Sestdien, 2. martā, pateicībā Dievam par Mariāņu kongregācijas simts gadu kalpojumu Latvijā un par klostera dzīves atjaunošanu mūsu valstī Viļānu katoļu baznīcā notika svinīgs dievkalpojums, kuru vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, koncelebrējot Rēzeknes-Aglonas, Jelgavas un Liepājas diecēžu bīskapiem, Latvijas mariāņu tēviem un diecēžu priesteriem. Jubilejas svinībās Mariāņu kongregācijas Ģenerālo padomi pārstāvēja tēvs Tomašs Novačeks MIC no Romas, arhimandrīts Sergejs Gajeks MIC – grieķu-katoļu apustuliskais administrators Baltkrievijā, kā arī vairāki citi tēvi mariāņi no ārzemēm. Liturģisko kalpojumu dievkalpojuma laikā veica Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra studenti.
Pirms Svētās Mises Latvijas konsekrētās personas kopā ar ticīgajiem lūdzās Rožukroni nodomā par jauniem aicinājumiem uz priesterību un klostera dzīvi. Sprediķi teica tēvs Dmitrijs Artjomovs MIC, kurš, balstoties uz arhīvu dokumentiem un pirmo mariāņu tēvu atmiņām, iepazīstināja klātesošos ar pirmajiem mariāņu tēvu soļiem Latvijā, tai skaitā ar Viļānu baznīcas un klostera uzticēšanas procesu mariāņiem pirms simts gadiem, ko var uzskatīt arī par konsekrētās dzīves atdzimšanas sākumu atjaunotajā Rīgas diecēzē.
Dievkalpojuma noslēgumā Latvijas bīskapi izteica apsveikuma vārdus un vēlēja tēviem mariāņiem jaunus, svētus aicinājumus uz priesterību un klostera dzīvi, bet Mariāņu kongregācijas viceģenerālis uzdāvināja mariāņiem liturģiskos traukus – biķeri un patēnu – ar novēlējumu, lai viņi vienmēr paliek uzticīgi Dievam Euharistijas svinēšanā. Pēc Svētās Mises visi dievkalpojuma dalībnieki devās pie mariāņu tēvu kapiem blakus baznīcai, lai tur aizlūgtu par tiem, kas jau šķērsojuši nāves slieksni.
Svinības turpinājās Viļānu kultūras namā, kur viesiem bija paredzētas pusdienas, ievērojot Lielā Gavēņa pieticību. Pusdienu laikā Konsekrēto personu konferences prezidents tēvs Jānis Meļņikovs SJ Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšniekam tēvam Dainim Kašam MIC izteica apsveikuma vārdus un pasniedza dāvanu. Apsveikuma vārdus teica arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.
Pusdienu laikā viesiem bija iespēja noskatīties īsu, īpaši šim gadījumam sagatavotu filmu par Latvijas mariāņiem.
Savukārt pēc pusdienām konsekrētie brāļi un māsās pulcējās Viļānu klostera konferenču zālē, lai pārrunātu tālāko darbību sakarā ar tuvojošos Jubilejas gadu visā katoļu Baznīcā.
Mariāņu kongregācija norāda, ka pirmie mariāņu tēvi Latvijā – Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpitrs – pēc arhibīskapa Antonija Springoviča ieteikuma iestājās Mariāņu kongregācijā 1923. gada februārī, jau būdami atjaunotās Rīgas diecēzes priesteri. Noviciātu – obligāto formācijas posmu pirms svētsolījumu salikšanas – viņi izgāja Mariampolē, Lietuvā. Pēc svētsolījumu salikšanas viņi atgriezās Latvijā, un viņu rīcībā tika nodota Viļānu katoļu baznīca ar pussabrukušo veco bernardīņu klosteri. Svinīgais draudzes un klostera nodošanas akts notika svētdien, 1924. gada 2. martā, un tieši no šīs dienas sākās mariāņu kalpojums Latvijā, un ilgst jau 100 gadus.
Jau iepriekš ziņots, ka 2024. gadā Priesteru Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariātā notiek jubilejas gada svinības, atzīmējot mariāņu tēvu un brāļu simts gadu nepārtrauktu kalpošanu Latvijas katoļu Baznīcā. Šis jubilejas gads sākās 2023. g.ada 8. decembrī.
Visa jubilejas gada garumā ir paredzēti vairāki svinīgie pasākumi: 2024. gada 7. jūnijā notiks svinīgs dievkalpojums Daugavpils Jēzus Sirds baznīcā, kur jau 15 gadus pastāv mariāņu klosteris, savukārt rudenī ir paredzēts nopublicēt pirmā Viļānu klostera priekšnieka tēva Benedikta Skrindas atmiņas. Jubilejas gads noslēgsies Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, kas ir Priesteru Mariāņu kongregācijas titulsvētki, kuri šogad tiek pārcelti uz 9. decembri.
ŠEIT var noskatīties nepilnas deviņas minūtes garo video par mariāņiem Latvijā.
Dmitrijs Artjomovs; Foto: Ziemelis Photography/ Aigars Ziemelis
