19. aprīlī Varšavas Teoloģijas akadēmijā priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC prezentēja doktora disertāciju „Mariāņu kongregācijas harizmas īstenošana kalpošanā Latvijas katoļu Baznīcai. Teoloģiski vēsturisks pētījums, balstīts uz kongregācijas arhīvu avotiem”. Disertācijā tiek analizēti vēstures avoti, kas skar mariāņu kongregācijas darbību Latvijā laika posmā no 1924. gada līdz mūsdienām ar mērķi parādīt, kādā veidā kongregācijas locekļi realizēja savu klostera dzīves aicinājumu Latvijas vietējās Baznīcas kontekstā.
Pirmā nodaļa tika veltīta vēstures konteksta prezentācijai, autors prezentēja galvenos vēstures notikumus, sākot no pirmo misionāru darbības Latvijas teritorijā līdz mūsdienām, īpaši pievēršot uzmanību 20. un 21. gs. vēsturei, jo tieši šajā laika posmā mariāņi nepārtraukti kalpo Latvijā.
Otrajā nodaļā pētnieks, balstoties uz teoloģiskiem, leģislatīviem un liturģiskiem avotiem, prezentēja mariāņu harizmas specifiku un tās izmaiņas laika gaitā. Sākot ar kongregācijas dibināšanu 1670. gadā, kad svētais Staņislavs Papčinskis publiski izteica vēlēšanos dibināt jauno klostera kopienu, līdz pēdējai kapitulai, kas notika 2023. gadā Romā, mariāņi uzticīgi sekoja dibinātāja norādēm un glabāja garīgo mantojumu, tomēr, mainoties teoloģiskai izpratnei un politiskām iekārtām, kongregācijas locekļi mainīja arī savu kalpošanas stilu un izpratni par kongregācijas vietu Baznīcā. Mariāņu harizmas centrā ir Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpums, kongregācijas konstitūcijā lasām, ka Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpums no kopienas pirmsākumiem ir „mariāņu paaicinājuma īpaša zīme, spēks un prieks. No tā izriet kongregācijas identitāte un misija”. Šo misiju priesteri un brāļi realizē kalpojot draudzēs un veicot citus uzdevumus, kuri tiem tiek uzticēti.
Savukārt trešajā nodaļā doktors, balstoties uz arhīvu materiāliem, veica analīzi, kādā veidā mariāņi Latvijā īstenoja šo īpašu Dieva dāvanu – harizmu –, kalpojot vietējā Baznīcā. Mariāņu kalpojumu Latvijā var nosacīti sadalīt trijos posmos. Starpkaru periodā, kad Latvijas baznīcas struktūra no vienas diecēzes attīstījās līdz metropolijas līmenim, arī mariāņu kopiena no vienas klostera mājas un diviem priesteriem attīstījās līdz patstāvīgai administratīvai vienībai – provincei, pie kuras piederēja vairāk nekā 40 locekļu. Šajā laikā mariāņi kalpoja ne tikai draudzēs, bet arī vadīja misijas, dibināja katoļu biedrības, mariāņiem piederēja viena no lielākām katoļu tipogrāfijām. Daži no mariāņu tēviem un brāļiem pasniedza ticības mācību skolās un teoloģijas disciplīnas augstskolās. Rēzeknē mariāņi uzcēla baznīcu.
Otrajā posmā, kara un divu okupāciju laikā, mariāņi zaudēja visus īpašumus un bija spiesti slēpt savu piederību klostera kopienai, vairāki tēvi un brāļi tika represēti, viens no viņiem –Jānis Mendriks – tika nogalināts Vorkutā un ir sākts viņa beatifikācijas process. Neskatoties uz spiedienu no režīma puses, mariāņi saglabāja savu identitāti un struktūru un turpināja kalpojumu arī tik nelabvēlīgos apstākļos. Trešajā posmā, pēc valsts neatkarības atgūšanas, mariāņi aktīvi iesaistījās vietējās Baznīcas atjaunošanas procesos un joprojām turpina kalpošanu „Kristum un Baznīcai”. Disertācijas aizstāvēšanas laikā komisijas locekļi vienbalsīgi novērtēja pētījumu uz 5 no 5 iespējamām ballēm un ieteica pēc nepieciešamām korekcijām darbu izdot grāmatas veidā.
Doktora promocija notika 31. maijā Varšavas Garīgā semināra kapelā. Svinīgajā ceremonijā rektors priesteris prof. Kšištofs Pavlina (Krzysztof Pawlina) uzrunāja klātesošos, uzsverot, ka studijas ir ļoti svarīga garīgās attīstības daļa, kas ļauj meklēt patiesību un skatīties uz pasauli plašāk. Pēc tam notika promocijas akts, kas sākās ar zvēresta došanu, kuras laikā D. Artjomovs solīja vienmēr būt godīgs savos meklējumos un pienākumu pildīšanā, kā arī tiekties pēc patiesības. Pēc tam viņam tika pasniegts diploms, doktora birete un gredzens, kas ir mūžīgās saiknes liecība ar akadēmiju.
D. Artjomovs ir dzimis Rīgā, studējis Rīgas Garīgajā seminārā, studiju laikā iestājās mariāņu kongregācijā un maģistra studijas beidza Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā), pēc dažu gadu pastorālā kalpojuma turpināja studijas Pontifikālā Saleziāņu universitātē Romā (Itālijā), kur saņēma licenciāta grādu teoloģijā. Studēja arī Daugavpils Universitātes vēstures fakultātē un Varšavas Teoloģijas akadēmijā, kur ieguva minēto doktora grādu teoloģijā. Viņš kalpo Daugavpilī kā arī pasniedz Rīgas Garīgajā seminārā un Rīgas Teoloģijas institūtā garīgas dzīves teoloģijas pamatus un patroloģiju.
mariani.lv; Foto no D. Artjomova personīgā arhīva
