Devīze: Ad maiorem Dei gloriam – [Viss] lielākam Dieva godam
DIBINĀŠANA
Jezuītu ordeņa dibinātājs ir Ignācijs Lojola (1491-1556). Studēdams Parīzē, viņš pulcināja draugus, kas, izvēlējušies Jēzu Kristu par paraugu un vadītāju savā dzīvē un darbos, nolēma palikt kopā, lai kalpotu “jo lielākam Dieva godam”. Jau pirms ordeņa dibināšanas pirmie Ignācija Lojolas līdzgaitnieki uzskatīja sevi par “draugiem Kungā”. Šādi radās ordeņa nosaukums Jēzus Sadraudzība (lat. Societas Jesu).
AICINĀJUMS
Sadraudzības locekļu mērķis ir “ar Dieva žēlastības palīdzību ne vien tiekties pēc savas dvēseles pestīšanas un pilnības, bet ar šīs žēlastības palīdzību neatlaidīgi darboties arī savu tuvāko dvēseļu pestīšanas un pilnības labā” (no dokumenta “Eksāmens”, kurā raksturotas Jēzus Sadraudzības pamatiezīmes).
Kā redzams, jezuītu ordenis nav dibināts darbībai kādā konkrētā jomā. Atkarībā no laikmeta iezīmēm un prasībām viņi darbojas tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Jēzus Sadraudzības pēdējā XXXIV Ģenerālā kongregācija (1995) formulēja četrus darbības pamatprincipus, pēc kuriem jezuīti vadās mūsdienās: 1) kalpot ticībai, 2) cīnīties par taisnīgumu, 3) risināt dialogu ar dažādām kristīgajām baznīcām un citām reli?ijām, 4) darboties laikmeta kultūras kontekstā.
SASTĀVS
Jezuītu ordenis ir vīriešu ordenis, kurā daļa locekļu pēc filosofijas un teoloģijas studijām tiek iesvētīti par priesteriem, bet daļa, beiguši studijas un apguvuši profesiju, dzīvo un strādā ordenī kā brāļi.
GARĪGUMS
Pamatformāciju Sadraudzības locekļi gūst Garīgajos vingrinājumos, kur jezuīti smeļas bagātīgu lūgšanas pieredzi un mācās atrast Dievu ik brīdi – gan darbā, gan atpūtā. Personīgā lūgšana un Svētā Mise ir dienas svarīgākie notikumi, pateicoties kuriem jezuīti gūst spēku daudzajiem darbiem, kas, savukārt, atbalsojas garīgajā dzīvē. Varam teikt, ka jezuītu dzīvi raksturo apcere (kontemplācija), kas izpaužas darbībā.
IESTĀŠANĀS ORDENĪ
Jēzus Sadraudzībā var iestāties jebkurš fiziski un psihiski vesels neprecējies vīrietis, kas ir katoliskās Baznīcas loceklis un spēj iekļauties jezuītu kopienas dzīvē.
DARBĪBA
Lietuvas un Latvijas jezuītu provincē īpaši iezīmējas divas darbības jomas, proti, kristīgās izglītības sekmēšana un sv. Ignācijam raksturīgā garīguma iedzīvināšana. Viļņā un Kauņā darbojas divas jezuītu ģimnāzijas. Jezuīti vada rekolekcijas, organizē seminārus un nometnes, izplata Labo vēsti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu un interneta starpniecību.
KANONISKAIS STATUSS
Jezuītu ordeņa darbības pamatprincipus atzina un apstiprināja pāvests Pāvils III bullā Regimini militantis ecclesiae 1540. gada 27. septembrī, ko mēdz uzskatīt par Jēzus Sadraudzības dibināšanas dienu. Ordeņa locekļus vieno īpašs paklausības solījums pāvestam. Jezuīti darbojas visos sabiedrības slāņos – gan akadēmiskajā vidē, gan nabadzīgo un trūkumcietēju vidū.
