2013

Arhibīskapa sprediķis žurnālistiem: Nesiet vērtības, nevis meklējiet lētu popularitāti

Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca, 2013. gada 7. februāris

Sprediķa atstāsts:

Svētās Mises ievadā Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka Mises upurī viņš lūdzas par žurnālistu misiju mūsdienu pasaulē, bet sprediķa laikā sīkāk paskaidroja, kāda misija žurnālistiem ir uzticēta.

Atsaucoties uz Marka evaņģēlija lasījumu 7. februārim, kurā Jēzus sūta savus apustuļus sludināt Dieva valstību un izdzīt ļaunos garus, arhibīskaps sacīja, ka žurnālista misija ir līdzdarboties 12 apustuļu misijā. „Apustuļu misija bija sludināt Dieva valstību un aicināt uz atgriešanos. Arī žurnālistu misija ir ienest Evaņģēlija vēsti mūsdienu pasaulē.” Lasīt tālāk

Uzruna izdevuma „Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole” atvēršanas svētkos

Augstākā tiesa, 2013. gada 15. februāris

Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 91. gadadienā Augstākajā tiesā notika izdevuma „Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole” atvēršanas svētki. Tajos uzrunu teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, valsts kontroliere Elita Krūmiņa, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks un arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lasīt tālāk

No uzrunas Latvijas Universitātes teoloģijas studentiem Teoloģijas fakultātes jubilejas mēneša ietvaros, kura tēma bija „Tautiskais vs kristīgais”

2013. gada 27. februāris

Runājot par kristīgo un tautisko, uzreiz gribu vilkt paralēles un norādīt, ka šī problemātika noteikti ir saistīta ar kultūras un ticības attiecībām. Un tās, protams, ir arī prāta un ticības attiecības. Kāpēc mēs nevaram ignorēt tautisko, un kāpēc mums par to ir jārunā arī no kristīgā viedokļa? Lasīt tālāk

Sprediķis: Gavēņa laikā mēs tiekam aicināti atgriezties no grēkiem

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 3. marts

Dārgie brāļi un māsas Kristū, šodien mēs dzirdējām Lielā Gavēņa galveno vēstījumu: „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu.” Ielūkosimies šī vēstījuma saturā. Dievs sauca Mozu no krūma vidus un sacīja: “Mozu, Mozu!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.” Tad Dievs sacīja: “Netuvojies šeit klāt! Novelc sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.” Un Dievs atkal sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.” Mēs zinām, ka atklāsme, kas bija Mozus laikā, ir domāta arī mums. Ar to zināšanu bagāžu, kas mums ir radusies kopš Mozus laikiem, mēs zinām, ka Dievs ir visu klātesošs, un varam vilkt paralēles vai mēģināt piemērot šo tekstu mūsu situācijai. Lasīt tālāk

Sprediķis Palmu Svētdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 24. marts

Dārgie brāļi un māsas Kristū, gribu jums piedāvāt vienu aspektu Kristus ciešanu aprakstam, kuru jūs dzirdējāt. [..] Atslēga ir pirmajā lasījumā. Tā nav sagadīšanās, ka tieši t.s. trešā Dieva kalpa dziesma no pravieša Isaja grāmatas, kurš dzīvojis daudzus gadu simtus pirms Jēzus Kristus, ir dota pirmajā lasījumā. Sākumā ievadam, pirms mēs nonākam pie paša būtiskākā, mēs dzirdējām, ka Dieva kalps – pravietis – izsaka šos vārdus: “Kungs Dievs man deva daiļrunīgu mēli, lai es ar vārdiem prastu stiprināt pagurušo.” [..] Tas attiecas arī uz šo pravieti Isaju, bet Dieva kalps ir Jēzus Kristus. Viņš ir īstais Dieva kalps, kurš pilnā mērā izpildīja Dieva gribu. Viņam ir tā daiļrunīgā mēle, nevis tāpēc, lai ar to plātītos, lai sevi izceltu, bet lai stiprinātu pagurušos, lai palīdzētu tam, kurš ir nomākts, nokļuvis grūtībās. Un atkal te gribu vilkt paralēles – arī ikviens no mums, kas saucamies kristieši, esam aicināti būt par Dieva kalpiem, tas nozīmē, izmantot savu daiļrunību, lai palīdzētu tam, kas ir paguruši, kas ir depresīvā stāvoklī. Un tādu, mēs zinām, Latvijā netrūkst, jo atmosfēra ir diezgan depresīva. Lasīt tālāk

Sprediķis Lielajā Ceturtdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 28. marts

