21. oktobris
Jaunavas un mocekles
Stāsts par svēto Ursulu un viņas biedrenēm ir viena no visvecākajām le?endām par jaunavām moceklēm.
Ursula (III-IV gs.) ir Lielbritānijas karaļa meita, slavena ar savu skaistumu un ticību un veltīšanos Kristum. Viņa novēl savu šķīstību Dievam. Tomēr kāds pagānu karalis vēlas Ursulu izprecināt savam dēlam Eterio.
Iestājas kara draudi. Eņ?eļa mudināta, Ursula piekrīt laulībām, taču lūdz tās atlikt uz trīs gadiem, kuru laikā nākamajam vīram jātiek audzinātam kristīgās ticības garā. Ursulai tiek dotas 10 jaunavas pavadones viņas vecumā, bet tās, savukārt, uzrauga tūkstotis citu. Vienpadsmit tūkstoši jaunavu trīs gadus pavada uz ku?iem.
Beidzoties šiem trīs gadiem, dievišķa vēja dzīti, ku?i iziet jūrā, līdz sasniedz Ķelni, kur Ursula saņem atklāsmi par savu moceklību.
Kuģojot pa Reinas upi, jaunavas ierodas Bazilejā, pēc tam dodas ar kājām uz Romu.
Jaunavas atgriežas Ķelnē un atrod pilsētu, barbaru ielenktu. Lai papildinātu pārtikas krājumus uz ku?a, jaunavas izkāpj krastā, un barbari bez žēlastības viņas nogalina.
Pēdējā no visām jaunavām krastā nokāpj Ursula. Viņas skaistuma savaldzināts, barbaru karavadonis vēlas, lai Ursula kļūst par viņa sievu, bet atraidīts nogalina meiteni ar bultu. Barbari izlaupa ku?i, bet tad redz dievišķu vīziju un metas bēgt, atbrīvodami pilsētu. Ķelnes iedzīvotāji parūpējas par jaunavu apbedīšanu.
prosanctitate.lv
