Šī gada tēma turpina arī pērn pāvesta izvēlētos vārdus – klausīties ar sirds ausīm.
Šogad vēstījumā pāvests aicina visus, kas komunicē, darīt to sirsnīgi un bez naida. Lai gan vēstījuma galvenā mērķauditorija ir visi tie, kas strādā komunikācijas jomā, pāvests uzsver, ka ikvienam ir pienākums komunicēt “ar atvērtu sirdi un rokām”. Ikviena pienākums ir meklēt un paust patiesību žēlsirdīgi. Francisks tāpat uzsver, ka īpaši šobrīd, kad norisinās tik daudzi militāri konfilkti, ir vēl jo svarīgāk paust pastiesību, darot to bez naida, bet mīlestībā.
Vēstījumā pāvests norāda uz katoļu žurnālistu patronu svēto Francisku no Sales, kurš ir vērtīgs piemērs jebkuram, kurš strādā komunikācijas jomā. Šī svētā nāves piemiņas 400. gadadienā, 28. decembrī, Vatikāns publicēja pāvesta apustulisko vēstuli “Totum amoris est” (Viss pieder mīlestībai), kurā uzsvērts, ka šis Baznīcas mācītājs lielo pārmaiņu laikā “palīdzēja cilvēkiem atrast Dievu žēlsirdībā, priekā un brīvībā”.
Francisks no Sales piedzima 1567. gadā, bet nomira 1622. gada 28. decembrī. 1665. gadā Francisks no Sales tika atzīts par svētu, bet kopš 1877. gada viņu godina kā Baznīcas mācītāju. Pāvests Pijs XI pasludināja svēto Francisku no Sales par katoļu žurnālistu aizbildni.
Apustuliskajā vēstulē ir nedaudz ieskicēts, kāds ir bijis šis svētais bīskaps, izceļot viņa spēcīgo garīgumu un lielo nozīmi. Pāvests vēstulē norāda, ka šis svētais aicināja “atteikties no pārmērīgām rūpēm par sevi, struktūrām, sociālo tēlu un domāt par savas tautas konkrētajām vajadzībām un garīgajām gaidām”. Pāvests tāpat norāda, ka visa svētā Franciska dzīve bija vērsta uz Dievu, tā bija Dieva piepildīta dzīve. Savukārt viņa sarakstītie darbi bija adresēti visiem kristiešiem, neatkarīgi no viņu ieņemamā amata, stāvokļa vai aicinājuma. Turklāt galvenais kritērijs bija tiekšanās pēc “iespējami lielākas mīlestības” ikvienā dzīves situācijā.
Pāvests vēstulē atzīmē, ka svētais Francisks bija prasmīgs debatētājs un dialoga cilvēks, kurš izgudroja oriģinālas pastorālās pieejas, piemēram, slavenās skrejlapas, kas “karājās visur un tika paliktas pat zem māju durvīm”. Tāpēc viņš tika izvēlēts par žurnālistu debesīgo aizbildni.
Svētā Franciska no Sales garīgums daudziem ir tapis zināms, “pateicoties diviem viņa rakstītajiem tekstiem, kuri ātri vien kļuva par garīguma klasiku. Tie ir Filoteja (1608) un Teotims (1618). Ar pirmo no tiem Ženēvas svētais pauda dziļi biblisku pārliecību, ka garīgā dzīve nav dažu izredzētu dvēseļu lieta, bet gan dāvana, aicinājums, resurss, ko var izmantot visi vīrieši un sievietes, ikkatrs atbilstoši savam aicinājumam. Otrajā tekstā, kas rakstīts dažus gadus vēlāk, svētais Francisks iedziļinājās Dieva noslēpumā, lai atklātu un liktu cilvēkiem atklāt, ka caur mīlestību Viņš pievelk pie Sevis cilvēka sirdi, kas slāpst pēc Dieva, dažkārt pat pašam to neapzinoties”. Tā par svēto raksta kustības “Pro Sanctitate” pārstāve Kristīna Parasiliti.
Par šī svētā nozīmi šodien K. Parasiliti raksta: “Svētais bīskaps spēja izprast sava laika pārmaiņas, viņš ieklausījās savos laikabiedros, īpaši tautā, bet arī kultūrā un sabiedrībā, zinot, kā izprast to jaunumus, to ierobežojumus un iespējas. Tā ir viņa lielā aktualitāte: Svētais Francisks no Sales ir mūsdienīgs un aktuāls svētais, jo viņš liek mums saprast, cik svarīgi ir dzīvot Evaņģēliju šeit un tagad, dzīves konkrētībā, kurā mājo Dievs, kurš ar savu mīlestību padara to par pastāvīgu ekstāzi.”
KABIA; Foto: pixabay
