Asociācija Ģimene: Atklāta vēstule un jautājums žurnālistei Ing

11.11.2015.
 
Biedrība “Asociācija Ģimene” š.g. 5.oktobrī saņēma e-pasta vēstuli no Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica. žurnālistes Ingas Spriņģes, kurā žurnāliste informēja, ka viņa šobrīd strādā pie raksta par organizācijām, kuras iestājas par “tradicionālo vērtību” saglabāšanu mūsu sabiedrībā.

Pēc I. Spriņģes teiktā, pētījuma tēmu ieteica Igaunijas kolēģis un Re:Baltica valdes loceklis I. Treufelds1, kurš novērojis, ka tēma ir ļoti aktuāla. Tāpat I. Spriņģe informēja, ka tas ir pārrobežu pētījums, to vienlaikus veic Latvijā un Igaunijā. „Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par organizācijām un cilvēkiem, kas iestājas par “tradicionālajām vērtībām”, saprast viņu motivāciju, informāciju, ko viņi izmanto.”

Šī pētījuma kontekstā, I. Spriņģe uzdeva vairākus jautājumus par biedrības “Asociācija Ģimene” mājas lapā 2015. gada 30. jūlijā publicēto rakstu “Atklāti par genderismu”2. Rakstā tika sniegta informācija par “gender ideoloģijas” izplatību, tās ieviešanas metodēm un praktiskiem ieteikumiem, kā rīkoties vecākiem, būt vērīgiem un pasargātu savus bērnus.

Nelielai atkāpei. Genderisma jeb “gender ideoloģijas” kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (1990. gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes. Šāda dzimumu sajaukšana (vienādošana) un norobežošanās no dzimumu bioloģiskajiem aspektiem tiek veikta caur šādām metodēm:
1) dzimumu definīcijas izmaiņas – piemēram, “Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” definīcija: “ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem3”;
2) dzimuma identitātes traucējumu noliegšana, izņemšana no slimību klasifikatora un to uzskatīšana par personas pašizpausmes brīvību;
3) dzimumu līdztiesība jeb “Gender Mainstreaming”, kas sākotnēji paredzēja nodrošināt sieviešu un vīriešu tiesību līdzvērtību, taču šobrīd ir pāraugusi dzimumu atšķirību nonivelēšanas kustībā un vardarbības pret sievietēm veicināšanā (piemēram, aizsargājot vīriešu ar dzimuma identitātes traucējumiem tiesības lietot sieviešu publiskās labierīcības4);
4) diskriminācija pret ģimenēm, kurās vīrietis uzņemas vadošo apgādnieka lomu, saucot to par stereotipu un paredzot šādu uzskatu izskaušanu jaunajā Latvijas izglītības saturā5.
5) ģimenes un laulības kā vērtības noniecināšana un definīcijas paplašināšana, iekļaujot viendzimuma un poligāmijas attiecības – LGBT (lezbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu) interešu lobēšana6. Vecāku nozīmības un ietekmes samazināšana;
6) leģitimizējot jebkuru seksuālu praksi kā pieņemamu, neatkarīgi no sekām, ko rada konkrētā seksuālā uzvedība (piemēram, Zviedrijas seksuālās izglītības asociācijas bukletā pusaudžiem ir prezentēti un akceptēti plaša spektra seksuālās uzvedības un dzimumattiecību veidi)7;
7) ieviešot visās izglītības iestādēs (pirmsskolā, sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā) obligāto seksuālo izglītību.

Jautājumi, kas tika uzdoti biedrībai “Asociācija Ģimene”, galvenokārt skāra raksta par “gender ideoloģiju” informācijas avotu izpēti. Uzreiz jāsaka, ka tas neizbrīna, jo gan I. Spriņģe, gan nodibinājums “Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” ir dalībnieki8 „EuroGender Network”, kura dibinātājs un viens no galvenajiem “gender ideoloģijas” ieviesējiem Eiropā ir „European Institute for Gender Equality” (EIGE). Šī tīkla dalībnieki ir Labklājības ministrija un tās atsevišķi ierēdņi, mediji (žurnāls IR, Delfi, Diena, Latvijas televīzija), vairāku NVO pārstāvji un privātpersonas (Dace Kavasa, Resursu centra sievietēm MARTA vadītāja Iluta Lāce, Krīzes un konsultāciju centrs “Skalbes”, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” u.c.), Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centrs u.c.