Šajās trijās svētajās dienās mēs apceram pašu būtiskāko, ko izdarīja Kristus. No vienas puses tā bija iemiesošanās, par kuru Baznīca saka – Dieva Vārds tapa miesa un kļuva cilvēks, noslēpumainā veidā savienojās ar katru cilvēku, var teikt, kaut kas mainījās cilvēces vēsturē, parādījās kaut kāda jauna veida saikne ar Dievu. Bet šajās trijās svētajās dienās Jēzus, kā mēs zinām, atbruņoja grēka ļaunumu, atbruņoja to ļaunumu, kas diemžēl snauž sirdī katram no mums. Un katra sirdī ik dienas notiek šī cīņa – ko izvēlēties? Vai izvēlēties mīlestības ceļu, vai – egoisma un patmīlības, tātad ieslēgšanās sevī ceļu. Un tieši šajā degpunktā, pateicoties noslēpumiem, kurus šodien apceram, Jēzus pieskārās tai vietai mūsu sirdīs, kura tik viegli sveras uz ļaunuma pusi. Tātad pateicoties tam, ko Viņš izdarīja – ja mēs uz to atveramies – mūsos šī inde tiek atbruņota. Lasīt tālāk

Sprediķis Krusta pagodināšanas dievkalpojumā Lielajā Piektdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 29. marts

Mīļie brāļi un māsas Kristū! Daudzi no jums piedalījās Krustaceļā, kurā apcerējām Jēzus pēdējās stundas un aktualizētā veidā varējām redzēt to, ko Viņš izcieta. Krustaceļš ir iespēja ielūkoties dziļi sevī, jo Krustaceļā varam redzēt vismaz divas dimensijas. Viena dimensija ir apraksti par Jēzus noieto ceļu, kad mēs vērojam Jēzu, arī tos cilvēkus, kas Viņam apkārt – gan labos, gan ļaunos. Šai ziņā tas tiešā veidā uz mums neattiecas. Bet otrā dimensija ir tā, ka mēs varam vilkt paralēles starp to, kas notika tur, un mūsu personīgo pieredzi. Lasīt tālāk

Sprediķis Lielajā Sestdienā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 30. marts

Dārgie Kristum ticīgie! Pasaule visos laikos ir meklējusi zāles nemirstībai. Mūsdienu civilizācija ir pārņemta ar arvien jaunu medikamentu meklējumiem dzīves pagarināšanai. Arvien jaunas notievēšanas metodes, diētas. Reklāmās rāda, kā sieviete nedēļas laikā ir notievējusi par 10 kg. Kaut kādas jaunas masāžas, eļļas, ar kurām vajag ziesties, un tad būs ļoti labi. Un ir arī visādi, kas saka, ka cilvēkā vajag sabalansēt enerģijas: „Es tev sabalansēšu, nāc pie manis!” Cilvēks visu laiku meklē, kā labāk dzīvot, un tāpēc bieži vien ķeras pie jebkuriem iespējamajiem līdzekļiem. Bet tieši šodien sākas svinības, caur kurām mums ir pieeja zālēm, kas palīdz tikt pāri mūsu eksistences trauslumam. Visi iepriekšējie līdzekļi palīdz par vienu mazu kripatiņu, bet šis notikums, kurā mēs cenšamies iedziļināties, dod mums pieeju tai dzīvei, kura nekad nebeidzas. Dod mums pieeju augšāmcelšanas noslēpumam. Lasīt tālāk

Sprediķis Kunga Augšāmcelšanās Svētajā Misē

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 31. marts

Dārgie Kristum ticīgie, šodienas dievkalpojumu mēs iesākām pie Kunga kapa. Evaņģēlijos mēs redzam kapu dažādos kontekstos. Droši vien visi esat lasījuši arī to aprakstu par Lācara augšāmcelšanu, kad Jēzus cilvēkiem, kas atradās pie Lācara kapa, teica: „Atveliet akmeni.” Un viņi bija šokā un teica: „Bet Kungs! Ko tu vēlies darīt?! Tur taču smako, jo viņš jau četras dienas kā kapā ir.”  Bet Jēzus teica, vienalga taisiet vaļā. Attaisīja vaļā un jā, viss bija tā, kā viņi bija teikuši. Bet Jēzus teica: „Lācar, nāc ārā!” Un Lācars iznāca. Šodienas rītā ir cita situācija. Arī šī kapa priekšā ir akmens, bet aiz tā vairs neviena nav. Šis kaps ir tukšs. Lasīt tālāk

Sprediķis Kunga Debeskāpšanas svētkos

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 9. maijs

Sprediķa atstāsts:

Šajā dienā Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, uzrunājot ticīgo tautu, aicināja savās dzīvēs atpazīt, kas ir patiesā laime. Stāstot par laimi, arhibīskaps norādīja, ka cilvēkā ir trīs līmeņi – cilvēciskais jeb materiālais, psiholoģiskais jeb dvēseliskais un garīgais. „Mūsdienu cilvēks, iepriekšējo pāvestu vārdiem runājot, dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu. Viņš jūtas pašpietiekams, ir attīstījis tehnoloģijas, zinātni un domā, ka ar visu tiks galā. Līdz ar to dziļākās vajadzības, kas ir cilvēka esamības centrā – Dieva klātbūtne, mīlestības piedzīvošana un spēja dot mīlestību citiem -, diemžēl netiek apmierinātas, tāpēc laimi neizdodas atrast.” Lasīt tālāk

Sprediķis Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos

Aglona, 2013. gada 15. augusts

Godātais prezidenta kungs, eminence, ekselences, dārgie svētceļnieki!

Mēs esam ieradušies no visām mūsu Latvijas malām, daudzi pat no ārzemēm. Kāpēc? Lai pateiktos Dievam, lai izteiktu Viņam savu prieku un mīlestību. Bet ikvienam ir arī sava rūpju nasta, savs dzīves krusts. Kādam tās ir grūtības darbā, citam rūpes par bērniem svešumā, kādu varbūt nomāc dzīvesbiedra alkoholisms vai bērnu narkotiku atkarība. Bet varbūt kāds ir pilns neziņas, ko iesākt ar savu dzīvi, kā to profesionāli virzīt, kur pelnīt iztiku, kā atrast dzīvesdraugu. Daudziem ir veselības problēmas. Ir ģimenes, kas ilgojas ieņemt bērniņu un nevar. Cik daudziem sāp sirds par piedzīvoto netaisnību! Vēl un vēl, daudz dažādas rūpes un nastas. Un tās visas mēs esam atnesuši uz Aglonu, mūsu Dzimtenes garīgo sirdi. Caur Dievmātes rokām un aizbildniecību mēs gribam tās atvērt Visvarenā, žēlsirdīgā un mīlošā Dieva klātbūtnei. Ar pilnu pārliecību gribu jums pateikt, ka šī nasta var tikt pārveidota, pārvērsta par Dieva klātbūtnes un svētības vietu. Dievs zina mūsu vajadzības. Šais svētkos Viņš vēlas pietuvoties ikvienam un atjaunot mūsu sirdīs cerību un prieku. Es aicinu atvērties uz Viņa klātbūtni, kas šodien īpašā veidā izpaužas caur Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku vēstījumu. Lasīt tālāk

Uzruna Lāčplēša dienas 94. gadskārtai un par Latvijas valsti kritušo karavīru piemiņai veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā

Rīgas Doms, 2013. gada 11. novembris

Augsti godājamais valsts prezident, ekselences, virsnieki, karavīri, dāmas un kungi!

Lāčplēša dienā, kura šodien tiek svinēta jau 94. reizi, mēs pieminam Latvijas brīvības cīnītājus, karavīrus, kas atdevuši par Tēvzemi pašu dārgāko – savu dzīvību. Arī visa Katoliskā Baznīca šajā dienā piemin kādu karavīru, kas Evaņģēliju iepazina armijā, pēc tam kļuva par bīskapu un svēto. Viņa vārds ir Mārtiņš no Tūras. Pēc savas nāves viņš ir saņēmis vēl kādu nopietnu uzdevumu – būt par kapelānu un karavīru debesu aizbildni. Lasīt tālāk

Sprediķis Ziemassvētku vigīlijas dievkalpojumā

Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle, 2013. gada 24. decembris

Pirms maza brītiņa mēs solistu izpildījumā dzirdējām šo brīnišķo apsolījumu, ka rīt tiks iznīcināts ļaunums zemes virsū un pār jums valdīs pasaules Pestītājs. Cīņa ar ļaunumu. Kā var iznīcināt ļaunumu? Es domāju, ka cilvēki par to ir lauzījuši galvas kopš laiku sākuma. Kopš pastāv cilvēks, viņu satrauc ļaunuma problēma. Un ļaunuma problēma parasti kaut kādā veidā ir saistīta ar ticību pārdabiskajam, ar ticību Dievam, jo cilvēks vairāk vai mazāk apzinās, ka ar ļaunumu saviem spēkiem nav iespējams tikt galā. Un interesanti, ka Jēzus laikā cilvēce savos atbildes uz ļaunuma problēmu meklējumos bija iegājusi strupceļā. Bija tikai mazs pulciņš, maza cilvēku saujiņa, kas bija gatava kapitulēt Dieva priekšā un pieņemt to plānu, ko attiecībā uz ļaunuma problēmu, attiecībā uz to, kā vispār atrast Dievu, kā ar Viņu stāties tuvās attiecībās, tātad bija gatavi pieņemt Dieva plānu, nevis izdomāt kārtējo teoriju, elku vai aizmukt pie kaimiņu tautām. Lasīt tālāk