Šā gada 8. maijā aprit gads, kopš katolisko Baznīcu vada pāvests Leons XIV, kurš ir pirmais amerikāņu pāvests un, protams, gan katoļu, gan citu konfesiju ticīgo, gan neticīgo vidū raisījis jautājumu – kāda būs viņa vadītā Baznīca un kurp vedīs tās ceļš? Vai viņš turpinās pāvesta Franciska iesākto, vai arī pārtrauks šo, pēc dažu domām, “haosu” un atjaunos Baznīcas seno laiku godību?
Labas garīgās literatūras cienītājiem labi pazīstamā izdevniecība “KALA Raksti” Leona XIV pirmo gadu amatā atzīmēja ar pāvesta Franciska pēdējās enciklikas “Dilexit nos” (Viņš mūs ir mīlējis) un pāvesta Leona XIV pirmās apustuliskās adhortācijas “Dilexit te” (Es tevi esmu mīlējis) izdevumu latviešu valodā atvēršanas svētkiem 7. maijā plkst. 17.00 Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus baznīcā un draudzes mājā.
Abi izdevumi piedāvāti kā komplekts, kurš palīdz lasītājiem saprast pāvesta aicinājuma nepārtrauktību, abu pāvestu mācības savstarpēji papildinošo raksturu, kā arī ieraudzīt To, no kura izplūst Baznīcas dzīvīgums un tās ganītāju – pāvestu teiktais un darītais – Jēzu un Viņa mīlestībā degošo sirdi. Pāvestu dokumentus latviešu valodā tulkojis Ēvalds Ikaunieks, vizuālo ietērpu tiem devusi māksliniece Laura Feldberga, bet ievadvārdus rakstījuši priesteri Dmitrijs Artjomovs MIC, Andris Marija Jerumanis un Mihails Volohovs, kā arī pāvesta Franciska dokumenta ievadā rodama arī karmelītu tēva Fransuā Marī Letēla sniegtā enciklikas analīze, kuru tulkojusi Aija Balode.
Svinības ievadīja pateicības svētā Mise omulīgajā Sv. Terēzes baznīcā, kuru svinēja priesteris Andris Marija Jerumanis, koncelebrējot priesteriem Dmitrijam Artjomovam MIC un Pāvelam Kamolam. Liturģijas skaņurakstus šoreiz auda četri kamerkora “Versija” dziedātāji Silvijas Grestes vadībā, izpildot 16.- 17. gs. dziedājumus latīņu valodā “a capella”, tādējādi atgādinot klausītājiem, ka Baznīcas ceļš vijas cauri daudziem gadsimtiem jau divus gadu tūkstošus.
Homīliju sacīja pr. D. Artjomovs, vispirms pievēršot klausītāju uzmanību Dieva apredzībai – cik dienas lasījumi ir atbilstoši konkrētajam notikumam. Pirmais lasījums no Apustuļu darbiem ieved klausītājus situācijā, kurā Pēteris māca un, kā sacīja priesteris, svinam divu pāvestu – Pētera pēcteču dokumentu atvēršanu, kas nozīmē to pašu – Pēteris māca. Pr. D. Artjomovs norādīja uz ļoti līdzīgo Baznīcas situāciju Apustuļu darbos aprakstītajā notikumā, ko nosacīti var saukt par pirmo pre-koncilu un mūsdienās. Arī toreiz notika karstas diskusijas par kristiešiem ļoti svarīgiem jautājumiem, ko var uzskatīt par tā laika sinodalitāti. Jeruzalemes Baznīcā uzskatīja, ka arī kristiešiem jāievēro visi Vecās derības noteikumi, savukārt apustuļa Pāvila dibinātajās draudzēs bija cita pieeja – pēc viņa ieskata, kristiešiem, kas nāk no pagānu vidus, tie nav jāievēro. Mūsdienās situācija ir ļoti līdzīga – Baznīcā pastāv dažādi riti, dažādi Dieva godināšanas veidi, pastāv arī spriedze starp to piekritējiem – vieni uzskata, ka Baznīcai jāatgriežas pie senās Tridentes Mises latīņu valodā, citi domā, ka katrā Misē nepieciešama slavēšana, kā arī ir atškirīgi garīguma koncepti dažādos reģionos. Taču, kā sacīja pr. D. Artjomovs, Kristus Baznīcā ortodoksijas robežās ir vieta dažādiem garīguma konceptiem un izpausmēm. Priesteris sniedza arī skaidru un loģisku atbildi uz sabiedrībā bieži rodamo tendenci piesaistīt Baznīcu konkrētā pāvesta vārdam, atgādinot, ka nav Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI, Franciska, vai Leona XIV Baznīcas, bet gan viena Kristus Baznīca, kuru elles vārti neuzvarēs.
Svētajai Misei sekoja saviesīgs vakars Svētās Terēzes draudzes mājā ar cienastu, tikšanos ar abu pāvestu dokumentu ievadvārdu autoriem un sabiedrisko attiecību speciālista Kristiāna Rozenvalda vadītu diskusiju.
Vakara otro daļu atklāja priesteris Pāvils Kamola ar divām Jēzus Sirdij veltītām dziesmām, tādējādi piešķirot dievišķajam mīlestības avotam šajā notikumā centrālo vietu.
Jāteic, ka triju priesteru sacītais un K. Rozenvalda vadītā diskusija rosināja iedziļināšanos mūsdienu civilizācijas pastāvēšanai ļoti būtiskos jautājumos, kuri izriet no cilvēka spējas mīlēt, kuras avots savukārt rodams Dieva mīlestībā.
Pirmais svētku dalībniekus uzrunāja pr. D. Artjomovs, pievēršot uzmanību tam, ka abi dokumenti, kaut ir cieši saistīti un runā par mīlestību uz nabagajiem, tomēr nesniedz konkrētas praktiskas mācības, kā jāpalīdz nabagajam. Tie neatbild uz jautājumu, vai, piemēram, dot vai nedot naudu nabagam, kurš, visticamāk, to nodzers, bet akcentē cilvēka cieņu, kura tam, kā Dieva radītam, piemīt neatkarīgi no dzīves veida vai sociālā statusa.
Savukārt pr. M. Volohovs pievērsa klausītāju uzmanību pāvesta Franciska enciklikā “Dilexit nos” un Leona XIV apustuliskajā vēstījumā “Dilexit te” ietvertajai divkāršas mīlestības atklāsmei – pāvests Francisks aicina iet dziļumā un smelt to no Jēzus Sirds, bet Leona XIV vēstījums atklāj, kā šo mīlestību īstenot. Abi dokumenti ir dažādi, bet savstarpēji viens otru papildina un nes pravietisku vēsti.
Pr. A. M. Jerumanis atgādināja klātesošajiem par jezuītu devumu Jēzus Sirds godināšanā un apskatīja abu dokumentu saikni un pēctecību – pāvests Leons XIV apustulisko pamudinājumu rakstījis, turpinot pāvesta Franciska iesākto. Viņš pievērsa klausītāju uzmanību kādai interesantai detaļai – pāvests Leons XIV dara to pašu, ko pirms vairāk kā 700 gadiem darīja Asīzes Franciska līdzgaitnieks brālis Leons – tur rūpi par pāvesta Franciska mantojumu. A.M. Jerumanis atzina, ka abi dokumenti sniedz milzīgu cerību apstākļos, kad modernajai sabiedrībai pietrūkst sirds, viss reducēts līdz smadzeņu līmenim un šādos apstākļos dažādība kļūst par kakofoniju. Priesteris atgādināja, ka kristietība ir mīlestības reliģija un aicināja iedziļināties šajos dokumentos un “gremot” to saturu.
Svētki noslēdzās ar K. Rozenvalda vadīto diskusiju, kurā tika skartas tādas pretrunīgas tēmas, kā pāvestu darbības politiskie aspekti, viņu teiktā izraušanu no konkteksta un ne vienmēr sekmīgo sadarbību ar žurnālistiem. Diskusijas gaitā tika skarts arī jautājums, vai karš Ukrainā arī ir Dieva griba, kāpēc pāvesti neieņem atklāti asu, nosodošu pret kariem un to sācējiem, kā arī tika akcentēts nevardarbīgās pretošanās spēks. Diskusijas gaitā klātesošie nonāca pie secinājuma, ka pāvesta darbību nav iespējams analizēt kā kāda politiķa veikumu, viņa misija ir stāvēt tam visam pāri un turēt Baznīcu, to pašu gan mīlēto, gan bieži pelto Baznīcu, kuru “elles vārti neuzvarēs” (Mt 16, 18).
Teksts un foto: Stella Jurgena