Lielākā daļa no šeit nosauktajām organizācijām un privātpersonām publiskajā telpā aktīvi iestājas pret vecāku līdzdalību izglītības procesā, pret tikumības vadlīniju izstrādi un par ģimenes un laulības jēdziena izmaiņām (partnerattiecībām, utt.), par dzimuma kā sociālās lomas izpratni, par seksuālās izglītības ieviešanu bērnudārzos un skolās, par vīrieša kā apgādnieka ģimenes modeļa uzskatīšanu par stereotipu, utt.

Lai nerastos pārpratumi, biedrība “Asociācija Ģimene” vēlas uzsvērt, ka mēs neesam pret seksuālo izglītību kā tādu, taču tai ir savi loģiski priekšnosacījumi, kuri jāievēro, lai bērnam un jaunietim palīdzētu izaugt par atbildīgu un kritiski domājošo personību arī šajā jomā. Pirmkārt, vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem primāri ir jābūt tiem, kuri sniedz bērnam izsmeļošas atbildes uz viņa jautājumiem vai kuri adekvāti reaģē uz ikdienas situācijām vai sabiedriskajām norisēm; otrkārt, informācija par ķermeņa uzbūvi, reproduktīvo sistēmu un tā vērtību, par attiecību veidošanu un atbildību tajās, kā arī par laulību un ģimeni ir jāsniedz pirms informācijas par seksuāli transmisīvām slimībām, kontracepcijas metodēm, vardarbības izpausmēm, alternatīvajiem dzīvesveidiem, pašapmierināšanos utt. Tāpat ģimenēs un skolās ir jārada priekšnosacījumi veselīgam dzīvesveidam un savstarpējai cieņai, vienlaikus sniedzot atbalstu ģimenēm bērnu audzināšanā un attiecību grūtību pārvarēšanā.

Pirms biedrība “Asociācija Ģimene” sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vēlamies no savas puses uzdot I. Spriņģei un viņas domubiedriem sekojošu jautājumu: Vai Jūs un Jūsu domubiedri varētu iestāties arī par pedofīlu tiesību aizsardzību?

Paskaidrosim jautājuma būtību. Pašreizējā situācija dzimumu līdztiesības un dzimumu identitātes (t. sk., seksuālās orientācijas) pētniecībā un interešu aizstāvībā ir nonākusi līdz, mūsuprāt, bīstamai stadijai. Nekritiska pieeja dzimumu līdztiesības un dzimumu identitātes jautājumiem, tos uzlūkojot tikai no sociālantropoloģiskā viedokļa, ir pavērusi ceļu vardarbībai pret sievietēm un bērniem9, kā arī uzskatu un ticības brīvības ierobežošanai, attiecīgi radot šķelšanos starp dažādām sabiedrības grupām.

Arvien biežāk tiek publiski apspriests jautājums par pedofilu aizsardzību un pedofīlijas pielīdzināšanu seksuālai orientācijai. Piemēram, M. Kaplan (asociētā profesore Rutgers Law School, ASV) savā 2014. gada publikācijā10 The New York Times vedina domāt, ka pedofilija kā pastāvīga seksuālā tieksme pret bērniem drīzāk ir traucējumi, nevis krimināls pārkāpums un ir aizsargājami likumā noteiktā kārtībā. Jau iepriekš 2013. gadā Amerikas Psihiatru asociācija, veicot izmaiņas slimību klasifikatorā, “nejauši” pedofiliju nosauca par “seksuālo orientāciju”, un tikai pēc sabiedrības protestiem termins tika koriģēts uz “seksuālo interesi”.

Tāpat Kembridžas Universitātē akadēmiskajā konferencē 2014. gadā ir apspriests jautājums par pedofilijas pielīdzināšanu normālai seksuālai orientācijai un seksuālās intereses par bērniem uzskatīšanu par normu11. Tiek veidotas organizācijas12 pedofilu tiesību aizsardzībai un regulāri tiek veidota sabiedriskā doma13, lietojot tādu pašu retoriku kā LGBT interešu aizstāvības organizācijas: viņi nav izvēlējušies šādu “orientāciju”, viņi nevar to mainīt, viņi nevar tai pretoties, viņi vēlas samazināt šīs sabiedrības grupas stigmatizāciju utt. Tiek rakstīti raksti un veikti pētījumi, kas pakāpeniski maina sabiedrības uzskatus un tuvina pedofīlijas legalizācijai un pedofīlu tiesību aizsardzībai.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar I.Spriņģes jautājumiem un biedrības “Asociācija Ģimene” atbildēm.

