No 1. līdz 8. augustam Otkombas abatijā Francijā norisinājas ikgadējais festivals jauniešiem “Wellcome to Paradise”, ko organize kopiena “Chemin Neuf”. Šogad pasākumā piedalījās pieci jaunieši un trīs personas vecumā pēc 30 gadiem, kas festivālā laikā piedalījās dažāda veida kalpošanā.
Uz festivālu devās Māra Linde no Siguldas, kura pasākumā piedalījās pirmo reizi, un Agate Budņika, kura pasākumu apmeklēja jau otro reizi. Abas jaunietes pēc festivāla dalījās tur piedzīvotajā.
M. Linde pastāstīja, ka viņu doties uz Otkombu pamudināja mamma, kura festivālā bija piedalījusies jau astoņas reizes. Viņa norāda, ka festivals ir gan fizisks, gan garīgs piedzīvojums, kuru piepilda sarunas, slavēšanas vakari, skaisti dabas skati, dažādu tautību priesteru sprediķi, kā arī balles. Pasākums bija izdevies, neskatoties uz lietusgāzēm, kas pavadīja piecas no septiņām festivāla dienām. M .Lindi patīkami pārsteidza tas, ka festivālā labi jutās dažādu rasu, tautību pārstāvji, kā arī jaunieši ar īpašām vajadzībām. Viņu īpasši aizkustināja tas, kā deju laikā citi jaunieši tos, kas bija ratiņkrēslos, “uzcēla kājās lai viņi varētu baudīt atmosfēru uz pilnāko. Šis moments manī raisīja pat bijību”.
A.Budņika norāda, ka priecājas par atvērtību, kas pasākuma laikā izveidojās starp latviešiem. Viņa stāsta, ka pasķauā bija vairāk nekā 800 cilvēku, neskatoties uz to, ka pasaulē un Eiropā atkla lēnām pieaug saslimstība ar vīrusu Covid-19.
“Manuprāt, mums visiem bija neticami redzēt, kā bariem jauniešu no visas sirds slavē Jēzu. Bija neticami redzēt atkal tādu milzīgu sabiedrību vienuviet un iegūt jaunus draugus. Mēs kāpām kalnā, peldējāmies ezerā, ēdām pankūkas pusnaktī un augām ticībā, klausoties Svētās Mises, lekcijas un vienkārši slavējot. Kā viens no mūsu pieagušajiem latviešu dalībniekiem teica, ka atpakaļceļā mazajā, dzeltenajā kopienas busiņā sēž pilnīgi citi jaunieši. “Pirms tam knapi sarunājās, bet tagad spīd acis un kopīgi dzied”, viņš teica.”
Arī A. Budņika norāda, ka jutusies kā paradīzē, neskatoties uz lietaino laiku. “Palmas, dzidrais ūdens, kalni, franču deserti ēdienreizēs un burvīgā abatija ar rožu dārzu. Tajā visā mēs varējām sajust Dieva izveidoto harmoniju, kas pamazām pārņēma ikvienu, kas tur ieradās,” atmiņās dalās jauniete.
KABIA; Foto: Modris Skujiņš, kopiena “Chemin Neuf”
