Šonedēļ iznāk žurnāla “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” augusta numurs. Izdevums atver savas lappuses ar Aglonas svētceļojumu noskaņu un baltajiem ceļiem, ko savulaik studentu gados apdziedājusi trimdas dzejniece Velta Toma, aicinot lasītājus pārdomāt, kāda būs mūsu vasaras ceļu pēcgarša rudenī un ko no tiem spēsim paturēt savās sirdīs. No šī klusā un dziļā ceļa tēla lasītājs nemanāmi tiek aizvests pāri okeānam uz tālo Masačūsetsu, kur priesteris jezuīts Ivars Juhņevičs savā “Vēstulē no Bostonas” dalās ar ļoti personisku un atkailinošu pieredzi par studijām un dzīvi akadēmiskajā vidē. Viņš atklāti apraksta savu iekšējo cīņu ar svešvalodas, jaunā kultūras koda un akadēmisko tradīciju izaicinājumiem, kas brīžiem licis justies kā “spartietim uz vairoga”, tomēr tieši šī “dekonstrukcijas” pieredze ir palīdzējusi viņam apzināties savas cieņas patieso pamatu Dievā un pieņemt sevi nevis kā gatavu pieminekli, bet gan kā nepabeigtu būtni, ko Radītājs joprojām turpina veidot.
Šīs Ivara Juhņeviča pārdomas par paša trausluma un vājuma pieņemšanu dabiski ievada numura galveno tēmu – vainu, ko izdevuma autori analizē no visdažādākajiem skatpunktiem. Teoloģiskajā skatījumā priesteris Imants Medveckis rakstā par mīlestības uzvaru pār grēku aplūko cilvēces morālo drāmu, kas sākusies ar nepaklausību un lepnību Paradīzes dārzā, un aizved lasītāju līdz Lieldienu liturģijas “laimīgās vainas” (Felix culpa) paradoksam, kurā atklājas Dieva bezgalīgā žēlsirdība un spēja pat no vislielākā ļaunuma izvilkt vēl lielāku labumu. Savukārt eksistenciālā terapeite Evija Puķe-Jansone pievēršas vainas izjūtas psiholoģiskajai lomai, norādot, ka veselīgās devās tā kalpo kā iekšējs dzinējspēks atbildīgu attiecību veidošanai, taču pārmērīga vaina mēdz darboties kā bremze vai pat ērts patvērums, kurā paslēpties, lai izvairītos no robežu novilkšanas un sarežģītu lēmumu pieņemšanas.
Pedagoģiskajā diskusijā par bērnu audzināšanu kultūras vēsturnieks Andrejs Mūrnieks un klīniskā psiholoģe Daina Žurilo aicina vecākus rast veselīgu līdzsvaru starp brīvību un kārtību, uzsverot, ka pastāvīga kaunināšana sagrauj bērna pašcieņu, bet mūsdienās izplatītā pāraprūpe jeb “helikoptera vecāku” stils liedz bērniem attīstīt patstāvību un veselīgu sirdsapziņu. Šo plašo un daudzveidīgo diskusiju ar stingru tiesisku ietvaru papildina Augstākās tiesas tiesnesis Aldis Laviņš sarunā “Nav soda bez vainas”, skaidrojot juridisko un morālo vainu tiesvedībā un akcentējot demokrātiskas valsts pamatus – nevainīguma prezumpciju, kriminālprocesa pierādīšanas standartus, kā arī valsts piemērotā kriminālsoda robežas, kas pēc tā izciešanas un sodāmības dzēšanas sniedz cilvēkam iespēju un tiesības veidot savu dzīvi pilnīgi no jauna.
Kā spilgts un iedvesmojošs apliecinājums tam, ka aicinājuma un ticības dzīve īstenojas ikdienas kalpošanā, izdevumā kalpo saruna ar Saldus draudzes pastāvīgo diakonu Jāni Radziņu, kurš, veiksmīgi apvienojot kalpošanu pie altāra ar pedagoga darbu tehnikumā, dalās par sava aicinājuma nobriešanu, nepieciešamību pēc stingras disciplīnas un to lielo gandarījumu, ko sniedz ticības sēklas sēšana savos audzēkņos. Šīs dzīvās un aktīvās kopienas garu un tradīcijas atspoguļo arī Daces Stirānes sagatavotā reportāža par Tukuma un Peipiņu draudžu lielajiem svētkiem, kur Tukuma Sv. Stefana baznīca savā 130. jubilejā ar koncertiem un procesiju ienāca pilsētas ielās, bet Peipiņu Sāpju Dievmātes baznīca, spītējot pērkona negaisam un nepietiekamiem līdzekļiem, krāšņi nosvinēja savu 100. gadskārtu, apliecinot abu draudžu saliedētību un kaimiņu atbalstu. Sociālo attiecību un cilvēka darba jēgu šajā numurā dziļāk analizē arī Dairis Mežvinskis, kurš rakstā par encikliku Laborem exercens izceļ pāvesta Jāņa Pāvila II mācību par personas un darbaspēka primaritāti pār kapitālu, īpaši akcentējot strādnieku tiesības, mātes lomas aizsardzību un personu ar invaliditāti cieņu, kā arī aicinājumu savienot darba grūtības ar pashālo noslēpumu.
Pēteris Bankovskis iepazīstina ar jauno filozofu veidotā žurnāla “Tvērums” numuru, kas veltīts tēmai “Nekas”. Priesteris Kārlis Miķelsons sniedz skaidrojumu par dziedāšanas nozīmi Romas misāles vispārējā ievadā. Slejas “Franciskāņa sleja” ietvaros klostermāsa Agnese Irbe, OFS, analizē filmu “Kremļa burvis”, kas uzņemta Latvijā. Priesteris Dmitrijs Artjomovs sniedz izsvērtu teoloģisko vērtējumu par kāda lasītāja ierosinājumu ieviest Rožukroņa piekto – Dieva žēlsirdības jeb eshatoloģisko – daļu.
Žurnālā ir lasāmi vēl vairāki interesanti raksti. Žurnālu var abonēt vai arī iegādāties draudžu grāmatu galdos.
KABIA