1. Raksts: Seko līdzi, kas tiek bērniem mācīts bērnudārzā un skolā (Vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā u.c.) un ASV bērniem jau bērnudārzos tiek apmācītas seksuālās rotaļas ar saviem dzimumorgāniem un pat masturbēšana.
I.Spriņģes jautājums: Uz kādu faktu pamata tiek izteikts šis apgalvojums? Lūdzu norādiet informācijas avotu uz kuriem balstāt šos faktus?
Biedrības “Asociācija Ģimene” atbilde: Informācija par šiem faktiem ir plaši pieejama dažādos interneta resursos. Piedāvājam nelielu daļu no tiem:

2. Raksts: Ir valstis, kur bērna dzimums pie dzimšanas netiek norādīts, ļaujot iespēju viņam pašam vēlāk izvēlēties, kas viņš grib būt. Vācijā ir jau atļauts pasē norādīt „X” dzimums, jeb nenoteikts dzimums.
I.Spriņģes jautājums: lūdzu norādiet informācijas avotu, kas to apstiprina.
Biedrības “Asociācija Ģimene” atbilde:

3. Raksts: Piemēram, Zviedrijā ir speciāli gendera bērnudārzi, kuros uzņem jau no 1 gada vecuma, kamēr vēl bērns neapzinās savu dzimumu un tur jau mērķtiecīgi tiek mācīts, ka princis var precēt princi, zēni mācās krāsoties un staigāt kleitās u.t.t.
I.Spriņģes jautājums: Man izdevies atrast informāciju par vienu šādu “gendera bērnudārzu”. Vai Jums ir informācija, ka tādi ir vairāki? Vai varat lūdzu izskaidrot sīkāk, kāds ir Jūsu viedoklis – kāds ir šādu bērnudārzu mērķis?
Biedrības “Asociācija Ģimene” atbilde: Divos Stokholmas (Zviedrijas) bērnudārzos 2012.gadā tika ieviesta dzimumneitrāla audzināšana, kas paredz bērnus neuzrunāt kā zēnus un meitenes, bet gan nekatras dzimtes vārdā “hen”.

4. Raksts: Genderisma kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (90-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes.
I.Spriņģes jautājums: Vienlaikus Berklija14 universitātes skaidrojums par genderismu ir pavisam pretējs: The system of belief that there are only two genders (men and women) and that gender is inherently tied to one’s sex assigned at birth. It holds cisgender people as superior to transgender people, and punishes or excludes those who don’t conform to society’s expectations of gender.
Biedrības “Asociācija Ģimene” atbilde: Šī raksta kontekstā vārds “genderisms” ir lietots jēdziena “gendera ideoloģija” nozīmē, lai apzīmētu intelektuālo un politisko kustību, kas dzimumu uzlūko kā sociālo lomu. Piemēram, norvēģu žurnālista Haralda Eija dokumentāli pētnieciskajā filmā „Iedzimtība vai audzināšana”15 Oslo Biznesa institūta dekāns T.Kolbjernsens norāda, ka “tava reputācija ir aptraipīta, ja tu norādi uz bioloģiska rakstura skaidrojumiem”. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas norāda uz pastāvošo dzimumu līdztiesības un dzimuma identitātes jēdzienu vienpusīgumu un politisko ietekmi.

Pirms diviem gadiem biedrība “Asociācija Ģimene” kopā ar domubiedriem ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu uzsāka diskusiju par dzimumu līdztiesības jautājumu integrāciju izglītības sistēmā, taču saskārās ar klaju mobingu no “gender ideoloģijas” pārstāvošo nevalstisko organizāciju (Resursu centrs sievietēm MARTA un Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds) un privātpersonu (L. Curika u.c.) puses, kuri, izmantojot toreizējās Labklājības ministres I. Viņķeles politisko atbalstu un valsts pārvaldes administratīvos resursus, ar Norvēģijas vēstniecības starpniecību panāca projekta apturēšanu.

L. Curika (Providus pētniece) sociālajā tīklā Facebook neilgi pēc projekta apturēšanas sarakstē16 ar D. Melbiksi, K. Dudiņu, D. Zalānu, P. Rēveli rakstīja sekojoši: “LM, Marta un daudzi citi jau no paša sākuma centās to apturēt, taču pat pēc konferences SIF padome lēma, ka esot nepieciešama viedokļu dažādība. un tikai tad, kad iejaucās Norvēģi, projekts tika apturēts. … Didzi, tu pat nevari iedomāties, cik ilga ir bijusi cīņa pret šo projektu. Nebeidzama e-pastu sarakste, vēstules SIF, EEA birojam, SIF padomei, etc. Un, kamēr jautājumu risināja LV lēmumu pieņemšanas līmenī, tikmēr tas viss bija vienos vārtos – ir jānodrošina viedokļu dažādība. Līdz izmisumam.”

Pēc gadu ilgušā tiesvedības procesa Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu par labu biedrībai “Asociācija Ģimene”.

