Šobrīd Latvijas sabiedrībā valda diezgan liela neziņa par Eiropas, līdz ar to arī Latvijas kultūras saknēm, jūtama arī apzināta vai neapzināta vēlme noliegt to kristīgo izcelsmi.
Tajā pašā laikā dažādu politisko spēku ķīviņos tiek piesauktas eiropeiskās vērtības, taču rodas jautājums – kādas tās ir, kāpēc par tādām dažkārt tiek dēvētas idejas, kuras ir pretrunā pat ar veselo saprātu?
Kā saskatīt eiropeiskās vērtības un to izcelsmi?
Izdevniecība “KALA Raksti” laidusi klajā Ph.D Tomasa E. Vudsa jaunākā grāmatu “Kā katoliskā Baznīca veidoja Eiropas civilizāciju” latviešu valodā, piedāvājot iespēju “nākt un redzēt” Eiropas civilizācijas, līdz ar to arī Latvijas katoliskās saknes.
Šis apgāds, kuru vairāk saistām ar tā mūžam smaidīgo vadītāju Aiju Balodi un ikmēneša izdevumu “Mieram tuvu”, rosīgi darbojas kristīgās literatūras laukā, vienu pēc otras izdodot vērtīgas grāmatas, kuras aicina nākt un redzēt kristietību no dažādiem skatpunktiem un tās izceļas ir izcilu tulkojuma un noformējuma kvalitāti.
Šo visai apjomīgo darbu no angļu valodas tulkojusi Baiba Rozenbaha, bet Šartras katedrāles vitrāžas atveidu vāka noformējumā iekļāvusi māksliniece Laura Feldberga.
Grāmatas “Kā katoliskā Baznīca veidoja Eiropas civilizāciju” tulkojuma ceļš no idejas līdz rokās turamam sējumam bijis vairāku gadu garumā, bet sūram darbam saldi augļi un 21. janvāra saltajā pēcpusdienā pulciņš labu grāmatu draugu pulcējās svinēt grāmatas atvēršanas svētkus.
Apustulis Pāvils 1. vēstulē Tesaloniķiešiem ir aicinājis par visu būt pateicīgiem un svētki iesākās ar pateicības svēto Misi Rīgas Svētās Terēzes baznīcā plkst. 17.00, kuru svinēja Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, koncelebrējot Rīgas palīgbīskapam A. Kravalim un vairākiem priesteriem. Par Mises muzikālo ietērpu rūpējās ērģelnieks Jānis Karpovičs un kamerkora “Versija” dziedātāji ansambļa formātā Silvijas Grestes vadībā. Viņu izpildītie 16. gadsimta dziedājumi latīņu valodā ieveda klausītājus katoliskās Eiropas ziedu laikos, kad šī senā valoda kalpoja kā vienotības saikne starp dažādu tautu kristiešiem un krāšņo baznīcu smalkos rotājumus izgaismoja tikai sveču liesmas.
Uzrunājot klātesošos, arhibīskaps vispirms nedaudz iepazīstināja ar svētās Agneses – romiešu jaunavas un mocekles dzīvesstāstu, jo svētki notika tieši viņas piemiņas dienā, kas savā ziņā savienojās ar T. E. Vudsa grāmatas atziņām par Romas impērijas norieta laika sabiedrības morālo degradēšanos, kuras apstākļos kristietība deva iespēju arī beztiesīgākajai romiešu sabiedrības daļai – jaunām meitenēm, nekļūt par pērkamām un pārdodamām lietām laulību tirgū, bet pastāvēt par sevi gan cilvēku, gan jaunatklātā Dieva priekšā.
Pievēršoties dienas lasījumam no Samuēla grāmatas par ebreju zēna Dāvida un filistiešu karavīra Goliāta cīņu, arhibīskaps norādīja uz absurdo, cilvēciski nesaprotamo situāciju – gandrīz neapbruņota pusaudža pretstāvi milzīga auguma, trenētam, labi bruņotam vīram, pievēršot klausītāju uzmanību stāstā ietvertajam pasaulīgās gudrības un Dieva Gara vadības pretstatu.
Filistietis Goliāts bija lieliski sagatavojies cīņai atbilstoši tā laika karamākslas standartiem un paļāvās uz savu varenību, savukārt Dāvids dodas šim kolosam pretī bruņojies tikai ar lingu, paļaujoties uz Dieva varenību.
Taču, kā sacīja arhibīskaps, laba lingotāja rokā šis vienkāršais ierocis var kļūt ļoti bīstams un Goliātu nogāž tieši no Dāvida lingas mests neliels akmens. Viņš atgādināja, ka vēsturē ne reizi vien ir bijuši šādi gadījumi, kad maza cilvēku saujiņa uzvar varenu impēriju mašinēriju, kā tas notika arī ar kristiešiem. Iesākumā tie bija tikai 12 apustuļi, kuriem pretī stāvēja “goliāts” – Romas impērija ar tās tiesu sistēmu, armiju, ierēdniecību, kurš gadsimtu gaitā tomēr zaudēja.
Saistot arhibīskapa sacīto ar nelielās izdevniecības veikumu, var teikt, ka tā jau ir sekmīgi “ielingojusi” sabiedrībā ne vienu vien grāmatu, cīnoties ar pašreizējā laika dezinformācijas un aizspriedumu “goliātu” attiecībā uz kristietību un katolicismu.
Runājot par Marka evaņģēlijā aprakstīto vīra ar nokaltušu roku dziedināšanu, arhibīskaps pievērsa klātesošo uzmanību mazai norādei – Jēzus liek šim vīram nostāties vidū. Iziet no pūļa, kurā viņš slēpies, kaunoties no savas kroplības un iziet visu priekšā. Tas nozīmē atklāt un atzīt savu trūkumu, tātad piedzīvot kaunu, bet tikai tad, kad Jēzus priekšnoteikums ir izpildīts, Kungs dziedina.
