Ko vēlas un kā palīdzēt jauniešiem Centrāleiropā un Latvijā

Pāvests Francisks Vēstījumā jauniešiem un visai Dieva tautai Christus vivit (Kristus dzīvo) raksta: “Pēc tam, kad esam ielūkojušies Dieva Vārdā, nevaram aprobežoties ar to, ka sakām – jaunieši ir pasaules nākotne. Viņi ir tās tagadne, viņi ar savu ieguldījumu to bagātina. Jaunietis vairs nav bērns, viņš atrodas tajā dzīves posmā, kad sāk uzņemties dažādus pienākumus, kopā ar pieaugušajiem piedaloties ģimenes, sabiedrības un Baznīcas attīstībā.” (Nr. 64) Šo Vēstījumu ir iedvesmojusi jauniešiem veltītā bīskapu sinode, kas notika Romā 2018. gadā, arī man kā Latvijas bīskapu konferences delegātam bija iespēja tajā piedalīties. Pats šīs Sinodes tēmas izvēles fakts norāda, ka Baznīca pievēršanos jauniešiem redz kā vienu no savas darbības svarīgām prioritātēm.   

Atsaucoties uz šo pamudinājumu, arī Rīgas arhidiecēze ir radusi iespēju ar 2021. gada 11. janvāri piesaistīt jauniešu darba koordinatoru. Šim kalpojumam konkursa kārtībā tika izraudzīta Anda Aleksandrova. Viņa pati ir ģimenes cilvēks, jauna triju bērnu mamma, kuras vecākās meitas jau sāk tuvoties pusaudžu vecumam. Andas pienākumos ietilpst esošās situācijas šai jomā apzināšana un jauniešu darba draudzēs aktivizēšana. Tas notiek ciešā sadarbībā ar bīskapiem un draudžu prāvestiem. Šajos pirmajos darbības mēnešos koordinatore ir veikusi intervijas ar kopienām un organizācijām, kas darbojas ar jauniešiem, notiek sarunas ar pārstāvjiem no Lietuvas, Maltas, Zviedrijas, Luksemburgas, Vācijas un Īrijas, kas saistīti ar jauniešu darbu, lai gūtu starptautisku pieredzi. Aprīlī kopā ar luterāņu un baptistu konfesiju jauniešu vadītājiem tika noorganizēts jauniešu hakatons, kurā bija liela jauniešu atsaucība. Savukārt drīzumā  plānots sākt apmeklēt draudzes, lai sadzirdētu prāvestu domas, saistībā ar jauniešu darbu. Drīzumā arī tiks aktualizēta tēma par sociālajiem tīkliem un meklēts jaunietis, kas būtu gatavs iesaistīties darbā ar sociālajiem kanāliem, lai kopīgi veidotu ziņas, kas uzrunā un ir jauniešiem aktuālas, kā arī tiktu pasniegtas viņiem saprotamā valodā. Ir uzsākts darbs pie stratēģijas un biedrības dibināšanas.

Jauniešu darba koordinatora virsmērķis, kā A. Aleksandrova par to stāsta intervijā Katoļu Baznīcas Vēstneša aprīļa numurā, ir: “Tev šie bērni [jaunieši] jāved pie Dieva.” Tāpēc ļoti svarīgi ir noskaidrot, kāda ir esošā situācija draudzēs, kādas jauniešiem ir iespējas iesaistīties draudzes dzīvē un aktivitātēs, kādu atbalstu viņi tur varētu saņemt un kādu ieguldījumu varētu sniegt paši.

Interesanti, ka līdzīgus jautājumus uzdod ne tikai Baznīcā, bet tie rodas arī laicīgajā vidē. Višegradas grupas valstu 30. gadadienā notika Polijas Seima organizētā XXVIII starptautiskā konference “Karpatu Eiropa”. Viena no tās paneļdiskusiju tēmām bija “Dzimuši brīvības laikos. Kā efektīvi apvienot un institucionalizēt jauniešu sadarbību Centrāleiropā?” Pēdējos gados šī konference notika par Centrāleiropas Davosu dēvētā Ekonomiskā foruma Kriņicē ietvaros. Šogad sakarā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem konference tika atdalīta no foruma un notika attālināti 27. un 28. februārī. Tā kā saņēmu no Polijas Seima Ārlietu komisijas vadītāja uzaicinājumu piedalīties šai panelī, palūdzu mūsu jauno jauniešu darba koordinatori man sagatavot iestrādes par doto tēmu. A. Aleksandrova sagatavoja interesantu materiālu par katru no panelim paredzētajiem precizējošajiem jautājumiem attiecībā uz jauniešu vidē notiekošajiem procesiem mūsu reģiona valstīs. Tas man šķita tik vērtīgs, ka vēlos par to padalīties ar katolis.lv lasītājiem. Lūk, te ir šie trīs precizējošie jautājumi un atbildes uz tiem.