Biedrība “Asociācija Ģimene” ļoti augsti vērtē kvalitatīvu sociālo dialogu un viedokļu apmaiņu, kā rezultātā ir iespējams nonākt līdz tādiem risinājumiem, kas ir pieņemami dažādām sabiedrības grupām. Diemžēl dzimumu līdztiesības un dzimuma identitātes jautājumos Latvijā šādas diskusijas nenotiek, bet ja arī notiek, tad tās ir politiski predeterminētas un dažādu sabiedrības grupu viedokļi netiek uzklausīti un ņemti vērā, neskatoties uz to, ka Eiropas Parlamentā šādas diskusijas notiek regulāri. Cieņpilna un kvalitatīva diskusija augstāk minēto jautājumu politiskās dienas kārtības veidošanā un uzturēšanā palīdzētu gan Latvijā, gan Eiropā saglabāt viedokļu līdzsvaru un izvairīties no ģeopolitiskām konfrontācijām.
 
Ar cieņu,
Biedrība “Asociācija Ģimene”
www.asociacijagimene.lv
e-pasts: asociacijagimene@gmail.com

[1] Indrek Treufeldt: Indrek is award-winning Estonian TV journalist and filmmaker. In the early years of his career, Indrek worked as a spokesman for the first Estonia’s president after restoration of independence, Lennart Meri, and later in World Bank. However, since 1996 he has worked in the various roles in the Estonian Public Television (latest being journalist and advisor on journalism). Indrek also lectures in the Baltic Film and Media School. He holds PhD from University of Tartu and his academic interests concern the construction of the journalistic facts. https://www.etis.ee/portaal/isikuCV.aspx?PersonVID=39155&lang=et
[2] Rotberga A. “Atklāti par genderismu”. 30.07.2015. Pieejams: http://asociacijagimene.lv/687/
[3] “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/ep_konvencija1.pdf (skat. 3.lpp)
[4] Alliance Defending Freedom “What Are Sexual Orientation, Gender Identity Ordinances?”. YouTube, 29.05.2015. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=GL40K2V_vNE
[5] ES fondu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājums, SAM 8.3.1.1. ,,Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” – “īpaša uzmanība tiks veltīta sabiedrībā valdošos stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu un nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – mājsaimniece, vīrietis – naudas pelnītājs) Pieejams: http://esfondi.lv/upload/Planosana/DPP_gala_versija_30042015.pdf (skat. 92.lpp.)
[6] Rudevska B., Dr.iur. “Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika”, 26.02.2015. Pieejams:  http://asociacijagimene.lv/viendzimuma-paru-kopdzives-regulejuma-tiesibpolitiska-problematika/
[7] “Sex: your own way (a booklet about sex for teens)”. The Swedish Association for Sexuality Education (RFSU). 02.05.2013. Pieejams: http://www.rfsu.se/en/Engelska/Sexuality-Education/Sex-your-own-way/
[8] EuroGender Network dalībnieki no Latvijas: http://eurogender.eige.europa.eu/members?terms&country=LV&type=All&area=All&classification=All
[9] Weatherbe S. “U of T college forced to cut gender-neutral bathrooms after ‘peeping’ incidents” LifeSiteNews, 07.10.2015. Pieejams: https://www.lifesitenews.com/news/u-of-t-college-forced-to-cut-gender-neutral-bathrooms-after-peeping-inciden
[10] Kaplan M. “Pedophilia: A Disorder, Not a Crime”. The New York Times, 05.10.2014. Pieejams: http://www.nytimes.com/2014/10/06/opinion/pedophilia-a-disorder-not-a-crime.html?smid=nytcore-ipad-share&smprod=nytcore-ipad&_r=1
[11] Gilligan A. “Paedophilia is natural and normal for males”. Telegraph, 05.07.2014. Pieejams: http://www.telegraph.co.uk/comment/10948796/Paedophilia-is-natural-and-normal-for-males.html Andrew Gilligan
[12] Virtuālie pedofīli. Pieejams: http://www.virped.org/
[13] Virtuālie pedofīli. Noderīgi linki. Pieejams: http://www.virped.org/index.php/resources
[14] http://geneq.berkeley.edu/lgbt_resources_definiton_of_terms#genderism
[15] “Nature versus nurture” („Iedzimtība vai audzināšana”), dokumentālā filma no cikla „Brainwashing” („Smadzeņu skalošana”), Harald Eia (Norvēģija) „Iedzimtība vai audzināšana” https://www.youtube.com/watch?v=7yJkGhIoE-A
[16] Sociālajā tīklā Facebook šo saraksti varēja lasīt neilgu laiku, jo vēlāk tā tika dzēsta.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti