Ir iznākusi nodibinājuma „Katoļu Baznīcas Vēstnesis“ sagatavotā gadagrāmata „Katoļu Kalendārs 2026“. Tradicionāli gadagrāmata piedāvā gaidāmā gada katoļu svētku, svēto, vārda dienu kalendāru, kā arī priesteru, draudžu, organizāciju kontaktinformāciju un daudzus rakstus, kas šoreiz sakārtoti septiņās rubrikās.
Rubrikā „Pagājušajā gadā“ apkopota informācija par Baznīcā Latvijā un pasaulē aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem, kā arī vairākas sarunas, tostarp ar priesteri Mihailu Volohovu, kurš šogad ieguva par doktora grādu. Pētījumu viņš rakstīja par katolisko reformu Livonijā Oto Šenkinga episkopāta laikā, pievēršoties bīskapa Oto Šenkinga dzīeveiun viņa sasauktajau Cēsu bīskapijas sinodei 17. gadsimta sākumā, kura devusi pozitīvu grūdienu gan latviešu valodas attīstībai, gan jezuītu misijām Latvijas teritorijā. Šajā rubrikā publicēta saruna ar vēl vienu šī gada doktora grāda ieguvēju Laini Taboru un māsu Teodoru jeb Intu Jansoni, kas salikusi mūža solījumus kopienā „Maria Stella Matutina“.
Rubrika „Jubilejas“ piedāvā tikšanās ar nākamā gada jubilāriem – pieciem priesteriem, kuri kalpo Rēzeknes-Aglonas un Liepājas diecēzē – Preiļu dekānu Jāni Stepiņu, Kalupes draudzes prāvestu Antonu Aglonieti, Krāslavas dekānu Eduardu Voroņecki, Ventspils draudzes prāvestu paulīniešu tēvu Juri Krisūnu un Liepājā kalpojošo dominikāņu tēvu Vladimiru Gussevu.
Šogad Kalendārā ir rubrika „Franciska mantojums“, atminoties šogad mūžībā aizgājušo pāvestu Francisku un piedāvājot ieskatu viņa kalpojumā un atstātajā mantojumā. Francisks bija tas, kurš šo gadu pasludināja par Jublejas gadu. Daudzi svētceļnieki šogad izmantoja iespēju doties Cerības svētceļojumā uz Romu, kā arī vietējām Jubilejas baznīcām. Viņu liecības apkopotas rubrikā „Cerības svētceļnieki“. Tas ir tikai neliels ieskats plašajā materiālu klāstā, kas priecēs „Katoļu Kalendāra 2026“ lasītājus.
Izdevuma vāku šoreiz rotā ilustrācija „Jēzus Sirds“. Izdevuma sastādītāja Ingrīda Lisenkova norāda: „Tā kā gadagrāmatā ir vairākas intervijas, kurās izskan doma, ka svarīgākais ir veidot personiskas attiecības ar Jēzu, turklāt pavisam nesen pāvests Francisks, izdodot dokumentu „Dilexit nos“, katoļus aicināja padziļināt Jēzus Sirds kultu, tad tieši šādas vāka ilustrācijas izvēle šķita ļoti iederīga.“ Turklāt Jēzus Sirds svētbilde ir arī Pildas baznīcas centrālajā altārī. Un Pildas baznīcas 100 gadu jubilejai ir veltīts Kalendāra aizmugurējais vāks.
Pildas baznīca 2026.gadā svinēs simtgadi, lai arī koka kapliču šajā vietā, iespējams, Pasienes dominikāni uzbūvējuši jau 1699.gadā. I.Lisenkova raksta: „Man pašai ļoti interesanta šķita saruna ar M. Volohovu, kurā viņš stāstīja par Cēsu bīskapijas sinodi 17. gadsimta sākumā. Priesteris doktordarbā noskaidroja, ka šī sinode ir devusi pozitīvu grūdienu gan latviešu valodas attīstībai, gan jezuītu misijām Latvijas teritorijā. Skatoties uz Pildas baznīciņu, tā šķiet tik Latgalē iederīga, raksturīga, it kā pašsaprotama. Bet ir bijuši notikumi un cilvēki, pateicoties kuru veikumam, Katoliskā Baznīca Latvijā varēja būt un pastāvēt nepārtraukti visus šos gadus. Tāds notikums bija bīskaps Oto Šenkinga sasauktā sinode un tās pieņemtie lēmumi pirms četriem simtiem gadu.“
Līdz ar „Katoļu Kalendāru 2026“ izdots arī plānotājs ar Svēto Rakstu lasījumiem, kura vāku rotā Kristus monogramma, kas papildināta ar alfa un omega simbolu.
„Katoļu Kalendāru 2026“ var iegādāties draudžu grāmatu galdos, mieramtuvu.lv interneta veikalā, kristīgajā grāmatnīcā „AMNIS“, kā arī J. Rozes grāmatnīcās visā Latvijā. Ja grāmatu galdos vai grāmatnīcās neizdodas atrast plānotāju, izdevēji aicina rakstīt zu e-pastu kbvestnesis@inbox.lv.
KABIA
