Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes locekle un pieredzējusi svētceļniece Dina Florena dalās iespaidos par šī gada svētceļojumu uz Aglonu.
” Mūsu draudzes svētceļnieku grupa ceļā devās 7. augustā no Sarkaņiem. Sākotnēji bijām aptuveni 30 cilvēki, taču ceļā mums pievienojās jauni dalībnieki, tāpēc patlaban mūsu skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 40 cilvēkiem. Grupā kopā iet gan jaunieši un bērni, gan vecāka gadagājuma cilvēki, laulātie un ģimenes. Šodien rit mūsu piektā diena ceļā, un, visticamāk, mēs būsim pati pirmā grupa, kas šogad ieies Aglonā.
Šodien mums priekšā ir 24 kilometru garš posms – viens no garākajiem maršrutiem visā ceļā. Tā kā šis ir finišs, jūtamies entuziasma pilni, Dieva žēlastības piepildīti, priecīgi un rāmi, lai svinīgi ieietu Aglonā. Laikapstākļi mūs šodien lutina, jo iet ir daudz vieglāk, kad nav pārāk karsts. Lai gan rīts iesākās diezgan vēss un skarbs, pašlaik laiks ir patīkams. Mēs ejam, skandinot dziesmas un skaitot Rožukroni, kā arī Žēlsirdības kronīti.
Rītu sākām ar Svēto Misi pēc tam, kad bijām aizvadījuši nakti neparastos apstākļos. Proti, mazajā Aulejas ciematiņā vienlaikus bija apmetušās divas grupas – mūsējā un svētceļnieki no Krāslavas. Tā kā brīvu naktsmītņu nebija, mums radās ekskluzīva iespēja pārnakšņot pašā baznīcā, guļot guļammaisos uz grīdas. Uzreiz pēc pamošanās abām grupām kopā notika Svētā Mise , un pēc tam mēs devāmies ceļā.
Šajā ceļā piedzīvojam arī īpaši skaistus un aizkustinošus brīžus. Piemēram, kāds laulātais pāris svētceļojuma laikā baznīcā atjaunoja laulības solījumus par godu savai 40 gadu kāzu jubilejai.
Tāpat ceļā mūs sirsnīgi uzņēma vietējie latgalieši, cienājot ar svaigiem āboliem, gardu kvasu un citiem cienastiem.
Ceļā jaunieši man stāstīja par savu Dieva piedzīvošanu. Lai gan viņi svētceļojumā bieži dodas jaunības entuziasma vadīti vai draugu mudināti, viņi atzīst, ka ļoti dziļi izjūt kopības garu, prieku un vienotību. Šeit visi rūpējas un mīl viens otru, kā arī kopā dzied, kas viņus patiesi uzrunā. Jaunieši arī uzsvēra, ka, par spīti draugu klātbūtnei, viņiem ir būtiski atrast laiku vienatnē ar Dievu. Kāda meitene pat dalījās pieredzē, ka šeit viņai ir kļuvis daudz vieglāk piedot.”
KABIA, foto: Dina Florena