1. Kādu attieksmi un nostāju pārstāv jaunieši reģiona valstīs?  2018. gadā Centrāleiropā kompānija Deloitte veica pētījumu “Pirmie soļi darba tirgū.” (https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/ce/Documents/about-deloitte/ce-first-steps-into-the-labour-market-2018.pdf ) Pētījums, kura mērķis bija palīdzēt darba devējiem saprast, kas motivē un piesaista jaunos talantus darba tirgū, piedalījās 6000 respondentu vecumā no 18-30 gadiem.

○ 74% aptaujāto jauniešu atzinuši, ka būtu gatavi pārcelties uz citu valsti, lai gūtu nepieciešamo darba pieredzi.

○ Teju puse Latvijas respondentu redz sevi strādājam starptautiskā darba vidē.

○ Jaunieši ir ļoti ambiciozi. Latvijas jaunieši vēlas saņemt vislielāko atalgojumu savu vienaudžu vidū Centrāleiropā – 1600 EUR mēnesī. Piemēram, Polijā prasības attiecībā uz pirmo atalgojumu ir gandrīz divas reizes zemākas nekā Latvijā – 812 EUR neto.

○ Tikai 20% Latvijas jauniešu ekonomisko situāciju 2018. gadā vērtēja kā labu vai diezgan labu, kas ir kontrastējoši ar citām valstīm reģionā, piemēram, Poliju, kur vairāk nekā 1/3 jauniešu pozitīvi vērtēja ekonomisko situāciju.

○ Jau tobrīd dažādi jomas eksperti pauda bažas par jauniešu attiecībā uz darba algu. Piemēram, G. Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, uzskatīja, ka šī jautājuma nerisināšana var radīt vispārēju neapmierinātību un migrāciju. Ir nepieciešami būtiski uzlabot izpratni par darba algu un katra darbinieka vērtību.

○ Jaunieši atzīst, ka viens no svarīgākajiem aspektiem, ko jaunā paaudze visā Centrāleiropā sagaida no darba devēja, ir iespēja apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

2. Savstarpējie sliekšņi un šķēršļi. Zemais sociālo pakalpojumu līmenis kā faktors, kas jaunajai paaudzei mazina motivāciju dzīvot sava reģiona valstīs.

Covid-19 pandēmija ir krasi mainījusi jauniešu ambīcijas un realitāti. Latvijas Studentu apvienība 2020. gada aprīlī veica aptauju (https://www.lsa.lv/12-studejoso-varetu-partraukt-studijas-covid-19-izraisito-finansialo-seku-del/), kurā piedalījās 8600 jeb aptuveni 10% no visiem Latvijas studentiem.

• Aptaujas dati liecina, ka 11,8% studējošo plāno pārtraukt studijas, jo Covid-19 izraisīto finansiālo seku dēļ vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus.
• Lielai daļai studentu ienākumi ir salīdzinoši zemi – līdz 400 eiro, un ap 8% – ap 100 eiro. Nākotni studenti vērtē diezgan drūmi.
• Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē pieaudzis bezdarba līmenis, īpaši skarot apkalpojošo sfēru, kurā nodarbināts katrs piektais strādājošais students.
• Neatkarīgi no tā, vai studējošais rūpējas par savu iztiku pats, vai paļaujas uz ģimenes vai dzīvesbiedra atbalstu, pieejamie finanšu resursi daudziem ir sarukuši.
• Ekonomikas lejupslīdes un vājas izaugsmes laikā darbu atrast, protams, ir daudz grūtāk, it īpaši tad, ja nav darba pieredzes.
• Pēc iepriekšējās krīzes jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis dažus gadus pat pārsniedza 30%, kamēr citās vecuma grupās tas bija zem 20%.
• Līdz ar to jauniešu situācija ir īpaši sarežģīta un jauniešu ambīcijām būs jāmazinās.

Minētās Bīskapu sinodes noslēguma dokumentā (Bīskapu sinodes kārtējās XV ģenerālās asamblejas Noslēguma dokuments) runāts par jauniešu diskrimināciju un atstumtību dažādās jomās. “Pirmā un smagākā no tām ir jauniešu bezdarbs, kas dažās valstīs ir pārmērīgi augsts. Bezdarbs tos ne tikai noved nabadzībā, bet arī kaitē jauniešu spējai sapņot un cerēt, liedz tiem sniegt savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Daudzās valstīs šādu situāciju izraisa tas, ka noteiktiem jaunatnes slāņiem nav atbilstošu profesionālo prasmju, arī vispārējās un profesionālās izglītības sistēmas trūkumu dēļ. Bieži šī nodarbinātības nedrošība, kas nomāc jauniešus, saistīta ar darbaspēka ekspluatāciju ekonomiskās interesēs.”

“Te runa ir par sabiedrībai vitāli svarīgu jautājumu, jo darbs jaunietim nav aktivitāte, kuras mērķis ir tikai ieņēmumu gūšana. Tā ir cilvēka cieņas izpausme, tas ir brieduma un sociālās integrācijas ceļš, tas ir pastāvīgs stimuls kļūt atbildīgākam un radošākam, tā ir aizsardzība pret tieksmi uz individuālismu un komfortu, un tā ir arī Dieva godināšana, pilnveidojot savas spējas.” (Pāvests Francisks “Christus VIVIT”, Rīgā, KALA Raksti, 2020.g., 119.lpp.)

3. Kā panākt to, lai jaunieši atzītu Centrāleiropu par labāko Eiropas reģionu, kur dzīvot un kāpt pa karjeras kāpnēm?

• Jauniešu motivācija iesaistīties darba tirgū paliek nemainīga, viņi vēlas: veidot dialogu; iesaistīties diskusijās par jauniešu tiesībām, nākotnes perspektīvām; doties studēt uz ārvalstīm; iesaistīties brīvprātīgajā darbā; gūt starpvalstu darba pieredzi; gūt jaunus iespaidus un atziņas.
• Atsaucoties uz minēto Deloitte pētījumu, 79% jauniešu kā svarīgāko ieguvumu un motivāciju darbā min iespēju mācīties un apgūt jaunas jomas, iegūt jaunu pieredzi.
• Centrāleiropas valstu vidū ir nepieciešamie resursi, uzņēmumi, kas jauniešiem šādu pieredzi var sniegt.
• Atsevišķās jomās mūsu jauniešiem ir zināmas priekšrocības, piemēram, labas digitālās prasmes, kas sniedz priekšrocības pasaulē.
• Tā varētu būt jauniešu iesaiste dažādu kopēju projektu veidošanā, iesaistot mācībspēkus no visas Centrāleiropas. Šīs iespējas varētu tikt meklētas dažādās izglītības iestādēs, piedāvājot jauniešiem gūt praksi Centrāleiropas uzņēmumos un vēlāk palīdzot virzīties augšup pa karjeras kāpnēm.
• Viena no iespējamām problēmām ir nespēja sasniegt jaunieti ar piedāvāto pakalpojumu klāstu. Jaunieši vēl aizvien nepārzina iespējas, kādas piedāvā Centrāleiropa – brīvprātīgā darba aktivitātes, izglītības un mācību iespējas, nodarbinātības un uzņēmējdarbības aktivitātes.
• Informācija ir salīdzinoši smagnēja, lai arī vērojams progress kopēju platformu veidošanā (piem., Youth Wiki, kas ir kopējs Eiropas Savienības sadarbības rīks jauniešu politikas veidošanā, https://national-policies.eacea.ec.europa.eu/youthwiki, kā arī https://europa.eu/youth/about-us_en).
• Bez šāda veida platformām ir nepieciešams arī vienkāršs saziņas rīks. Jārod veidi, kā virzīt jaunieti un piedāvāt iespējas izvēlēties interesējošo jomu, atzīmējot specialitāti, izvēlēto valsti un ērti atrodot visu piedāvāto iespēju klāstu, finansiālo atbalstu u.c. svarīgus elementus, kas palīdzētu jaunietim izdarīt izvēli.
• Katrā no Centrāleiropas valstīm ir atbildīgā institūcija, kas pārzina valsts likumdošanu, organizācijas un darbu ar jaunatni. Nepieciešams atbalsts, kas jaunietim piedāvātu atbilstošu piedāvājumu viņa vajadzībai.
• Svarīgi ir labās pieredzes un prakses stāsti. Bieži vien pieredze un sasniegumi ir gūti, bet tie nav zināmi citiem jauniešiem, kas vēlētos kāpt pa karjeras kāpnēm tieši Centrāleiropā, piemēram, vienkāršā veidā veidojot īsus video stāstus, kuros paši jaunieši dalās par iespējām, kuras var gūt viņu valstī. Tāpat viņiem vajadzētu plašāk stāstīt ar iespējām mācīties, gūt starptautisku pieredzi (minēt konkrētus uzņēmumus, kuri arī meklē speciālistus), aicināt uzņēmumu vadītājus, kas ieguvuši pieredzi un atgriezušies savā mītnes valstī, tādējādi uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

