1. „Viņš mani sūtīja sludināt Evaņģēliju nabagiem.” (Lk 4, 18; sal. Is 61, 1)
Šodien Baltijas jūras krastā Latvijas galvaspilsētā Rīgā skan vārdi, kurus Jēzus Kristus lasīja Nācaretes sinagogā. Tie ir vārdi no pravieša Isaja grāmatas. Vārdi, kas vēstī par Mesiju.
Mesija ir tas, pār kuru „ir Kunga Gars” (sal. Is 61, 1; Lk 4, 18), pār kuru ir Svētā Gara pilnība. Mesija ir Dieva Svaidītais un Sūtītais: Tēva Dēls, kas, pateicoties Svētā Gara darbībai, ir tapis cilvēks un dzimis no Jaunavas Marijas.
Nācaretē pasludinātie vārdi šodien skan arī Rīgā, Baltijas jūras krastā. Tie skan it visur, kur vien kā pagātnē, tā mūsu dienās ir nonākusi Mesijas – Kristus – vēsts.
2. Jau aizritējuši vairāk nekā astoņi gadu simti no brīža, kad šī vēsts sasniedza jūsu zemi, kad Kristus apustuliskajā uzdevumā nāca gans, vārdā Meinards. Pirms dažiem gadiem ar dziļu pateicību Dievam svinējām gadskārtu, pieminot laiku, kad viņš sāka savu bīskapa kalpojumu šajā zemē. Pateicāmies Dievam vienlaikus gan Latvijā, gan Romā. Kā Romas bīskaps, apustuļa Pētera pēctecis, es priecājos, ka šodien vēlreiz kopā ar jums varu pateikties Dievam, turklāt jūsu Tēvzemē, tās galvaspilsētā, kurai aizvien ir bijusi vieta jūsu vēstures centrā.
Nācaretes sinagogā, nolasījis fragmentu no Isaja grāmatas, visiem, kas tur bija sapulcējušies, Jēzus svinīgi pasludināja: „Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” (Lk 4, 21)
Mēs pateicamies Tev, Jēzu Kristu, kas esi visas cilvēces Pestītājs un Gans, par to, ka šī mesiāniskā patiesība ir piepildījusies un turpina īstenoties arī tagad, – šī patiesība ir tikusi uzņemta ar ticību arī šeit, tā rod izpausmi Baznīcā, kas Kristū ir „dziļas vienotības ar Dievu un visas cilvēces vienības sakraments” („Lumen gentium”, 1).
3. Baznīca aizsākās namā, kur tika svinētas Pēdējās vakariņas un kur Vasarsvētku dienā to dzīvināja „Gara dvesma”, par ko runāja jau pravietis Ezehiēls: „Es jūs apveltīšu ar savu Garu un jūs vadīšu, lai jūs dzīvotu pēc maniem likumiem.” (Ez 36, 27)
Svētais Gars Dieva Likumu dara par balsi, kas skan cilvēka sirdī. Tādēļ pravietis piebilst: „Es jums došu jaunu sirdi un likšu jūsos jaunu Garu.” (Ez 36, 26) Tieši Svētā Gara dvesma dod iesākumu „jaunajai radībai” – patiesībā un mīlestībā atjaunotam cilvēkam.
Un vai tad pēc tik daudziem ciešanu un sāpīgu pārbaudījumu gadiem jūsu zemes tautai nav steidzami nepieciešama šāda iekšēja atjaunošanās?
4. Šobrīd Latvijas Baznīcai ir sevišķas žēlastības laiks, gandrīz „jauna radīšana”. Pēc gariem, sāpju pilniem gadiem, pēc moku un krusta ciešanu laika no jauna dzimst cerība. Pēc ilgas un saltas ziemas – piespiedu klusēšanas, kad par Dievu runāt nedrīkstēja, – klāt jauns, visus ticīgos līdzdarboties aicinošs Evaņģēlija pavasaris.
Baznīcas un apustuliskās atjaunotnes laikmetā pilnīgi dabiska un pati par sevi saprotama ir atgriešanās pie pirmsākumiem – pie pirmsākumu skaidrības, pie patiesajām un senajām kristīgajām tradīcijām, ar kādām šī zeme var lepoties. Kristietība te tika sludināta, pateicoties Latvijas, toreiz vēl tikai nākamās Livonijas, bīskapa, izcilā evaņģelizētāja svētā Meinarda apustuliskajai dedzībai, viņa dvēseļu gana kvēlei. Jau būdams gados, tas nebaidījās atstāt dzimto Lejasvāciju, lai sludinātu Evaņģēliju šeit – vietā, kurp Kungs viņu aicināja. Priekšzīmīgā dzīve un apustuliskā dedzība, kas bīskapam Meinardam bija tik ļoti raksturīga, kā arī viņa īpašās pūles uzturēt ciešu un dzīvu vienotību ar svētā Pētera pēcteci lielā mērā ietekmēja daudzus jūsu zemes iedzīvotājus un mudināja tos ar prieku uzņemt Evaņģēlija vēsti.
Pilsēta, kur šodien svinam Euharistiju, ar cieņu glabā jūsu svētā aizbildņa mirstīgās atliekas, visiem atgādinot par viņa vienreizējo apustuļa un gana personību. Liturģija viņu min kā piemēru un palīdz viņā saskatīt aizbildni neatliekamajā jaunās evaņģelizācijas darbā.
5. Dārgie brāļi un māsas, mēs esam aicināti sludināt Kristu un Viņa Evaņģēlija prasības. Mums visiem ir jāveic šis uzdevums, un tas ir jādara ar nerimtīgu degsmi. Šis pienākums liek vēl vairāk izjust nepieciešamību pēc vienotības to vidū, kuri tic Jēzum Kristum, vienīgajam cilvēku Pestītājam.
Tie, kas kopīgi cieta ticības dēļ, tagad atkal ilgojas pēc vienotības, kas zaudēta dažādu vēsturisku nejaušību dēļ, kurām nav nekāda sakara ar Evaņģēliju. Kopā izbaudītā katakombu pieredze atkal no jauna vedina meklēt kopību Pēdējo vakariņu mielastā. Šodien mēs vēlamies kopā slavēt Kungu par to gara spēku, ar kādu Latvijas kristieši, no jauna pārdzīvojot Kristus mokas un ciešanas, ar Viņa krustu vienoti, nesenajā pagātnē nesa savu vajāšanu, trimdas un moceklības krustu. No visas sirds es pateicos Dievam par to, ka arī šoreiz – saskaņā ar noslēpumaino likumību, ar kādu pēc Dieva ieceres noris pestīšana, – pēc krusta nāk augšāmcelšanās, grēkam seko žēlastība, asarām – prieks.
Jūs, kas krusta stundā pratāt cerēt un gaidīt augšāmcelšanos, tagad esat aicināti apliecināt savu spēku piedodot – piedodot pilnīgi un brālīgā garā. Šis drosmīgais un tālredzīgais brālīgas izlīgšanas solis tādējādi arī tiem, kas bijuši jūsu sāpju cēlonis, kļūs par neatraidāmu aicinājumu nožēlot un mainīties.
Ar šādām jūtām es sveicu jūs visus, īpaši pieminot jūsu arhibīskapu metropolītu Jāni Pujatu, Liepājas bīskapu Jāni Buli un citus klātesošos bīskapus. Sveicu priesterus, ordeņu locekļus, visus tos, kas nenogurstoši strādā Kunga vīnadārzā.
6. „Es jūs paņemšu no tautu vidus un aizvedīšu uz jūsu zemi.” (Ez 36, 24) Šos vārdus Babilonas trimdas laikā pravietis saka izsūtītajiem. Un vai daudziem no jums, kas šeit esat sapulcējušies, šie vārdi neskan kā liecība par izciestajiem pārbaudījumiem?
„Es jūs paņemšu no tautu vidus.” Vārdi „paņemšu un aizvedīšu” pauž Baznīcas būtību. Dārgie brāļi un māsas, šodien es pateicos Kungam par Baznīcu Baltijas jūras krastā, par Baznīcu Rīgā un visā Latvijā. Tā ir cilvēku kopība, kuri vienotām sirdīm pulcējas lūgšanai un kurus ar savu dvesmu vada Svētais Gars, kas Vasarsvētku dienā nāca pār Pēdējo vakariņu namu Jeruzalemē.
Lūk, vietējā Baznīca, Latvijas Baznīca, kura tajā pašā laikā ir pilnīgi vienota ar vispārējo Baznīcu, kas saskaņā ar Kristus gribu ir izplatījusies visā pasaulē. Baznīca aug un plešas Kristus krusta un augšāmcelšanās spēkā, pildot Viņa pavēli: „Ejiet un māciet visas tautas!” (Mt 28, 19)
7. Kristu, cilvēces un vēstures Labais Gans, liec, lai ar Tavām Asinīm atpestītā tauta ieietu jaunajā gadu tūkstotī Svētā Gara svaidīta. Liec, lai tā nestu sevī Labo Vēsti, patiesības un žēlastības Evaņģēliju, kā arī cerību uz mūžīgo dzīvi Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā. Amen.
1993. gada 8. septembrī
