Šodien, 19. martā, svinam svētā Jāzepa, Baznīcas un ģimenes aizbildņa, svētkus. Šogad šie svētki ir īpaši tāpēc, ka, šajā dienā aprit pieci gadi, kopš iznāca pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums “Amoris laetitia” jeb „Mīlestības līksme“, tāpēc sākas pāvesta izsludinātais ģimenei veltītais gads. Tas noslēgsies 2022. gada 26. jūnijā, 10. Vispasaules Ģimeņu tikšanās laikā.
Piedāvājam izlasīt Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša jaunākā numura rakstu, kas veltīts ģimenei veltītajam gadam. Visu Vēstnesīša numuru lasiet šeit.
Pāvests Francisks izsludinājis ģimenei veltītu gadu no šī gada 19. marta līdz 2022. gada 26. jūnijam. Tā nolūks ir izplatīt apustuliskā pamudinājuma Amoris Laetitia (AL, Mīlestības līksme) saturu. Ļaudīm ar prieku sirdīs un dzīvēs būtu jāpiedzīvo Evaņģēlijs par ģimeni, kas pati ir dāvana Baznīcai un sabiedrībai, kā gaisma pasaules tumsā.
Šajā gadā īpaši jāizceļ Laulības sakraments kā dāvana, kas satur pārveidojošu žēlastības spēku cilvēka mīlestībā.
Ģimenēm būtu vairāk jāapzinās savs apustulāts, evaņģelizācijas un katehēzes iespējas (AL, 200), lai to locekļi būtu Jēzus sekotāji un misionāri. Ģimeņu apustulātu veic paši laulātie pāri, bērni, jaunieši un vecie ļaudis.
Jauniešiem vairāk jānovērtē gatavošanās uz mīlestību patiesībā un pašatdevē. Pie gatavošanās uz laulību noder katehumenāla pieeja (sal. AL, 205–222), attāla, tuvēja un tieša gatavošanās. Saderinātos un jaunlaulātos varētu pavadīt pieredzējuši laulātie pāri un garīdznieki ar nodošanos lūgšanai un garīgai attīstībai, lai laulātie novērtētu Laulības sakramentā saņemtās žēlastības (sal. AL 58–60, 223–230). Vecākiem noderētu atbalsts bērnu audzināšanas izaicinājumos (sal. AL 172–175, 259–290), ņemot vērā bērnu savdabīgo ceļu (sal. AL, 261).
Noderētu pārdomāt un apspriest ģimenes dzīves skaistumu un izaicinājumus (sal. AL 32–34, 89–91), atzīstot ģimenes sociālo vērtību, iespējas dalīties, liecināt un pavadīt grūtībās esošos pārus.
Krīzē nonākušos laulātos pārus jāpavada (sal. AL, 232–235), lai tie izturētu pārbaudījumos un augtu mīlestībā. Draudzei jākalpo ģimenēm (sal. AL 86–88), lai tās būtu par „mājas Baznīcām” attiecībās ar vietējo un vispārējo Baznīcu, veiktu savu misiju (sal. AL 201, 230, 324) arī ar sakramentu saņemšanu, piemēram, bērnu pirmo grēksūdzi un komūniju, gatavošanos uz laulībām, gadskārtu svinēšanu ar publiskiem dievkalpojumiem.
Pastorālas rūpes par vecajiem ļaudīm (sal. AL 191–193) varētu pārvarēt „atmešanas” kultūru un sociālo vienaldzību, rosinot saiknes starp dažādiem dzīves etapiem un veco ļaužu aktīvāku iesaistīšanu draudzes pastorālā dzīvē.
Darbs ar jauniešiem ietvertu pārdomas un diskusijas par tādiem jautājumiem kā ģimene, laulība, šķīstība, atvērtība dzīvībai, sociālo sakaru izmantošana, trūkuma veidu novēršana, cieņu pret radību (sal. AL, 40). Jārosina jauniešos tāds entuziasms, ka tie iestātos par izciliem ideāliem.
2022. gada jūnijā Romā paredzēta Vispasaules ģimeņu tikšanās, uz kuru būtu jāgatavo draudzes ģimenes.
Ievainotās ģimenes būtu jāuzrunā un jāiesaista kristīgās dzīves attīstībā, lai tās atjaunotos kristības žēlastībā un spētu veikt savu misiju.
Aizsāktā gada laikā draudzē varētu notikt padziļināta „Amoris Laetitia” lasīšana, lai varētu izšķirt un ieviest nepieciešamās pastorālās iespējas (sal. AL 199–201). Vēstnesītis plāno šajā laika posmā regulāri publicēt rakstus par ģimeni un tās pastorālo aprūpi.
Vēstnesītis, Nr. 5 (377) 2021. gada 14. martā
