Otrajā maija nedēļā iznācis šī gada piektais žurnāla „Katoļu Baznīcas Vēstnesis“ numurs. Šoreiz tā uzmanības centrā attiecības starp Baznīcu un sekulāro sabiedrību. Šo tēmu daļēji rosinājusi Eiropas Parlamentā ar deputātu vairākuma balsojumu pieņemtā rezolūcija, kas mudina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā pamattiesības iestrādāt tiesības izdarīt mākslīgu abortu. „Maija Vēstneša numura tēma rosina aizdomāties, kā būt un kā runāt, lai mūsos vispār ieklausītos, kā dzīvot un darboties, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem nestu dzīvību un atgrieztu viņu cilvēcisko cieņu,” redaktora slejā raksta Ingrīda Lisenkova.
Numura tēmas ietvaros var lasīt vairākus rakstus. Žurnāla redaktore sazinājās ar vairākiem Latvijas draudžu prāvestiem, mēģinot noskaidrot, kā veidojas draudžu un pašvaldību attiecības dažādās Latvijas vietās. Priesteris Pēteris Skudra, atsaucoties uz “Catholic Voices” pieredzi, raksta par to, “Kā runāt par ticību, nepaceļot balsi”.
Pēc tam seko divi materiāli, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta pieņemto rezolīciju, kas rosina tiesības uz abortu iekļaut Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Primajā materiālā ir īss skaidrojums par dokumentu, kā arī apkopoti dažādi viedokļi un pieredzes šajā jautājumā. Savukārt otrais materiāls ir Veronikas Felces, pētnieces, socioloģes un katoļu feministes, viedoklis par pieņemto rezolūciju.
Numura tēmas noslēgumā par to, kā Baznīcai veidot dialogu ar sabiedrību un vai tas vispār ir iespējams, savās paŗdomaš dalās filoloģe Agnese Irbe, kura kopā ar domubiedriem izveidojusi konservatīvās domas portālu “TELOS”.
Rubrikā “Mana draudze” Dace Stirāne šoreiz apciemo Rīgas Svētā Jēkaba katerāli, kura nupat nosvinēja 100 gadus, kopš nes katedrāles titulu. Rubrikā “Jubileja” šoreiz par Broņislavu Martuževu, kurai šogad apritētu 100. Savukārt rubrikā “Izglītība” Ilze Maskalāne sarunājas ar klasiskās filoloģijas doktoru Braienu Lapsu par klasiskās izglītības modeli.
Žurnālā ir lasāmi vēl vairāki interesanti raksti. Atgādinām, ka žurnālu var gan abonēt, gan arī iegādāties draudžu grāmatu galdos.
KABIA