Atgriežoties pie paneļdiskusijas pamattēmas, kā efektīvi apvienot un institucionalizēt jauniešu sadarbību Centrāleiropā, un izmantojot citēto pētījumu rezultātus, var izdarīt sekojošus secinājumus:

Nepieciešams centralizēts darbs. Būtu auglīgi darbu ar jauniešiem organizēt vienoti Centrāleiropas līmenī. Ir svarīgi apvienot spēkus kvalitatīvam darbam ar jauniešiem. Būtu svarīgi, lai katra pārstāvētā valsts izveido skaidru karti/sarakstu ar organizācijām, kas darbojas ar jauniešiem (skolas, organizācijas, valsts institūcijas).  Tāpat ir būtiski, lai katra valsts izvirza vienu koordinatoru, kas darbojas ar struktūrvienībām (skolām, organizācijām, valsts institūcijām u.c.), un jaunieti, kas pārstāv jauniešu redzējumu. Kopējā sadarbībā valstu koordinatori var veidot sadarbības modeļus, balstoties uz izglītības programmām, attīstības plāniem, sporta pasākumiem u.c. aktivitātēm. Turklāt jauniešiem ir vajadzīgi līdzgaitnieki/mentori, kas viņus atbalsta un dalās ar pieredzi katrā konkrētā valstī, sniedzot nepieciešamo atbalstu grūtību brīžos.

Tomēr, visu to darot, būtiski ir apjaust un atcerēties to, kas ir jauniešu vērtības.  Kopumā vispārizglītojošo skolu jauniešu vērtību prioritāte Latvijā ir:

• • ģimene – 84% no visas ģenerālkopas;
• • draugi – 72% no visas ģenerālkopas;
• • veselība – 62% no visas ģenerālkopas;
• • izglītība – 55% no visas ģenerālkopas;
• • mīlestība – 49,2% no visas ģenerālkopas;
• • karjera – 39% no visas ģenerālkopas;
• • brīvība – 38,3% no visas ģenerālkopas. (S. Austruma, 2012; no prezentācijas “Jaunieši mūsdienās, pastorālā darba izaicinājumi un iespējas”, http://konsekretie.lv/wp-content/uploads/2017/06/L_%C4%92rgle_Jaunie%C5%A1i_m%C5%ABsdien%C4%81s.pdf)

Pašreizējā situācija pasaulē šīs vērtības vēl vairāk “izgaismo”.

• Jauniešiem atbalsts ir nepieciešams savas valsts robežās.
• Karjera un izglītība ir svarīgas vērtības jauniešu vidū, tomēr par tām svarīgākas ir ģimene, draugi un veselība.
• Jaunieši paliks reģiona vai savā mītnes valstī, ja varēs dzīvot saskaņā ar savām vērtībām.
• Primāri valstīm ir jāsniedz atbalsts šīm jomām, jādzird jauniešu patiesās vēlmes un jāpalīdz pamatvērtību vajadzībās.
• Savukārt, izglītības un karjeras jomās sadarbība Centrāleiropā ir ieteicama, ja tas palīdz jaunietim pilnveidot savas spējas un pēcāk atgriezties mītnes valstī ar jau gūtu pieredzi un zināšanām.

Atceroties pāvesta teikto par jauniešiem, kas kopā ar pieaugušajiem piedalās ģimenes, sabiedrības un Baznīcas attīstībā, jāuzsver pieaugušo loma. Jauniešiem ir nepieciešams atbalsts un gudra vadība, lai palīdzētu attīstīt  talantus, mācītu uzņemties atbildību un iedrošinātu. Mēs katrs varam atskatīties uz savu jaunību un atcerēties tos cilvēkus, kas bija mūsu atbalsts. Pieaugušie, kas jaunieti sastop šajā dzīves posmā – vecāki, skolotāji, priesteri var palīdzēt ieraudzīt to potenciālu, kuru paši jaunieši vēl nespēj saskatīt. Gluži kā Jēzus redzēja Pēteri, to uzlūkojot un sakot: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa (tulkojumā: Pēteris – klints).” (Jņ 1,42) Dievs katram no šiem jauniešiem ir sagatavojis brīnišķīgu plānu un mēs varam palīdzēt to viņiem labāk saskatīt.

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Anda Aleksandrova