16. jūlijā vienā no Kapitolija muzeju zālēm tika parakstīta “Romas deklarācija par atbruņotu un atbruņojošu pasauli mākslīgā intelekta, kodolieroču, autonomo ieroču sistēmu, jauno digitālo protokolu un digitālās attīstības laikmetā”.
Deklarācijas parakstīšana bija Starptautiskās sanāksmes kulminācija, kas no 14. līdz 16. jūlijam norisinājās Kastelgandolfo. Pasākumā piedalījās aptuveni 200 cilvēku, kuru vidū bija vairāki Nobela prēmijas laureāti, eksperti, zinātnieki, reliģiskie līderi, kā arī bijušie valstu un valdību vadītāji. Sanāksmes organizatorus iedvesmoja pāvesta Leona XIV enciklika “Magnifica humanitas”, kas veltīta cilvēka cieņas aizsardzībai mākslīgā intelekta laikmetā.
Deklarācijā, kas sastāv no sešiem punktiem, uzsvērts, ka cilvēce šodien saskaras ar nepieredzētu lielu izaicinājumu, kas skars ikvienu cilvēku. Mākslīgā intelekta attīstība var izraisīt ne tikai masveida darbavietu zaudēšanu un pastiprināt ekonomisko konkurenci starp kodolvalstīm: kodolbruņošanās sacensība iet roku rokā ar tikpat bīstamu mākslīgā intelekta sacensību. Deklarācija aicina novērst bruņošanās sacensību, pirms tā noteiks nākotnes seju. MI sistēmu izstrādātāji tiek neatlaidīgi mudināti rīkoties cilvēces interesēs saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un cilvēktiesībām. Tāpat Deklarācijā izteikts aicinājums pieņemt starptautisku līgumu, kas aizliegtu bezatbildīgu MI integrāciju kodolieroču vadības, kontroles un palaišanas sistēmās.
Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Baldasare Reina paziņoja, ka Romas deklarācijai šodien ir īpaša nozīme, jo cilvēce atrodas vēstures pagrieziena punktā: «Zinātnes un tehnikas progress paver ārkārtējas iespējas veselības aprūpē, izglītībā, vides aizsardzībā, cīņā pret nabadzību un miera veidošanā. Tomēr, ja šis progress tiek atrauts no ētikas, atbildības un cieņas pret cilvēka vērtību, tas var kļūt par dominēšanas un pat iznīcināšanas instrumentu. Šodien prezentētā Deklarācija ar maksimālu skaidrību atgādina, ka neviena mašīna, neviens algoritms un neviena autonoma sistēma nevar kļūt par lēmumu pieņemšanas centru, no kura ir atkarīga cilvēces izdzīvošana,» – viņš teica.
Kardināls Reina uzsvēra, ka lēmumiem, kas attiecas uz dzīvību un nāvi, mieru un karu, tautu un nākamo paaudžu nākotni, ir jāpaliek pilnīgā, atbildīgā un apzinātā cilvēka kontrolē.
Savukārt Pontifikālās Dzīvības akadēmijas kanclers priesteris Andrea Ciucci runāja par cilvēka izgudrojumu dabu. No vienas puses, cilvēki spēj radīt brīnišķīgas lietas, pat šedevrus, bet no otras – cilvēka prāts var sēt postu. Pēc viņa teiktā, mākslīgais intelekts un kodolenerģija nav izņēmums: MI cilvēci var mudināt gan uz jaunu lietu radīšanu, gan uz iznīcināšanu.
Kodolieroču radītie draudi šobrīd ir daudz lielāki nekā pirms 30 gadiem, – uzskata amerikāņu teorētiskais fiziķis, Kalifornijas Universitātes prorektors un Nobela prēmijas laureāts fizikā Deivids Gross. Zinātnieks pauda nožēlu par ieroču kontroles līgumu darbības pārtraukšanu. Mūsdienu kodolbruņošanās sacensība ir sasniegusi kritisku punktu: deviņas kodolvalstis aktīvi modernizē un paplašina savus arsenālus. Pēc viņa teiktā, cilvēki visā pasaulē vairs nedrīkst palikt neziņā par to, kā šie draudi var ietekmēt ne tikai viņu dzīvi, bet arī nākamās paaudzes. Runājot par Romas deklarāciju, viņš izcēla galveno: “Mēs aicinām kodolvalstis īstenot politiku, kas samazina kara, kodolkara un pilnīgas iznīcināšanas risku.” Profesors paziņoja, ka klātesošajiem, iedvesmojoties no pāvesta Leona XIV vārdiem, ir neatliekams pienākums rīkoties.
«Cilvēka cieņa nav algoritms,» – savā runā uzsvēra miera vēstniece Šerona Stouna, norādot, ka, attīstoties mašīnu iespējām, ir jābūt lielākai to radītāju morālai atbildībai.
Teksts: Silvija Krivteža – Vatikāns, foto: Vatican Media
