Svētdien, 26. novembrī, Baznīcā svinam Kristus Karaļa svētkus. Šie svētki noslēdz liturģisko gadu, jo jau pēc nedēļas svinēsim pirmo Adventi, jaunā liturģiskā gada sākumu. Šajos svētkos parasti ziedojumi baznīcās tiek vākti Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra uzturēšanai.
Par tradīciju ir kļuvusi semināra rektora vēstule, Kristus Karaļa svētkus sagaidot, tāpēc arī šoreiz publicējam semināra rektora priestera Marcina Vozņaka vēstuli:
“Augsti godātie bīskapi, priesteri, brāļi un māsas Kristū!
Jēzus Kristus Vispasaules Karalis! Kristus Karaļa svētki atgādina mums, ka Dievs visbiežāk nāk pie mums caur cilvēku. Tāpat kā Viņa atklāsme vispilnīgāk notika caur Jēzus atnākšanu cilvēka miesā, tā arī satikšanās vieta ar Dievu ir cilvēks. Jēzus nejautā: Vai jūs pamanījāt mani saulrietā, ziedu skaistumā, kalnu virsotnēs, bet vai jūs pamanījāt cilvēku, kuram bija vajadzīga palīdzība, un atnācāt viņam palīgā? Šeit ir runa par cilvēku, ar kuru dzīvoju ikdienā.
Šodienas Evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzus tiesās pēc laba, kas ir vai nav izdarīts. No tā varētu secināt, ka viens no smagākajiem cilvēku grēkiem ir vienaldzība. It kā Jēzus grib pateikt: daudzi tavi grēki tiks piedoti, bet neiejūtība, nolaidība un vienaldzība ir nepiedodami. Kāpēc? Vienaldzība pārvērš cilvēka sirdi akmenī, padarot to nekādā veidā neveidojamu. Cilvēks nav nācis šajā pasaulē, lai lēnām kļūtu par pārakmeņojušos masu, kas ir izturīga pret jebkādu ietekmi, no kuras nevar neko izveidot, jo tādā sirdī nekas nevar iekļūt.
Uzrunājot abas puses, Karalis uzsver šķietami acīmredzamu patiesību, ka cilvēks ir spējīgs darīt labu. Šī spēja jāīsteno nevis rīt, bet šodien – tagadnē. Taču, kad kādam vajag palīdzēt, viņš vienmēr ierodas nelaikā. Mums vienmēr ir kas cits steidzami darāms. Darīt labu citiem nav automātiski, tas nozīmē, ka vienmēr no kaut kā ir jāatsakās, lai varētu kaut ko dot no sevis, atbildēt uz līdzcilvēku vajadzībām.
Svētums nesākas ar lieliem, iespaidīgiem darbiem. Daudziem cilvēkiem liekas, ka svētums ir sarežģīts un nesasniedzams, bet šodienas Evaņģēlijā redzam, ka tas ir vienkāršs. Pasniegt kādam ūdens krūzi un apģērbt viņu, apciemot kādu slimnīcā vai cietumā, rūpēties par ģimeni, uzklausīt citu cilvēku, darīt mazus mīlestības un labvēlības darbus nepārsniedz mūsu spējas un spēkus, neprasa lielu izglītību vai bagātību. Šie vienkāršie žesti nepadara mūs par svētajiem, bet tie pauž mūsu svētumu – tie ir zīme, cik ļoti esam pieņēmuši pašu Jēzu Kristu kā savas dzīves Karali.
Kristus Karaļa svētkos ir vākti ziedojumi Garīgā semināra atbalstam. Vispirms gribam jums pateikties par līdzšinējo atbalstu gan garīgo, gan materiālo, par rudenī bagātīgi saņemtām lauku veltēm, par jūsu sirds dāsnumu! Un arī šodien pazemīgi lūdzam atbalstīt Garīgo semināru ar ziedojumiem. Katru dienu lūdzamies par jums, mūsu labdariem, lai Debesu Tēvs dāvā jums savu svētību un nepieciešamās žēlastības katrai dzīves dienai!
Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra vadība un audzēkņi.”
