Sākot jauno mācību gadu, piedāvajam iepazīties ar Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesīša 22. augusta numurā publicēto rakstu par izglītību. Sveicam visus pedagogus, skolēnus un viņu vecākus 1. septembrī – Zinību dienā!
Jaunais mācību gads pandēmijas ietvaros rosina pārvarēt vienkāršotus risinājumus, jo izglītībai jāpārveido. Izglītībā jāriskē un tagad jārāda cerība, kas satriektu determinismu un fatālismu, ka vienīgais ceļš uz priekšu it kā pastāvētu spēcīgo egoismā, vājo konformismā un utopistu ideoloģijā. Izglītot vienmēr nozīmē nest cerību, lai neauglīgo un paralizējošo vienaldzību ar sadarbību pārveidotu cita veida domāšanā, atzīstot mūsu savstarpējo atkarību.
Izglītībā pašlaik ne visai veicināta atvērtība jauniem apvāršņiem, kuros ar viesmīlību, starp paaudžu solidaritāti un novērtētu transcendenci veidotos jauna kultūra. Jāizmanto dzīves iespējas, lai rosinātu solidaritātē balstītu cerību. Jebkuras izmaiņas prasa izglītošanos, lai veidotu jaunas paradigmas, kas spētu atbildēt uz pašreizējiem izaicinājumiem un problēmām; spētu saprast un rast risinājumus katras paaudzes vajadzībām. Izglītība dara pasauli un vēsturi cilvēcīgāku, ja iet runa par patiesu mīlestību un atbildību, kas no vienas paaudzes nodoti otrai. Izglītība šādi dabiski vēršas pret individuālistisku kultūru, kurā nereti cilvēks sāk godināt sevi un pirmajā vietā izvirzās vienaldzība. Nākotne nav veidojama ar šķelšanos, trūcīgu domāšanu, bet gan ar iztēli, vērību, dialogu un savstarpēju sapratni.
Izglītībai jāaptver visu sabiedrību, lai neviens nenovērstos, veicinot vai uzturot lielu sociālu netaisnību, tiesību pārkāpumus, visāda veida nabadzību un cilvēka dzīvības izšķiešanu. Ar drosmi jāatstāj malā virspusīga pieeja izglītībai, kad ar steigu nodrošināta birokrātiska atskaišu sistēma, akcents likts uz instrukciju izpildi. Ar drosmi jāizraisa procesi, kuri pārvarētu pastāvošo fragmentāciju un mūsu līdzatnestos konfliktus. Ar drosmi jāatjauno attiecības, lai cilvēce spētu runāt brālības valodu. Izglītību raksturo nevis standartu rezultāti, bet spēja iespaidot sabiedrību un izraisīt jaunu kultūru. Iespējama savādāka pasaule, kuru mums jāapgūst veidot. Šajā apguvē jāiesaistās indivīdiem un kopienām. Šajā ziņā novērtējama liecība par citu aprūpi, miera, taisnības, labestības un skaistuma vērtībām, brālību un citu pieņemšanu, ko sniedz kultūras, zinātnes, sporta, mākslas un mediju darbinieki. Bērnišķīgi būtu gaidīt visu no valdības. Mums ir līdzatbildības telpa, kur radīt un ieviest jaunus procesus un izmaiņas. Mums jāizvērš brālīgums kā Labajam samarietim, kas panesa otra sāpes, nevis padevās naidam un pretestībai (no Fratelli Tutti, n. 77).
Plurālistiskā un daudzveidīgā procesā jāsniedz nozīmīgas atbildes, kurās dažādība un metodes saskaņotas kopējam labumam. Mums jāmāk veidot saskaņa. Personīgi un kopīgi būtu jāapņemas: 1) katrā formālā un neformālā izglītības programmas centrā likt cilvēku savā vērtībā un cieņā, izceļot katra savdabību, skaistumu, vienreizību, attiecību veidošanas spēju ar citiem un apkārtējo pasauli, mācot arī noraidīt atmešanas kultūras dzīves veidus; 2) ieklausīties bērnos un jauniešos, kuriem nodotas vērtības un zināšanas, lai kopīgi veidotu taisnības, miera un cienīgas dzīves nākotni katram cilvēkam; 3) veicināt jauniešu pilnīgu līdzdalību izglītībā; 4) norādīt uz ģimeni kā pirmo un būtisko izglītošanas vietu; 5) izglītoties pašiem un izglītot citus vajadzībā pieņemt un īpaši atvērties trauslākajiem un atstumtajiem; 6) apņemties no jauna saprast ekonomiku, politiku, izaugsmi un progresu, kas nāktu par labu cilvēkam un visai cilvēcei integrālas ekoloģijas kontekstā; 7) aizsargāt un kopt mūsu kopējās mājas, nepieļaut tajā izšķiest resursus, mērenāk dzīvot, izmantojot atjaunojamas enerģijas avotus, cienīt dabisko un cilvēcisko vidi saskaņā ar subsidiaritātes, solidaritātes un aprites ekonomijas principiem; 8) drosmīgi attīstīt izglītības plānu savā zemē, ieguldīt labākos spēkus un ieviest radošus un pārveidojošus procesus sadarbībā ar civilo sabiedrību. Tajā jāvadās pēc atklātā Dieva Vārda un kristīgā humānisma iedvestās sociālās mācības kā stingra pamata un dzīves resursa turpmāko gaitu izšķiršanā.
Ar izglītību uz cilvēcisku un atvērtu attiecību pamata būtu katram nodrošināta kvalitatīva izglītība atbilstoši cilvēka cieņai un mūsu kopējam aicinājumam uz brālību. Nākotnē jāraugās ar drosmi un cerību pārliecībā, ka izglītība ietver sevī sēto miera un taisnības sēklu, cerētā skaistuma un labestības sēklu, cerēto sociālas saskaņas sēklu.
Cerams, ka šis jaunais mācību gads piedāvās iespējas sēt šādas sēklas, lai izglītības jomā tiešām pavērtos jauni apvāršņi cilvēku sadzīvei, brālībai un vispusīgai attīstībai!
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles Vēstnesītis Nr. 13 (385) 2021. gada 22. augusts; Foto: Rīgas Katoļu ģimnāzija