Arhibīskaps salīdzināja pašreizējo Eiropu ar šo vīru ar nokaltušu roku un uzdeva jautājumu – vai tā spēs atzīt savus trūkumus, kaunu un pieņemt dziedināšanu?
Viņa sacīto katrs var attiecināt arī uz sevi – mums katram ir kāda “nokaltusi roka” – problēma, kuru nevēlamies atklāt, kas šķiet apkaunojoša, neērta, bet kurai tomēr nepieciešams Kunga pieskāriens.
Pēc svētās Mises svinību dalībnieki pulcējās Svētās Terēzes draudzes mājā uz nelielu agapi un diskusiju, kuru vadīja sabiedrisko attiecību speciālists Kristiāns Rozenvalds.
Tajā dalību ņēma gan arhibīskaps Z. Stankevičs, gan palīgbīskaps A. Kravalis, kā arī bijušais Latvijas Valsts prezidents, jurists Egils Levits, konservatīvās domas portāla redaktore Agnese Irbe, vairāki LR Saeimas deputāti, uzņēmēji, Pjotra Skargas Kristīgās kultūras biedrības, kas fnasiāli atbalstīja grāmatas tulkojuma tapšanu latviešu valodā, pārstāvis Slavomirs Oļeiņičaks no Polijas un labdarības organizācijas “Caritas Latvija” pārstāvis Dairis Mežvinskis.
Kaut diskusijas dalībnieki bija ļoti dažādi un pārstāvēja atšķirīgas darbības sfēras, interesantajā diskusijā miermīlīgā un mājīgā gaisotnē domu pavedieni savijās vienā meklējuma audumā, skarot dziļos jautājumus par Latvijas un Eiropas civilizācijas kristīgo izcelsmi, vēsturi, pašreizējās krīzes cēloņiem un atjaunošanās iespējām.
A. Irbe savā uzrunā pievērsa klātesošo uzmanību katolicisma ierobežotajai ietekmei Latvijas vēsturē, secinot, ka esam protestantu valsts. Savukārt E. Levits uzdeva jautājumu, kas ir saknes un kā nonākam pie piederības, kā arī atzina, ka latvieši tomēr Eiropā ievilkti caur Baznīcu, kaut arī ne pilnīgi labprātīgi. Poļu viesa S. Oļeiņičaka atziņa par dabiskām vērtībām pretēja dzīves veida piekopšanu kā pagānu impērijas krišanas cēloni, noveda pie loģiska jautājuma, kādi ir Eiropā piekoptie dzīves veidi? Vai tie ved uz uzplaukumu vai bojā eju?
Arhibīskaps Z. Stankevičs savā replikā pievērsās vairāku poļu un citu ārvalstu pētnieku atziņām par civilizāciju sadursmi, kur secināts, ka Eiropas problēma ir nevis sadursme ar islāmu, bet pilsoņu karš pašas šīs civilizācijas iekšienē. Viņš pievērsa klausītāju uzmanību arī pētnieku atziņām par politisko uzstādījumu līdzību pašreizējā Eiropā un marksismā, kā arī pieskārās jautājumam, kā saskarsme ar senām kultūrām ietekmē nāciju īpatnības, galvenos ētiskos uzstādījumus un izcēla latīņu civilizācijas 15 gadsimtu devumu mūsdienu Eiropai.
LR Saeimas deputāts J. Klotiņš iebilda, ka Latvija ir protestantu valsts un akcentēja pareizticīgo priestera A. Meņa domu – mēs esam tikai kristietības rītausmā, bet viņa kolēģe S. Ābrama piederību Rietumu civilizācijai izprata kā drošību, respektu vienam pret otru un sapratni. Savukārt kāds uzņēmējs, pieskaroties jautājumam, kā kristietība izskatās globāli, praktiski, atzina, ka šobrīd lielākā “konfesija” ir baiļu producēšana plašsaziņas līdzekļos un Baznīca ir tā bāze, kas palīdz nepakļauties šai baiļu straumei.
D. Mežvinskis, kurš padziļināti pēta Baznīcas sociālo mācību, pievērsa uzmanību pagātnes formai grāmatas nosaukumā “veidoja” un uzdeva aktuālo jautājumu, kā katoliskā Baznīca veido Eiropas civilizāciju šodien, jo arī pie Eiropas Savienības šūpuļa stāvējuši katoļu politiķi R. Šūmans un K. Adenauers.
Diskusijas noslēgumā bīskaps A. Kravalis atzina, ka esam piederīgi ne katoļu, bet katoliskai Baznīcai, kam ir pravietiska misija, bet arhibīskaps Z. Stankevičs norādīja, ka šobrīd Baznīca ir pret Baznīcas un valsts kopību, bet kopīgs ir jautājums par vērtībām. Viņš atzina, ka LR Satversmes Preambula nav iedzīvināta, nav pat reliģiju mācības, bet saskatīja katoliskās domas tiltu uz mūsdienu sabiedrību tieši Baznīcas sociālajā mācībā, jo Sociālās mācības kompendijā ietverts laicīgā un reliģiskā apvienojums, pārtulkojot to laicīgiem cilvēkiem saprotamā valodā.
Grāmatas saturs lai paliek noslēpumā, bet tā sniegs gan jaunas zināšanas par katoliskās Baznīcas ietekmi uz Eiropas civilizācijas dažādiem aspektiem, gan papildinās jau esošās, un tā iegādājama, noformējot pirkumu omulīgajā “Mieram tuvu” mājaslapā, kur pieejama arī kā e-grāmata, kā arī jau vairākās grāmatnīcās.
Teksts un foto: Stella Jurgena
