Pāvests Leons XIV ir izsludinājis Svētā Franciska jubilejas gadu, kas norisināsies no 2026. gada 10. janvāra līdz 2027. gada 10. janvārim.
Ikviens ticīgais kristietis – sekojot Asīzes Svētā piemēram – ir aicināts kļūt par dzīves svētuma paraugu un pastāvīgu miera liecinieku.
Par godu Svētā Franciska gadam tiek piešķirtas pilnās atlaidas ar parastajiem nosacījumiem (sakramentālā grēksūdze, Euharistiskā Komūnija un lūgšana Svētā Tēva nodomos), kuras var tikt veltītas arī kā aizlūgums par dvēselēm šķīstītavā.
Pilnās atlaidas var iegūt:
Franciskāņu Ordeņa locekļi, kas ievēro Sv. Franciska Regulu vai iedvesmojas no viņa garīguma, vai jebkādā veidā turpina viņa harizmu.
Visi ticīgie bez izņēmuma, kuri ar sirdi, kas brīva no pieķeršanās grēkam, piedalīsies Svētā Franciska gadā, svētceļojuma veidā apmeklējot jebkuru franciskāņu klostera baznīcu vai svētvietu jebkurā pasaules vietā, kas veltīta svētajam Franciskam vai ar viņu jebkādā veidā saistīta, un tur dievbijīgi piedalīsies jubilejas dievkalpojumos.
Latvijā ticīgie īpaši aicināti apmeklēt Kapucīnu klosterus pie Sv. Alberta baznīcas (Rīgā) un Olainē, Sv. Franciska baznīcas Rīgā un Viesītē, kā arī kapelu Jaunkalsnavā.
Cilvēki, kuri nevar atstāt mājas (slimnieki, vecāka gadagājuma ļaudis un viņu aprūpētāji), var iegūt pilnās atlaidas, garīgi vienojoties lūgšanā un upurējot savas ciešanas Dievam.
Svētais Asīzes Francisks
Francisks (1181-1226) bija bagāta Asīzes (Itālijā) audumu tirgotāja dēls. Jaunībā Francisks daudz ceļoja, jautri pavadīja laiku draugu pulkā un sapņoja par karavīra gaitām. 1202. gadā viņš piedalījās karā starp Asīzi un Perudžu un tika saņemts gūstā. Pēc atbrīvošanas jauneklis smagi saslima. Izveseļojies viņš vēlreiz devās karā, tomēr drīz atgriezās, ļoti izmainījies.
Lūgšanas laikā mazajā, pussagruvušajā svētā Damiāna baznīciņā Francisks dzirdēja Kristus balsi sev sakām: „Atjauno Manu namu, kas sabrūk!” Francisks nekavējoties sāka vākt naudu, lai samaksātu par vecās baznīcas atjaunošanu. Viņš pat pārdeva kādu auduma baķi no sava tēva veikala. Izcēlās strīds tēva un dēla starpā, un Francisks atteicās no sava mantojuma, atdeva pat drēbes, kas viņam bija mugurā, un par savu dzīves ceļa pavadoni izvēlējās „Nabadzības kundzi”.
Viņš ubagoja naudu, lai spētu pabeigt baznīcas atjaunošanas darbus, rūpējās par nabagiem un sprediķoja. Kad Franciskam pievienojās pirmie sekotāji, brāļi apmetās Porciunkulā. Viņi dzīvoja nabadzībā un vienkāršībā, savas pazemības dēļ iemantojot apzīmējumu „mazākie brāļi”.
1209. gadā Francisks salika svētsolījumus, kas bija sākums franciskāņu ordenim. Tā vienkāršo regulu apstiprināja pāvests Inocents III.
Kopā ar svēto Klāru Francisks dibināja arī sieviešu ordeni, kā arī sastādīja norādījumus terciāriem – cilvēkiem, kuri vēlējās sekot franciskāņu ideāliem, dzīvojot pasaulē.
Francisks ir viens no tiem nedaudziem svētajiem, kurus ar Kristu vienojusi īpaša, pārdabiska saikne, dalība Kunga ciešanās. 1224. gadā viņš saņēma stigmātus – Kristus brūču zīmes.
KABIA, foto: Vaticannews.va
