Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis nozīmējis priesteri Jēkabu Rodionu Doļu par diecēzes postulātoru priestera un prāvesta Vladislava Litaunieka beatifikācijas procesā, ziņo vietne www.litaunieks.lv. Kā paskaidroja priesteris J.R. Doļa, šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad daudzi ticīgie vairāku gadu garumā aktīvi vērsās pie bīskapa ar lūgumu par beatifikācijas procesa uzsākšanu, liecinot arī par žēlastībām, kuras saņemtas, lūdzot V. Litaunieka aizbildniecību. Lietas postulators tāpat paskaidroja, ka agrāk izpētes procesu uzsākt nebija iespējams, jo vispirms bija nepieciešams sagatavot postulātoru.
Beatifikācijas procesā ir divi posmi – pirmais ir diecēzes posms, kuram seko Romas posms, beatifikācijas procesa gaitu skaidro J.R. Doļa. Ņemot vērā, ka V. Litaunieks ir apbedīts Rēzeknes-Aglonas diecēzes teritorijā, tad diecēzes posms notiks šajā diecēzē tad “uzsākt beatifikācijas procesu ir piekritīgs šīs diecēzes ordinārijs Jānis Bulis”. Taču pirms diecēzes posma oficiālā sākuma postulātora pienākums ir apkopot informāciju par priestera dzīvi, sabiedrībā izplatīto viedokli par viņa moceklību un svētumu, ka arī liecības par žēlastībām, kas ir saņemtas, piesaucot lūgšanā viņa aizbildniecību. Šīs un citas darbības veido prelimināro izpēti, ko postulātors veic, pirms izvirza bīskapam lūgumu uzsākt diecēzes izpētes procesu. J. R. Doļa norādīja, ka praktiski tas nozīmē – postulātors apkopo materiālus, konsultē vēsturnieku komisiju, kas nodarbojas ar arhīvu pētīšanu, skaidrojot no kanoniskās puses, kas ir moceklība, savu kompetenču ietvaros virza kanonisko procesu. Lai process virzītos, ir nepieciešamas arī ticīgo liecības par saņemtajām žēlastībām. Turklāt mocekļa, respektīvi, V. Litaunieka gadījumā nav nepieciešamas liecības par brīnumiem, bet gan “moceklības slava” jeb plaši izplatīts uzskats, ka konkrētais ticīgais ir nogalināts par Kristu un ticības dēļ, kā arī liecības par to, ka, lūdzot V. Litaunieka aizbildniecību, ir saņemtas lūgtās žēlastības. Prieseris J.R. Doļa atzīst, ka viņam jau esot vairākas ticīgo liecības.
„Man kā postulātoram tāpat ir uzdevums aprakstīt beatifikācijas vajadzību vietējai Baznīcai, jo beatifikācija vienmēr ir aktuāla šodien. (…) Te ir svarīgs V. Litaunieka izturības, nelokāmības piemērs, degsmes un stipras ticības piemērs mūsdienu relatīvisma un vienaldzības laikmetā,” turpina J. Doļa.
Priesteris tāpat paskaidroja, ka ideja par to, ka jāuzsāk V. Litaunieka beatifikācijas process neesot jauna. Jau 1954.gadā trimdā priesteris A.Plekšs, kas studēja Garīgajā seminārā kopā ar V. Litaunieku, paužot pārliecību, ka priesteris ir miris kā patiess ticības moceklis, rakstīja, ka būtu jāsāk beatifikācijas process. Taču nedz trimdā, nedz padomju varas okupētajā Latvijā tas nebija iespējams, bet pēc brīvības atgūšanas pietrūka cilvēku, kas orientētos kanonizācijas jautājumos. Šobrīd Latvijā ir trīs priesteri, kuri pēdējo gadu laikā ir izgājuši īpašus kursus Romā, saņemot specializācijas diplomu “Svēto lietās”, ko izsniedz Svēto lietu dikastērija un Laterāna Pontifikālās universitātes postulātoru Augstās formācijas skolā. Tas nozīmē, ka viņi ir saņēmuši atbilstošas zināšanas un izglītību, lai rūpētos par šādu procesu virzību savās diecēzēs. Piemēram, viens no šo kursu beidzējiem priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC ir vicepostulators priestera Jāņa Mendrika beatifikācijas procesā.
Kopumā Latvijā šobrīd ir trīs kandidāti uz beatifikāciju. Tas ir bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura lietas postulātors ir priesteris Paskāls Marija Jerumanis. Šo lietu gan vada Beļģijas diecēze, jo bīskaps ir miris Beļģijā. Tāpat notiek iepriekš minētā J. Mendrika beatifikācijas process, par kuru atbildīga ir tēvu Mariāņu kongregācija, un sāksies arī procesa virzība V. Litaunieka lietā.
“Visos darba posmos ļoti svarīga ir ticīgo brīvprātīga palīdzība un līdzdalība. Viņu lūgšanu atbalsts ir nenovērtējams, un viņu palīdzība nepieciešamās informācijas vākšanā ir būtiska. Tāpēc mēs lūdzam ikvienu par lūgšanu un palīdzību. Būs nepieciešams arī materiālais atbalsts, bez kura ir grūti veikt visus nepieciešamos darbus,” norāda J.R. Doļa.
V.Litaunieks ir dzimis 1909. gada 28. augustā Rēzeknes apriņķī, Gaigalavas pagasta Bikavas draudzē. 1933. gada 25. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs Rēzeknē, kalpojis Jaunbornes draudzē, bijis Spruktu un Baļbinovas draudzes prāvests. Komunistiskajai varai V.Litaunieks ar savām aktivitātēm, tostarp aicinājumiem nepakļauties padomju varas sludinātajai bezdievībai un saglabāt uzticību Kristum bija nevēlams. 1941. gada 5. februārī sācis kalpošanu Višķu draudzē. Šī paša gada 23. martā apcietināts. Par vienu no galvenajiem priestera apcietināšanas iemesliem tiek uzskatīts viņa sprediķis Krāslavas baznīcā, 1940. gada 4. jūlijā Svētā Donata svētkos. V. Litauniekam bijis uzticēts galvenais svētku sprediķis, kurā viņš teica: „Lai mani sit krustā! Lai mani vajā! Es nekad neatteikšos no savas pārliecības, no savas reliģijas, no savas ticības!”
1941. gada 21. jūnijā Daugavpils cietumā prāvestu notiesāja uz nāvi ar mantas konfiskāciju par „valsts nodevību” un „kontrrevolucionāru” darbību. Priesteris tika nošauts 1941. gada 24. jūnijā. Prāvests pirms nāves sprieduma pasludināšanas un pēc tam līdz nāves soda izpildīšanai tika nežēlīgi mocīts, lai no viņa izspiestu pašrocīgi parakstītu atzīšanos.
Papildu informācija par V. Litaunieku, iesākto beatifikācijas procesu, kā arī iespējām iesniegt liecības un sniegt atbalstu pieejama vietnē www.litaunieks.lv.
KABIA; Priesteris V. Litaunieks (Facebook lapa)
